Kosova (Kosovas Republika): vēsture, politiskais statuss un fakti
Kosova jeb oficiāli Kosovas Republika (albāņu: Kosova, serbu: Косово) ir daļēji atzīta republika Balkānos. To kā neatkarīgu valsti ir atzinušas aptuveni 97 no 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas valstu. Tomēr vairākas valstis un Serbija šo teritoriju uzskata par Serbijas daļu. Albāņu politiķi 2008. gada 17. februārī pasludināja Kosovas neatkarību no Serbijas.
Vēsture
Kosovas teritorija ir bijusi apdzīvota un politiski nozīmīga jau senatnē; tā agrāk bija daļa no dardānu zemēm. Vēsturē šo reģionu ir iekarojušas un pārvaldījušas vairākas valstis un impērijas — Romas impērija, pēc tam Bizantijas impērija, dažādos periodos arī Bulgārijas un Serbijas valstiskas struktūras. Pēc slavenās Kosovas kaujas 1389. gadā reģions pakāpeniski nonāca Osmaņu impērijas ietekmē. 19. un 20. gadsimtā Balkānu politiskās robežas mainījās vairākas reizes; pēc Osmaņu varas sarukšanas Kosova tika iekļauta Serbijas teritorijā.
20. gadsimtā reģions nonāca Dienvidslāvijas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā īsu brīdi teritoriju kontrolēja Austroungārija. Otrā pasaules kara laikā, pēc Vācijas, Itālijas un Bulgārijas iebrukumiem, Kosova tika iekļauta Vācijas un Itālijas marionešu režīma izveidotajā Albānijas karalistē. Pēc kara reģions atkal nonāca Dienvidslāvijas sastāvā. 1999. gadā, pēc konfliktiem un plašām starptautiskām intervencēm, NATO uzsāka bombardēšanu, un Kosovo teritorija tika nodota Apvienoto Nāciju Organizācijas (UNMIK) administrācijai. Kopš tā laika starptautiskās organizācijas ir spēlējušas lielu lomu reģiona pārvaldē un tiesiskās sistēmas atjaunošanā.
Politiskā un starptautiskā statusa jautājums
Pēc 2008. gada neatkarības pasludināšanas Kosovas pašpārvalde ir centusies nostiprināt savu valsts institūciju darbību. Tomēr Serbija neatzīst neatkarību un turpina apgalvot, ka attiecīgā teritorija ir Kosovas un Metohijas autonomā province Serbijas sastāvā. Starptautiskā atzīšana ir mainīga — daļa pasaules valstu atzīst Kosovu, daļa nē. Kosova nav ANO locekle, bet ir pievienojusies vairākām starptautiskām organizācijām un institūcijām (piem., tās dalība starptautiskos finanšu mehānismos un citas sadarbības formas ir attīstījušās kopš 2008. gada).
Starptautiskās sarunas par normalizāciju ar Serbiju notiek ar Eiropas Savienības starpniecību. 2013. gadā tika panākta tā dēvētā Briseles vienošanās, kas paredzēja pakāpenisku sadarbību un noteiktu autonomiju serbu kopienas pārstāvētajās pašvaldībās. Taču vienošanās īstenošana joprojām ir sarežģīta, un dažos reģiona apgabalos — īpaši uz ziemeļiem — saglabājas paralēlu institūciju klātbūtne un spriedze.
Ģeogrāfija un demogrāfija
Uz ziemeļiem un austrumiem no Kosovas atrodas Serbijas Republika. Uz dienvidiem atrodas Ziemeļmaķedonija, ziemeļrietumos — Melnkalne, bet dienvidrietumos — Albānija. Galvaspilsēta ir Priština, kas ir arī lielākā pilsēta un reģiona politiskais, kultūras un izglītības centrs.
Kosovas iedzīvotāju skaits tiek lēsts aptuveni 1,8 miljonu robežās (novērtējumi atšķiras, jo precīza uzskaite ir sarežģīta migrācijas un reģistrācijas dēļ). Etniskā struktūra dominē albāņu kopiena, bet valstī dzīvo arī serbi un citas mazākumtautības (turki, bosnieši, romi u. c.). Valstī oficiālās valodas ir albāņu un serbu; reģionos ar mazākumtautību koncentrāciju tiek nodrošinātas arī attiecīgās valodas iespējas administrācijā un izglītībā.
