Zviedrija — ceļvedis: fakti, ģeogrāfija, pilsētas, kultūra un politika
Zviedrija — ceļvedis: fakti, ģeogrāfija, Stokholma, Gēteborga, Malme, kultūra, tradicionālie ēdieni, politika, valodas un praktiski ceļošanas padomi.
Zviedrija (zviedru: Sverige) atrodas Ziemeļvalsts Eiropas daļā, kas pazīstama kā Skandināvija. Tā robežojas ar Somiju un Norvēģiju, bet dienvidos to ar Dāniju savieno Øresund tilts. Zviedrija ir moderna, sociāli attīstīta un ekonomiski spēcīga valsts, bieži dēvēta par piemēru labi attīstītai labklājības valstij. Valsts iedzīvotājus parasti sauc par zviedriem.
Ģeogrāfija un daba
Zviedrijas platība ir aptuveni 450 000 km², un tajā valda liela ģeogrāfiskā daudzveidība — no kalnainajām teritorijām pie Norvēģijas robežas līdz līdzenajiem laukiem un piekrastes zonām dienvidos. Valsts ziemeļu daļa (Lapzeme) atrodas aiz polārā loka, kur vasarā ir pusstunda saule jeb saulrieta laiks un ziemā — polārā nakts. Zviedrijā ir daudz mežu un ezeru; valsts teritorijas lielu daļu klāj meži, bet ezermērījumi runā par aptuveni ap 100 000 ezeru, kas piešķir valstij raksturīgu ainavu.
Klimats
Klimats atšķiras pēc reģioniem: dienvidos tas ir mēreni jūras klimats ar maigākām ziemām, centrālajā daļā klimats ir kontinentālāks, bet ziemeļos — subarktisks un ar ilgām, aukstām ziemām. Torneträsk un Kaledonijas reģionos ziemas var būt ļoti aukstas, kamēr dienvidos, īpaši pie Baltijas un Øresund piekrastes, ziemas ir maigākas.
Iedzīvotāji un valodas
Zviedrijas iedzīvotāju skaits 2024. gada datiem tuvinās aptuveni 10,5 miljoniem. Galvaspilsēta ir Stokholma, kuras pilsētas administratīvā teritorija ir tuvu vienam miljonam iedzīvotāju, bet Stokholmas metropoles reģions aptver vairākus miljonus iedzīvotāju. Citas lielākas pilsētas ir Gēteborga un Malme. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidu un centrālajos rajonos, kur klimats ir maigāks.
Oficiālā valoda ir zviedru valoda (svenska). Turklāt Zviedrijā ir atzītas piecas oficiālās minoritāšu valodas: somu valoda, jidiš, sāmu valoda, meänkieli un romu valoda. Valsts ir daudzveidīga arī demogrāfiski — pēdējās desmitgadēs pieplūda liela imigrantu kopiena, kas bagātina kultūras un valodas ainavu.
Politiskā iekārta
Zviedrija ir konstitucionāla monarhija, un oficiālais valsts galva ir karalis Kārlis XVI Gustavs, kuram faktiski ir tikai reprezentatīvas funkcijas. Reālā izpildvara pieder democrātiski ievēlētajām institūcijām. Valsts ir parlamentāra — likumdošanas varu īsteno Riksdag (parlaments) ar 349 deputātiem, kas ievēlē valdību. Par valdības vadītāju (premjerministru) tiek uzskatīts ministru prezidents, kuru ieceļ parlaments. Stefans Lēvens tika ievēlēts par premjerministru 2014. gada septembrī un stājās amatā 2014. gada oktobrī; vēlāk valdības vadību ir pārņēmuši citi politiķi. Kopš 2022. gada oktobra valdību vada Ulf Kristersson (Moderātu partija) kā koalīcijas vadītājs.
Vēsture — īss pārskats
Zviedrijas vēsture ietver laikus, kad tā bija reģionāla varas centrs un impērija Ziemeļeiropā (17. gadsimtā), vēlāk — industrializāciju 19. gadsimtā un modernu labklājības valsts izveidi 20. gadsimta otrajā pusē. Pēc Otrā pasaules kara Zviedrija saglabāja neitralitāti un attīstīja sociāldemokrātisku modeli ar plašiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Ekonomika
Zviedrija ir bagāta un tehnoloģiski attīstīta valsts ar augstu IKP uz vienu iedzīvotāju. Ekonomiku raksturo plaša rūpniecība un pakalpojumu sektors. Svarīgi nozaru piemēri ir automobiļu un kravas automobiļu ražošana (piem., Volvo, Scania), elektrotehnika un telekomunikācijas (piem., Ericsson), mēbeļu un dizaina industrija (IKEA), farmācija, mežsaimniecība un papīra rūpniecība, kā arī metālapstrāde un minerālu ieguve. Zviedrijai ir spēcīgs eksporta sektors un inovatīvs start‑up segments.
