Eiropas Savienība
Eiropas Savienība (saīsinājums: ES) ir 27 Eiropas valstu konfederācija, kas izveidota ar Māstrihtas līgumu 1992. un 1993. gadā. ES izauga no Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK), kas tika izveidota 1957. gadā ar Romas līgumiem. Tā ir izveidojusi kopēju ekonomisko telpu ar Eiropas mēroga tiesību aktiem, kas ļauj ES valstu pilsoņiem pārvietoties un tirgoties citās ES valstīs gandrīz tāpat kā savās valstīs. Deviņpadsmit no šīm valstīm ir arī viena naudas vienība - euro.
Lisabonas līgums ir jaunākais līgums, kas nosaka, kā tiek vadīta Eiropas Savienība. Katra dalībvalsts ar savu parakstu apliecināja, ka tā piekrīt tajā teiktajam. Vissvarīgākais ir tas, ka tajā ir noteikts, kādi darbi ("pilnvaras") Eiropas Savienībai būtu jāveic dalībvalstu labā un kādi darbi būtu jāveic pašām dalībvalstīm. Locekļi lemj, kā Savienībai būtu jārīkojas, balsojot par vai pret priekšlikumiem.
ES mērķis ir tuvināt tās dalībvalstis, ievērojot cilvēktiesības un demokrātiju. Tas tiek panākts, izmantojot vienotu pases stilu, kopīgus noteikumus par godīgu savstarpējo tirdzniecību, kopīgus nolīgumus par tiesībaizsardzību un citus nolīgumus. Lielākajai daļai dalībvalstu ir kopīga valūta (euro), un lielākā daļa dalībvalstu ļauj cilvēkiem ceļot no vienas valsts uz citu, neuzrādot pasi.
Vēsture
Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstis vēlējās mierīgi sadzīvot kopā un palīdzēt viena otras ekonomikai. Tā vietā, lai cīnītos savā starpā par akmeņoglēm un tēraudu, pirmās dalībvalstis (Rietumeiropas) Vācija, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga 1952. gadā izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu.
1957. gadā Itālijas pilsētā Romā dalībvalstis parakstīja vēl vienu līgumu un izveidoja Eiropas Ekonomikas kopienu. Tagad tā bija ogļu, tērauda un tirdzniecības kopiena. Vēlāk tā mainīja nosaukumu uz Eiropas Kopienu.
1993. gadā ar Māstrihtas līgumu tā mainīja nosaukumu uz Eiropas Savienību. Tagad dalībvalstis sadarbojas ne tikai politikā un ekonomikā (ogles, tērauds un tirdzniecība), bet arī naudas, tieslietu (likumi) un ārlietu jomā. Ar Šengenas līgumu 22 ES dalībvalstis viena otrai atvēra savas robežas, tāpēc tagad cilvēki var ceļot no vienas valsts uz otru bez pases vai personas apliecības. Jau 16 dalībvalstis ir aizstājušas savas nacionālās valūtas ar eiro. 2004. gadā par ES dalībvalstīm kļuva 10 jaunas valstis, 2007. gadā - vēl 2, bet 2013. gadā - vēl 1 valsts. Šobrīd kopumā ES ir 27 dalībvalstis.
Quai d'Orsay (Parīze). Roberts Šūmans teica runu, ar kuru 1950. gadā sāka īstenot Eiropas Ogļu un tērauda kopienas plānu.
Brīva kustība
Eiropas Savienības pilsonis var dzīvot un strādāt jebkurā no 27 dalībvalstīm bez darba atļaujas vai vīzas. Piemēram, francūzis var pārcelties uz Grieķiju, lai tur strādātu vai vienkārši dzīvotu, un viņam vai viņai nav vajadzīga Grieķijas iestādes atļauja.
Tāpat vienā dalībvalstī ražotus produktus var pārdot jebkurā citā dalībvalstī bez īpašām atļaujām vai papildu nodokļiem. Šā iemesla dēļ dalībvalstis vienojas par produktu drošuma noteikumiem - tās vēlas zināt, ka citā valstī ražots produkts būs tikpat drošs, kā tas būtu drošs, ja tas būtu ražots to pašu valstī.
Galvenās iestādes
Eiropas Savienības iestādes
|
- Likumdošanas palāta (apakšpalāta) - |
- Nosaka impulsu un virzienu - |
Eiropas Savienības Padome - Likumdošanas palāta (augšpalāta) - |
| |||
|
| ||||||
|
|
|
|
.svg.png){kind=logo}
|
|
|
| |||
|
| Eiropas Savienības Tiesa - Tiesu iestādes - |
Eiropas Revīzijas palāta |
Eiropas Centrālā banka - Monetārā izpildvara (centrālā banka) - |
| ||
|
|
|
| ||||
|
|
|
Eiropas Savienības Padome
Eiropas Savienības Padome ir galvenā lēmumu pieņemšanas grupa. Tajā tiekas dalībvalstu valdību ministri (ārlietu, lauksaimniecības, tieslietu u.c. ministri) un apspriež sev svarīgus jautājumus.
Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā (2007. gadā noslēgtais, 2008. gadā ieviestais) katra dalībvalsts sešus mēnešus pārmaiņus ir Padomes priekšsēdētāja amatā. Piemēram, no 2007. gada janvāra līdz 2007. gada jūlijam prezidentvalsts bija Vācija. Sešus mēnešus pirms tam prezidēja Somija. Tagad Eiropas Savienības prezidents vada Padomes augstākā līmeņa sanāksmes. Padomes priekšsēdētājs ir organizators un vadītājs, un viņu ievēl uz divarpus gadiem. Viņam vai viņai nav pilnvaru pieņemt lēmumus par Eiropas Savienību, kā to dara Amerikas Savienoto Valstu prezidents.
Dalībvalstīm ar lielu iedzīvotāju skaitu (Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste u.c.) ir vairāk balsu nekā valstīm ar mazu iedzīvotāju skaitu (Luksemburga, Malta u.c.), taču lēmumu nevar pieņemt, ja pietiekams skaits valstu balso pret lēmumu.
Divas reizes gadā valdību vadītāji (premjerministri) un/vai valstu vadītāji (prezidenti) tiekas, lai apspriestu galvenos jautājumus un pieņemtu lēmumus dažādos jautājumos. Šī sanāksme ir atšķirīga un nav tik formāla. To sauc par Eiropadomi.
Piezīme: tas nav tas pats, kas Eiropas Padome, kas nav Eiropas Savienības daļa.
Eiropas Komisija
Eiropas Komisija vada ES ikdienas darbu un izstrādā tiesību aktus, līdzīgi kā valdība. Komisijas izstrādātos tiesību aktus apspriež un groza Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome.
Komisijā ir viens priekšsēdētājs un 27 komisāri, kurus izvēlas Eiropadome. Komisijas priekšsēdētāju ar Eiropas Parlamenta piekrišanu ieceļ Eiropadome.
Komisija darbojas kā kabineta valdība. Katrai dalībvalstij ir viens komisārs, taču komisāriem ir pienākums pārstāvēt visas ES intereses, nevis savas valsts intereses.
Eiropas Parlaments
Skatīt arī: Eiropas Savienības budžets
Parlamentā ir 785 deputāti (saukti par Eiropas Parlamenta deputātiem jeb EP deputātiem). Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi tos ievēl savās valstīs reizi piecos gados. Parlaments var apstiprināt, noraidīt vai grozīt ierosinātos tiesību aktus. Tas var arī atlaist Eiropas Komisiju. Tādā gadījumā visai komisijai būtu jāatsakās no darba.
Eiropas Savienības politiskā sistēma. Eiropas Savienībai ir septiņas iestādes (zilā krāsā).
Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā iestāde
Politika
ES notiek daudz diskusiju par to, kā tai jāattīstās un jāmainās nākotnē.
Galvenie iemesli, kāpēc Eiropas valstis apvienojās, ir politiski un ekonomiski:
- Nepieciešamība novērst vēl vienu karu Eiropā pēc Pirmā un Otrā pasaules kara.
- Nepieciešamību ievērot cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju vairāk apstiprināja Eiropas Padome.
- Nepieciešamība pēc kopējas ekonomikas telpas.
Dalībvalstis
1951. gadā sešas valstis izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kas bija tagadējās ES pamatversija. Pēc tam šīs sešas valstis gāja tālāk un 1957. gadā izveidoja Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Apvienotā Karaliste un citas valstis nolēma nepievienoties, un, kad Apvienotā Karaliste mainīja savu lēmumu, Francijas prezidents Šarls de Golls to apturēja. Kad viņš vairs nebija prezidents, Apvienotā Karaliste un citas valstis sāka pievienoties. Pašlaik ir 27 dalībvalstis, bet ne visi uzskata, ka ideja, ka vajadzētu pievienoties vairāk dalībvalstīm, ir laba.
| Dibinātāji 1957. gadā
Pievienojies 1973. gadā Pievienojies 1981. gadā Atstāts 1985. gadā Pievienojies 1986. gadā | Pievienojies 1995. gadā Pievienojies 2004. gadā Pievienojies 2007. gadā Pievienojies 2013. gadā
Atstāts 2020. gadā |
.svg.png){kind=small}
- ↑ 1990. gadā Austrumvācija un Rietumvācija kļuva par vienu valsti. Kopš tā laika visa Vācija ir ES dalībvalsts.