Valoda, izglītība un reliģija
Skolas Kosovā lielākoties darbojas albāņu valodā, jo albāņu kopiena ir dominējošā. Tajā pašā laikā serbu mazākumam ir savs izglītības tīkls, īpaši ziemeļu pašvaldībās, kur mācības var notikt serbu valodā. Valsts izglītības sistēmas attīstība un saskaņošana starp kopienām ir viens no sabiedriskās un politiskās sadarbības izaicinājumiem.
Reliģiski Kosovā dominē islāms starp albāņu iedzīvotājiem, bet serbu kopienā svarīgu lomu spēlē pareizticība; reģionā ir vairākas vēsturiskas svētvietas un mantojuma objekti, tostarp viduslaiku serbu klosteri, kas ir kultūras nozīmības vietas.
Ekonomika un infrastruktūra
Kosovas ekonomika balstās galvenokārt uz pakalpojumu sektoru, lauksaimniecību un dažām rūpniecības nozarēm. Ekonomika tiek veicināta arī ar - remitentēm (naudas pārvedumiem no diasporas), ārvalstu ieguldījumiem un starptautisko palīdzību. Problēmas joprojām pastāv — augsta bezdarba līmeņa, jo īpaši jauniešu vidū, un nepieciešamība modernizēt infrastruktūru un tiesisko vidi.
Oficiālā valūta praksē ir eiro, kuru Kosovā izmanto bez formālas valūtas savstarpējās vienošanās ar Eiropas Savienību.
Kultūra, tūrisms un mantojums
Kosovas kultūra ir bagāta un daudzveidīga; tai ir gan albāņu, gan serbu tautu ietekme. Pilsētas kā Priština un Prizrena piedāvā arhitektūras, mūzikas un kulinārijas pieredzi, kas piesaista tūristus. Reģionā ir arī dabas tūrisma iespējas — kalnu grēdas, ielejas un nacionālās ainavas.
Starptautiski nozīmīgi kultūras mantojuma objekti, tostarp dažas viduslaiku baznīcas un klosteri, ir svarīgas gan lokālajai identitātei, gan starptautiskai kultūras aizsardzībai.
Drošība un tiesiskums
Pēc 1999. gada starptautiskā administrācija un vēlākās misijas (piem., Eiropas Savienības tiesiskuma atbalsta misija) centušās stiprināt tiesu varu, drošību un policijas spējas. Tomēr tiesiskuma nostiprināšana un pilnīga juridisko procesu neatkarība joprojām ir aktuālas attīstības jomas. Reģionālā un starpetniskā spriedze vietām var radīt drošības izaicinājumus.
Nākotnes perspektīvas
Kosovas nākotne lielā mērā ir saistīta ar dialogu ar Serbiju, iekšpolitisko institūciju nostiprināšanu, ekonomisko attīstību un starptautiskās atzīšanas paplašināšanu. Ilgtspējīgas attīstības, sadarbības ar starptautiskajām organizācijām un mierīgas integrācijas ceļš uz plašāku starptautisku atzīšanu un stabilitāti paliek reģiona galvenie mērķi.
Šis raksts sniedz pārskatu par Kosovas vēsturi, politisko statusu un galvenajiem faktiem; detaļas un skaitļi laika gaitā var mainīties, jo situācija reģionā un starptautiskajā atzīšanā ir dinamiska.
Demogrāfiskie dati
Turpmāk sniegti oficiālie Kosovas tautas skaitīšanas rezultāti par etniskajām grupām un tautību no Otrā pasaules kara līdz 1991. gadam. Albāņu skaits 1991. gada tautas skaitīšanā bija tikai pieņēmumi, kas balstīti uz agrāk veiktajām tautas skaitīšanām, jo lielākā daļa albāņu 1991. gada tautas skaitīšanā nepiedalījās. Mūsdienās Kosovā pārsvarā dzīvo albāņi.