Valsts ekonomisko labklājību nodrošina arī augstas kvalitātes publiskie pakalpojumi, ko finansē ar salīdzinoši augstiem nodokļiem. Valūta joprojām ir Zviedrijas krona (SEK), un valsts nav pievienojusies eirozonai pēc referenduma, kur iedzīvotāji nobalsoja pret eiro. Zviedrija pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī.
Sociālā dzīve un kultūra
Zviedri augstu vērtē sociālo drošību, vienlīdzību un vides aizsardzību. Dažas raksturīgas kultūras iezīmes un tradīcijas:
- Fika — ikdienas kafijas pauze ar saldumiem (piem., kanelbulle jeb kanēļbulciņa), sociāla un kultūras tradīcija;
- kulinaritāte: tradicionālie ēdieni — filmjölk (raudzēts piena produkts), glögg (karstvīns ar garšvielām), ärtsoppa (dzelteno zirņu zupa ar cūkgaļu vai desiņām un sinepēm), köttbullar (gaļas bumbiņas) un šprotes u.c.;
- mūzika un dizains — zviedru populārā mūzika (piem., ABBA), skandināvu dizains un mēbeļu industrija ir pasaules līmenī;
- Nobela prēmiju ceremonijas un ar to saistītie pasākumi notiek Stokholmā (literatūra, fizika, ķīmija, medicīna, ekonomika), savukārt Nobela mieram ir piešķirta Oslo.
Izglītība un veselības aprūpe
Zviedrijā izglītība parasti ir valsts finansēta un obligāta pamatizglītībā; augstākā izglītība zviedriem un ES/EEZ studentiem bieži ir bez maksas, bet daudzām valdībām ārpus ES ir studiju maksas. Valsts izglītības sistēma ir labi finansēta, ar uzmanību uz vienlīdzīgu pieeju un pētniecību.
Veselības aprūpe ir universāla un galvenokārt finansēta no nodokļiem. Pakalpojumu kvalitāte parasti ir augsta, taču, tāpat kā citviet, var būt laika ierobežojumi pie speciālistiem.
Transporta infrastruktūra
Zviedrijā ir labi attīstīta satiksmes infrastruktūra: plaša autoceļu un dzelzceļu tīkls, starptautiskie lidostu mezgli (piem., Stokholmas Arlanda, Gēteborgas Landvetter) un regulāras prāmju satiksmes līnijas uz Somiju, Dāniju un Baltijas valstīm. Øresund tilts nodrošina dzelzceļa un auto savienojumu uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu. Valsts aktīvi attīsta vilcienu tīklus un ilgtspējīgas mobilitātes risinājumus.
Tūrisms un atpūta
Zviedrijā populāri apskates objekti ir Stokholmas vēsturiskais centrs (Gamla Stan), Vasa muzejs, brīvdabas muzejs Skansen, Jukkasjärvi Icehotel, Ziemeļlapzemes reģioni ar ziemeļblāzmu un slēpošanas iespējām, Gēteborgas arhipelāgs, Malmes un Lundas vēsturiskie objekti. Dabas cienītāji var doties pārgājienos, zvejot, laivot pa ezeriem vai baudīt savvaļas dabu ziemeļos.
Vide un enerģētika
Zviedrija aktīvi strādā pie klimata mērķu sasniegšanas — tai ir attīstīta hidroenerģija, plaša biomases izmantošana un pieaugošs vēja enerģijas segments. Mākslīgais oglekļa emisiju samazināšanas mērķis un ilgtspējīgas attīstības politikas padara Zviedriju par vienu no vadošajām valstīm zaļajā pārejā. Mērķis ir būt klimatneitrālai līdz ap 2045. gadam.
Šis īsais ceļvedis sniedz pārskatu par Zviedrijas galvenajām iezīmēm — ģeogrāfiju, kultūru, politiku un ikdienas dzīvi. Lai uzzinātu vairāk, ieteicams apmeklēt valstij veltītus resursus vai oficiālās statistikas portālus.
Vēsture
Zviedrija ir valsts jau tūkstoš gadu. Viduslaikos Zviedrijai bija tāds pats karalis kā Dānijai un Norvēģijai. 16. gadsimta sākumā Zviedrija ieguva savu karali - Gustavu Vasu. 17. gadsimtā Zviedrija bija liela lielvara. Zviedrija bija iekarojusi Igauniju, Latviju un Somiju, kā arī daļu Norvēģijas, Vācijas un Krievijas. 18. gadsimtā Zviedrija kļuva vājāka un zaudēja šīs vietas. 19. gadsimta sākumā Zviedrijas karalis nomira bez mantinieka, un Zviedrijas parlaments nobalsoja par jauno karali Žanu Baptistu Bernadotu. Bernadots cīnījās ar Dāniju un lika tai atļaut Norvēģijai noslēgt personālūniju ar Zviedriju.