- ↑ Grenlande pievienojās Dānijai, bet pēc tam tai tika piešķirtas pilnvaras valdīt pašai. Ar šīm pilnvarām tā nolēma izstāties no EEK.
- ↑ Lai gan Ziemeļkipa oficiāli ir Kipras (un ES) daļa, Kipras valdība to faktiski nekontrolē, un tās pases ES dalībvalstis nepieņem.
Serbija, Melnkalne, Maķedonijas Republika, Turcija un Islande ir "kandidātvalstis", kuru dalība tiek izskatīta. Paredzams, ka tām sekos Albānija, Bosnija un Hercegovina un Kosova.
Tomēr, tā kā pēdējā laikā Turcijā ir bijušas daudzas politiskas problēmas, jo īpaši saistībā ar prezidenta Erdogana veiktajiem desmitiem tūkstošu politisko pretinieku arestiem kopš neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma 2016. gada 15. jūlijā, ir maz ticams, ka Turcija drīzumā varētu kļūt par ES dalībvalsti, jo ES dalībvalstis uzskata, ka pašreizējā Turcijas valdība neievēro cilvēktiesības, likuma varu un demokrātiju.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir izceltas gaiši brūnā krāsā.
Devīze
Vienoti dažādībā (jeb vienkāršāk - kopā ar daudziem cilvēku tipiem) - tāds ir Eiropas Savienības moto.
Devīze citās valodās:
|
|
|
Brexit
2016. gada 23. jūnijā Apvienotajā Karalistē notika referendums par to, vai tai palikt ES vai no tās izstāties. Vairākums [52 % pret 48 %] atbalstīja izstāšanos. Lielbritānijas izstāšanos no ES parasti dēvē par Brexit.
Apvienotās Karalistes valdība 2017. gada 29. martā iedarbināja Eiropas Savienības līguma (Lisabonas līguma) 50. pantu. Ar to sākās sarunas ar ES dalībvalstīm par izstāšanās nosacījumiem. Šo sarunu grafiks ir divi gadi, kas nozīmēja, ka Apvienotā Karaliste paliks ES dalībvalsts vismaz līdz 2019. gada martam. Tomēr vēlāk pēc Lielbritānijas valdības lūguma šis termiņš tika pagarināts līdz 2019. gada 31. oktobrim. Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī plkst. 23.00 pēc Griničas laika.
Saistītās lapas
- Eiropas Savienības pilsonība
- Daudzvalodība
- Brexit
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Eiropas Savienība?
A: Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas dalībvalstu konfederācija, kas izveidota ar Māstrihtas līgumu 1992. un 1993. gadā. Tā ir izveidojusi kopēju ekonomisko telpu ar Eiropas mēroga tiesību aktiem, kas ļauj ES valstu pilsoņiem pārvietoties un tirgoties citās ES valstīs gandrīz tāpat kā savās valstīs.
Jautājums: Kad tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK)?
A: EEK tika izveidota 1957. gadā ar Romas līgumiem.
J: Kas ir Lisabonas līgums?
A: Lisabonas līgums ir jaunākais līgums, kurā noteikts, kā tiek vadīta Eiropas Savienība. Katra dalībvalsts parakstīja līgumu, lai apliecinātu, ka tā piekrīt tam, kas tajā noteikts, un tajā ir izklāstīts, kuri darbi ("pilnvaras") jāveic Savienībai un kuri - atsevišķām dalībvalstīm.
Jautājums: No kurienes cēlies nosaukums "Eiropa"?
A: Nosaukums "Eiropa" cēlies no latīņu Europa, kas ir atvasināts no grieķu ֵὐסנח, no וὐסע eurys "plašs" un ὤר ops "seja".
J: Kādi ir daži no dalības ES mērķiem?
A: Daži no dalības ES mērķiem ir tuvināt tās dalībvalstis, ievērojot cilvēktiesības un demokrātiju, izveidot kopīgus noteikumus par godīgu tirdzniecību starp dalībvalstīm, izveidot kopīgus nolīgumus par tiesībaizsardzību, izveidot vienotu pasu stilu un kopīgu valūtu (eiro).
Vai, ceļojot starp ES valstīm, cilvēkiem ir jāuzrāda pase?
A: Lielākā daļa dalībvalstu ļauj cilvēkiem ceļot no vienas valsts uz citu, neuzrādot pasi.
J: Kā dalībvalstis lemj par to, kā Savienībai būtu jārīkojas?
A: Dalībvalstis lemj par to, kā Savienībai būtu jārīkojas, balsojot par vai pret priekšlikumiem.