Etniskā grupa | 1948. gada tautas skaitīšana | 1953. gada tautas skaitīšana | 1961. gada tautas skaitīšana | 1971. gada tautas skaitīšana | 1981. gada tautas skaitīšana | 1991. gada tautas skaitīšana | ||||||
Numurs | % | Numurs | % | Numurs | % | Numurs | % | Numurs | % | Numurs | % | |
Albāņi | 498,244 | 68.5 | 524,559 | 64.9 | 646,605 | 67.1 | 916,168 | 73.7 | 1,226,736 | 77.4 | 1,596,072 | 81.6 |
Serbi | 171,911 | 23.6 | 189,869 | 23.5 | 227,016 | 23.5 | 228,264 | 18.4 | 209,498 | 13.2 | 194,190 | 9.9 |
Musulmaņi | 9,679 | 1.3 | 6,241 | 0.8 | 8,026 | 0.8 | 26,357 | 2.1 | 58,562 | 3.7 | 66,189 | 3.4 |
Melnkalnes | 28,050 | 3.9 | 31,343 | 3.9 | 37,588 | 3.9 | 31,555 | 2.5 | 27,028 | 1.7 | 20,365 | 1.1 |
Horvāti | 5,290 | 0.7 | 6,201 | 0.8 | 7,251 | 0.8 | 8,264 | 0.7 | 8,718 | 0.6 | 8,062 | 0.4 |
Dienvidslāvi | 5,206 | 0.5 | 920 | 0.1 | 2,676 | 0.2 | 3,457 | 0.2 | ||||
Romani | 11,230 | 1.5 | 11,904 | 1.5 | 3,202 | 0.3 | 14.593 | 1.2 | 34,126 | 2.2 | 45,760 | 2.3 |
Turki | 1,315 | 0.2 | 34,583 | 4.3 | 25,764 | 2.7 | 12,244 | 1.0 | 12,513 | 0.8 | 10,445 | 0.5 |
Maķedonieši | 526 | 0.1 | 972 | 0.1 | 1,142 | 0.1 | 1,048 | 0.1 | 1,056 | 0.1 | ||
Citi vai nav teikts | 1,577 | 0.2 | 2,469 | 0.3 | 2,188 | 0.2 | 4,280 | 0.3 | 3,454 | 0.2 | 11,656 | 0.6 |
Kopā | 727,820 | 808,141 | 963,988 | 1,243,693 | 1,584,441 | 1,956,196 |
Nodaļas
Kosova ir sadalīta 7 apgabalos. Šajos apgabalos ietilpst 38 pašvaldības:
Nē. | Rajons | Capital | Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits | Pašvaldības |
1 | Peja apgabals | Peja | 1,365 | 174,235 | Peja, Burim, Klina |
2 | Mitrovicas apgabals | Mitrovica | 2,077 | 272,247 | Leposaviq, Mitrovica, Ziemeļmitrovica, Skenderaj, Vushtrri, Zubin Potok, Zveçan |
3 | Prištinas apgabals | Priština | 2,470 | 477,312 | Drenas, Graçanica, Fushë Kosovë, Lipjan, Artana, Kastriot, Podujevo, Prishtina |
4 | Gjilanas apgabals | Gjilan | 1,206 | 180,783 | Gjilan, Kamenica, Kllokot, Partesh, Ranillug, Vitia |
5 | Gjakovas rajons | Gjakova | 1,129 | 194,672 | Deçan, Gjakova, Junik, Rahovec |
6 | Prizrenas rajons | Prizren | 1,397 | 331,670 | Dragaša, Mališeva, Mamuša, Prizrēna, Suhareka. |
7 | Ferizajas rajons | Ferizaj | 1,030 | 185,806 | Ferizaj, Hani i Elezit, Kaçanik, Shtime, Shtërpcë |
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Kosovas oficiālais nosaukums?
A: Kosovas oficiālais nosaukums ir Kosovas Republika.
J: Kā Kosova kļuva neatkarīga?
A: Kosova 2008. gada 17. februārī pasludināja neatkarību no Serbijas.
J: Kādā valodā runā Kosovā?
A: Kosovā runā gan albāņu, gan serbu valodā.
Jautājums: Cik ANO dalībvalstis ir atzinušas Kosovu par neatkarīgu valsti?
A: 95 ANO dalībvalstis ir atzinušas Kosovu par neatkarīgu valsti.
J: Kur ģeogrāfiski atrodas Kosova?
A: Kosova atrodas Eiropas dienvidaustrumos.
J: Ko nozīmē vārds "Kosova"?
Atbilde: Vārdam "Kosova" nav zināma nozīme vai izcelsme, bet tas varētu būt atvasināts no slāvu valodas vārda "kos", kas nozīmē melnais putns.