Šis bija Zviedrijas pēdējais karš, un Zviedrija nav karojusi jau 200 gadus. 1905. gadā tika likvidēta Zviedrijas un Norvēģijas personālūnija. Daudzos karos, tostarp Pirmajā pasaules karā un Aukstajā karā, valsts bija neitrāla, tas nozīmē, ka tā nepiedalījās nevienā pusē. Otrā pasaules kara laikā tā tirgojās gan ar britiem, gan vāciešiem, lai aizsargātu savu neitralitāti.
Reģions
Zviedrija ir sadalīta 21 apgabalā. Tās ir šādas: Stokholma, Upsala, Södermanland, Östergötland, Jönköping, Kronoberg, Kalmar, Gotland, Blekinge, Skåne, Halland, Västra Götaland, Värmland, Örebro, Västmanland, Dalarna, Gävleborg, Västernorrland, Jämtland, Västerbotten un Norrbotten.
Zviedrijā ir 25 vēsturiskās provinces (landskapi). Tās atrodas trīs dažādos reģionos: Ziemeļos atrodas Norrlande, centrālajā reģionā - Svealande, bet dienvidos - Gotlande.
Reliģija
Zviedrija jau tūkstoš gadus ir kristīga. Tradicionāli Zviedrija ir protestantu valsts, bet tagad tā ir viena no vismazāk reliģiozajām valstīm pasaulē. Statistikas aptaujas liecina, ka 46-85 % no visiem Zviedrijas iedzīvotājiem ir agnostiķi vai ateisti. Tas nozīmē, ka viņi netic dievam. Aptuveni 6,4 miljoni Zviedrijas iedzīvotāju, kas ir 67 % no visiem iedzīvotājiem, ir Zviedrijas baznīcas locekļi, taču tikai 2 % no viņiem bieži apmeklē baznīcu.
Mūzika
Populārajā mūzikā vairākus hitus gadu gaitā ir izpildījušas grupas ABBA, Roxette, The Cardigans, Europe, Entombed, At the Gates, In Flames, Dark Tranquillity, Hypocrisy, Grave, Dissection, Avicii, Tove Lo, Laleh, Watain un Ace of Base.
Sports
Zviedrijā ir daudz talantīgu sportistu, piemēram, futbolists Zlatans Ibrahimovičs. Zviedrija (vīriešu un sieviešu komandas kopā) ir izcīnījusi piecas bronzas un divas sudraba medaļas Pasaules kausa izcīņā futbolā. Zviedrijas futbola līgas nosaukums ir Allsvenskan (vīriešu) un Damallsvenskan (sieviešu). Zviedrijai ir labi panākumi arī hokejā. Zviedrijas vīriešu hokeja augstāko līgu sauc SHL, bet sieviešu - SDHL. Zviedrijā ir bijuši arī vairāki veiksmīgi galda tenisisti, tostarp Stellans Bengtsons (Stellan Bengtsson) un Jans-Ove Valdners (Jan-Ove Waldner), kā arī kalnu slēpotāji, tostarp Ingemārs Stenmarks (Ingemar Stenmark), Pernilla Viberga (Pernilla Wiberg) un Anja Pērsone (Anja Pärson). Citu čempionu vidū ir biatloniste Magdalēna Forsberga un tenisisti Bjorns Borgs, Matss Vīlanders, Stefans Edbergs un Jonass Bjorkmans. Peldētājai Sārai Šēstrēmai ir vairākas olimpisko spēļu zelta, sudraba un bronzas medaļas, kā arī vairāki pasaules rekordi.
Zviedrijai ir panākumi arī distanču slēpošanā, jo tā ir izcīnījusi vairākas medaļas olimpiskajās spēlēs.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Zviedrijas galvaspilsēta?
A: Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma.
J: Kāda veida valdība ir Zviedrijā?
A: Zviedrija ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra valsts, kas nozīmē, ka valdību ievēl parlaments, kuru ieceļ tauta.
J: Cik daudz cilvēku dzīvo Zviedrijā?
A: Zviedrijā dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku.
J: Kādu tradicionālo raudzētu piena produktu dzer zviedri?
A: Zviedri dzer filmjِlk, kas ir tradicionāls raudzēts Zviedrijas piena produkts, ko gatavo, raudzējot govs pienu.
J: Kādu dzērienu zviedri dzer Ziemassvētku laikā?
A: Ziemassvētku laikā zviedri dzer glِgg, kas ir karstvīns ar garšvielām, kura sastāvā parasti ir sarkanvīns, cukurs, apelsīna miziņa un garšvielas.
J: Kādu ēdienu zviedri ēd ar sinepēm?
A: Zviedri kopā ar sinepēm ēd dzelteno zirņu zupu ar cūkgaļu (vai cūkgaļas desiņām).
J: Kad Zviedrija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti?
A: Zviedrija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 1995. gada 1. janvārī.
Meklēt