Kosova

Kosova jeb oficiāli Kosovas Republika (albāņu: Kosova, serbu: Косово) ir daļēji atzīta republika Balkānos. To kā neatkarīgu valsti ir atzinušas 97 no 193 (50 %) Apvienoto Nāciju Organizācijas valstu. Tomēr daži strīdīgo reģionu uzskata par Serbijas daļu. Albāņu politiķi 2008. gadā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Kosova senatnē bija daļa no dardānu zemēm. Pēc tam dardāņus iekaroja un civilizēja Romas impērija, un pēc Romas krišanas tā kļuva par daļu no Bizantijas impērijas, un to un Bulgārijas impērija, kā arī Serbijas impērija to iekaroja tur un atpakaļ, un drīz pēc serbu sakāves Kosovas kaujā tā kļuva par daļu no Osmaņu impērijas. Kad turki pameta Balkānus, tā kļuva par Serbijas karalistes daļu. Pirmajā pasaules karā uz īsu brīdi to ieņēma Austroungārija. Otrā pasaules kara laikā pēc Vācijas, Itālijas un Bulgārijas iebrukuma to ieņēma Itālijas impērijas marionešu Albānijas karaliste. Pēc kara 20. gadsimtā tā kļuva par Dienvidslāvijas daļu. Pēc tam, kad 1999. gadā NATO bombardēja Dienvidslāviju, teritorija nonāca Apvienoto Nāciju Organizācijas (UNMIK) pārvaldībā.

Kosovas Asambleja, politiskā apvienība, kurā pārsvarā bija pārstāvēti albāņu politiķi no Kosovas, 2008. gada februārī pasludināja neatkarību. To apstrīd Serbija, kas neatzīst Kosovas neatkarību. Serbija joprojām uzskata, ka šī teritorija ir Kosovas un Metohijas autonomā province.

Uz ziemeļiem un austrumiem no Kosovas atrodas Serbijas Republika. Uz dienvidiem no Kosovas atrodas Ziemeļmaķedonija. Ziemeļrietumos atrodas Melnkalne, bet dienvidrietumos - Albānija. Galvaspilsēta ir Priština. Priština ir arī Kosovas lielākā pilsēta. Kosovā dzīvo aptuveni 1,8 miljoni cilvēku. Skolās Kosovā mācības notiek albāņu valodā, lai gan valstī joprojām dzīvo serbi. 1948. gadā Kosovā visas skolas ir albāņu valodā.

Demogrāfiskie dati

Turpmāk sniegti oficiālie Kosovas tautas skaitīšanas rezultāti par etniskajām grupām un tautību no Otrā pasaules kara līdz 1991. gadam. Albāņu skaits 1991. gada tautas skaitīšanā bija tikai pieņēmumi, kas balstīti uz agrāk veiktajām tautas skaitīšanām, jo lielākā daļa albāņu 1991. gada tautas skaitīšanā nepiedalījās. Mūsdienās Kosovā pārsvarā dzīvo albāņi.

Etniskā grupa	1948. gada tautas skaitīšana		1953. gada tautas skaitīšana		1961. gada tautas skaitīšana		1971. gada tautas skaitīšana		1981. gada tautas skaitīšana		1991. gada tautas skaitīšana
Etniskā grupa	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%	Numurs	%
Albāņi	498,244	68.5	524,559	64.9	646,605	67.1	916,168	73.7	1,226,736	77.4	1,596,072	81.6
Serbi	171,911	23.6	189,869	23.5	227,016	23.5	228,264	18.4	209,498	13.2	194,190	9.9
Musulmaņi	9,679	1.3	6,241	0.8	8,026	0.8	26,357	2.1	58,562	3.7	66,189	3.4
Melnkalnes	28,050	3.9	31,343	3.9	37,588	3.9	31,555	2.5	27,028	1.7	20,365	1.1
Horvāti	5,290	0.7	6,201	0.8	7,251	0.8	8,264	0.7	8,718	0.6	8,062	0.4
Dienvidslāvi					5,206	0.5	920	0.1	2,676	0.2	3,457	0.2
Romani	11,230	1.5	11,904	1.5	3,202	0.3	14.593	1.2	34,126	2.2	45,760	2.3
Turki	1,315	0.2	34,583	4.3	25,764	2.7	12,244	1.0	12,513	0.8	10,445	0.5
Maķedonieši	526	0.1	972	0.1	1,142	0.1	1,048	0.1	1,056	0.1
Citi vai nav teikts	1,577	0.2	2,469	0.3	2,188	0.2	4,280	0.3	3,454	0.2	11,656	0.6
Kopā	727,820		808,141		963,988		1,243,693		1,584,441		1,956,196

Nodaļas

Kosova ir sadalīta 7 apgabalos. Šajos apgabalos ietilpst 38 pašvaldības:

Nē.	Rajons	Capital	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits	Pašvaldības
1	Peja apgabals	Peja	1,365	174,235	Peja, Burim, Klina
2	Mitrovicas apgabals	Mitrovica	2,077	272,247	Leposaviq, Mitrovica, Ziemeļmitrovica, Skenderaj, Vushtrri, Zubin Potok, Zveçan
3	Prištinas apgabals	Priština	2,470	477,312	Drenas, Graçanica, Fushë Kosovë, Lipjan, Artana, Kastriot, Podujevo, Prishtina
4	Gjilanas apgabals	Gjilan	1,206	180,783	Gjilan, Kamenica, Kllokot, Partesh, Ranillug, Vitia
5	Gjakovas rajons	Gjakova	1,129	194,672	Deçan, Gjakova, Junik, Rahovec
6	Prizrenas rajons	Prizren	1,397	331,670	Dragaša, Mališeva, Mamuša, Prizrēna, Suhareka.
7	Ferizajas rajons	Ferizaj	1,030	185,806	Ferizaj, Hani i Elezit, Kaçanik, Shtime, Shtërpcë

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Kosovas oficiālais nosaukums?

A: Kosovas oficiālais nosaukums ir Kosovas Republika.

J: Kā Kosova kļuva neatkarīga?

A: Kosova 2008. gada 17. februārī pasludināja neatkarību no Serbijas.

J: Kādā valodā runā Kosovā?

A: Kosovā runā gan albāņu, gan serbu valodā.

Jautājums: Cik ANO dalībvalstis ir atzinušas Kosovu par neatkarīgu valsti?

A: 95 ANO dalībvalstis ir atzinušas Kosovu par neatkarīgu valsti.

J: Kur ģeogrāfiski atrodas Kosova?

A: Kosova atrodas Eiropas dienvidaustrumos.

J: Ko nozīmē vārds "Kosova"?

Atbilde: Vārdam "Kosova" nav zināma nozīme vai izcelsme, bet tas varētu būt atvasināts no slāvu valodas vārda "kos", kas nozīmē melnais putns.