Albānija — valsts pārskats: ģeogrāfija, iedzīvotāji un kultūra

Albānija — pārskats par ģeogrāfiju, Tirānu, 3M iedzīvotājiem, reliģijām un bagāto kultūru; ceļvedis par Adrijas un Jonijas piekrasti.

Albānija (/ælˈbeɪniə/ ( klausīties) al-BAY-nee-ə; albāņu val: Shqipëria), oficiālais nosaukums - Albānijas Republika, ir neatkarīga republika Eiropas dienvidaustrumos, tās platība ir 28 748 kvadrātkilometri (11 100 kv. km). Galvaspilsēta ir Tirāna, citas svarīgas pilsētas ir Durrēsa, Elbasana un Vlora. Albānijā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni cilvēku. Lielākā daļa albāņu ir musulmaņi - 55 %, 23 % ir pareizticīgie un 15 % - Romas katoļi.

Albānija atrodas blakus Serbijai, Melnkalnei, Grieķijai, Ziemeļmaķedonijai un Kosovai. Tai ir Adrijas jūras piekraste rietumos un Jonijas jūras piekraste dienvidrietumos. Valsts valoda ir albāņu valoda. Valsts himna ir Hymni i Flamurit.

Ģeogrāfija un daba

Albānija ir kalnaina valsts ar dažādām ainavām — augstiem kalniem, upju ielejām un garu piekrasti. Valsts teritorijā atrodas daļa no Balkānu kalnu sistēmas; nozīmīgākie kalnu masīvi ir Albānijas Alpi (Prokletije) ziemeļos un Koraba apvidus austrumos. Valsts augstākā virsotne ir Korab (aptuveni 2 750 m). Garā piekraste sniedzas gar Adrijas jūru un Jonijas jūru, nodrošinot populāras pludmales un piejūras kūrortus.

Galvenās upes ir Drini (Zilais un Beli Drin) un Vjosa. Vjosa ir īpaši nozīmīga — to bieži min kā vienu no Eiropas pēdējām brīvplūstošajām upēm, kam ir lielā ekoloģiskā vērtība. Albānijā ir arī vairākas ezeru sistēmas, piemēram, Škodras (Skadar/Skadar) ezers, ko valsts dala ar kaimiņvalstīm.

Klimats

Albānijas klimats ir dažāds: piekrastē valda tipisks vidusjūras klimats ar karstām, sausām vasarām un maigiem, lietainiem ziemām; iekšzemē un kalnos klimats kļūst kontinentālāks ar aukstākām ziemām un potenciālu sniegu kalnos.

Iedzīvotāji un valoda

Valstī dzīvo kvalitatīvi dažādas etniskās grupas, tomēr lielāko daļu iedzīvotāju veido albāņi. Dzīvesveids un demogrāfiskā situācija ietekmē arī emigrācija — daudz albāņu dzīvo ārvalstīs (īpaši Itālijā, Grieķijā un citur Eiropā), kas ietekmē gan ekonomiku, gan kultūru. Valsts oficiālā valoda ir albāņu valoda, kurai ir divi galvenie dialekti — gegs ziemeļos un tosks dienvidos.

Reliģija

Albānija ir sekulāra valsts, un reliģiskā apkārtne ir daudzveidīga. Tradicionāli liela daļa iedzīvotāju ir musulmaņi, ir arī liela pareizticīgo un katoļu kopiena. Reliģiju ievērošana bieži ir mazāk strikti saistīta ar sabiedrisko un kultūras identitāti, salīdzinot ar dažu citu valstu praksi.

Vēstures īss pārskats

Albānijas teritorijā dzīvoja illyriešu ciltis antīkajā laikā. No 15. gadsimta lielu daļu reģiona pārvaldīja Osmaņu impērija, kas atstāja būtisku ietekmi uz valsts kultūru un reliģisko kartējumu. Albānija pasludināja neatkarību 1912. gadā. Pēc Otrā pasaules kara valstī izveidojās komunistiska režīma periods, kas ilga līdz 1990. gada sākumam; šis laiks būtiski ietekmēja valsts attīstību un infrastruktūru. