Zviedrija
Zviedrija (zviedru: Sverige) ir Ziemeļvalsts Eiropas daļā, ko sauc par Skandināviju. Tās kaimiņvalstis ir Somija un Norvēģija. Zviedriju ar Dāniju dienvidos savieno tilts. Tā ir attīstīta valsts. Tā ir slavena ar savu labklājības valsti. Zviedrijā dzīvojošos sauc par zviedriem.
Zviedrijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 10,12 miljoni. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kas ir arī Zviedrijas lielākā pilsēta ar gandrīz vienu miljonu iedzīvotāju. Citas lielas pilsētas ir Gēteborga un Malme. Visas šīs pilsētas atrodas valsts dienvidu daļā, kur nav tik auksti kā ziemeļos. Zviedri dzer filmjölk, kas ir tradicionāls raudzēts piena produkts Zviedrijā, to gatavo, raudzējot govs pienu, Glogg, kas ir karstvīns ar garšvielām. Parasti tā sastāvā ir sarkanvīns, cukurs, apelsīna miziņa un garšvielas. Zviedri ēd dzelteno zirņu zupu ar cūkgaļu (vai cūkgaļas desiņām) un sinepēm.
Zviedrija ir konstitucionāla monarhija, jo tai ir karalis Kārlis XVI Gustavs, taču viņam nav reālas varas. Zviedrija ir parlamentāra valsts, kas nozīmē, ka valdību ievēl parlaments, kuru ieceļ tauta. Valstī demokrātiski valda valdība, kuru vada ievēlēts premjerministrs. Stefans Lēvens tika ievēlēts par premjerministru 2014. gada septembrī. Viņš stājās amatā 2014. gada oktobrī.
Zviedrijā ir oficiālā vairākuma valoda - zviedru valoda (zviedru valodas vārds ir svenska). Zviedrijā ir piecas oficiālās minoritāšu valodas: Somu valoda, jidiš, sāmu valoda, meänkieli un romu valoda.
Zviedrija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 1995. gada 1. janvārī. Atšķirībā no lielākās daļas Eiropas Savienības valstu Zviedrija nav eirozonas dalībvalsts un nav sākusi izmantot eiro kā valūtu. Tas ir tāpēc, ka iedzīvotāji ir nobalsojuši pret eiro izmantošanu. Valūta joprojām ir Zviedrijas krona (Zviedrijas kronas).
Vēsture
Zviedrija ir valsts jau tūkstoš gadu. Viduslaikos Zviedrijai bija tāds pats karalis kā Dānijai un Norvēģijai. 16. gadsimta sākumā Zviedrija ieguva savu karali - Gustavu Vasu. 17. gadsimtā Zviedrija bija liela lielvara. Zviedrija bija iekarojusi Igauniju, Latviju un Somiju, kā arī daļu Norvēģijas, Vācijas un Krievijas. 18. gadsimtā Zviedrija kļuva vājāka un zaudēja šīs vietas. 19. gadsimta sākumā Zviedrijas karalis nomira bez mantinieka, un Zviedrijas parlaments nobalsoja par jauno karali Žanu Baptistu Bernadotu. Bernadots cīnījās ar Dāniju un lika tai atļaut Norvēģijai noslēgt personālūniju ar Zviedriju.
Šis bija Zviedrijas pēdējais karš, un Zviedrija nav karojusi jau 200 gadus. 1905. gadā tika likvidēta Zviedrijas un Norvēģijas personālūnija. Daudzos karos, tostarp Pirmajā pasaules karā un Aukstajā karā, valsts bija neitrāla, tas nozīmē, ka tā nepiedalījās nevienā pusē. Otrā pasaules kara laikā tā tirgojās gan ar britiem, gan vāciešiem, lai aizsargātu savu neitralitāti.
Reģions
Zviedrija ir sadalīta 21 apgabalā. Tās ir šādas: Stokholma, Upsala, Södermanland, Östergötland, Jönköping, Kronoberg, Kalmar, Gotland, Blekinge, Skåne, Halland, Västra Götaland, Värmland, Örebro, Västmanland, Dalarna, Gävleborg, Västernorrland, Jämtland, Västerbotten un Norrbotten.
Zviedrijā ir 25 vēsturiskās provinces (landskapi). Tās atrodas trīs dažādos reģionos: Ziemeļos atrodas Norrlande, centrālajā reģionā - Svealande, bet dienvidos - Gotlande.
Reliģija
Zviedrija jau tūkstoš gadus ir kristīga. Tradicionāli Zviedrija ir protestantu valsts, bet tagad tā ir viena no vismazāk reliģiozajām valstīm pasaulē. Statistikas aptaujas liecina, ka 46-85 % no visiem Zviedrijas iedzīvotājiem ir agnostiķi vai ateisti. Tas nozīmē, ka viņi netic dievam. Aptuveni 6,4 miljoni Zviedrijas iedzīvotāju, kas ir 67 % no visiem iedzīvotājiem, ir Zviedrijas baznīcas locekļi, taču tikai 2 % no viņiem bieži apmeklē baznīcu.
Mūzika
Populārajā mūzikā vairākus hitus gadu gaitā ir izpildījušas grupas ABBA, Roxette, The Cardigans, Europe, Entombed, At the Gates, In Flames, Dark Tranquillity, Hypocrisy, Grave, Dissection, Avicii, Tove Lo, Laleh, Watain un Ace of Base.
Sports
Zviedrijā ir daudz talantīgu sportistu, piemēram, futbolists Zlatans Ibrahimovičs. Zviedrija (vīriešu un sieviešu komandas kopā) ir izcīnījusi piecas bronzas un divas sudraba medaļas Pasaules kausa izcīņā futbolā. Zviedrijas futbola līgas nosaukums ir Allsvenskan (vīriešu) un Damallsvenskan (sieviešu). Zviedrijai ir labi panākumi arī hokejā. Zviedrijas vīriešu hokeja augstāko līgu sauc SHL, bet sieviešu - SDHL. Zviedrijā ir bijuši arī vairāki veiksmīgi galda tenisisti, tostarp Stellans Bengtsons (Stellan Bengtsson) un Jans-Ove Valdners (Jan-Ove Waldner), kā arī kalnu slēpotāji, tostarp Ingemārs Stenmarks (Ingemar Stenmark), Pernilla Viberga (Pernilla Wiberg) un Anja Pērsone (Anja Pärson). Citu čempionu vidū ir biatloniste Magdalēna Forsberga un tenisisti Bjorns Borgs, Matss Vīlanders, Stefans Edbergs un Jonass Bjorkmans. Peldētājai Sārai Šēstrēmai ir vairākas olimpisko spēļu zelta, sudraba un bronzas medaļas, kā arī vairāki pasaules rekordi.
Zviedrijai ir panākumi arī distanču slēpošanā, jo tā ir izcīnījusi vairākas medaļas olimpiskajās spēlēs.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Zviedrijas galvaspilsēta?
A: Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma.
J: Kāda veida valdība ir Zviedrijā?
A: Zviedrija ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra valsts, kas nozīmē, ka valdību ievēl parlaments, kuru ieceļ tauta.
J: Cik daudz cilvēku dzīvo Zviedrijā?
A: Zviedrijā dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku.
J: Kādu tradicionālo raudzētu piena produktu dzer zviedri?
A: Zviedri dzer filmjِlk, kas ir tradicionāls raudzēts Zviedrijas piena produkts, ko gatavo, raudzējot govs pienu.
J: Kādu dzērienu zviedri dzer Ziemassvētku laikā?
A: Ziemassvētku laikā zviedri dzer glِgg, kas ir karstvīns ar garšvielām, kura sastāvā parasti ir sarkanvīns, cukurs, apelsīna miziņa un garšvielas.
J: Kādu ēdienu zviedri ēd ar sinepēm?
A: Zviedri kopā ar sinepēm ēd dzelteno zirņu zupu ar cūkgaļu (vai cūkgaļas desiņām).
J: Kad Zviedrija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti?
A: Zviedrija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 1995. gada 1. janvārī.
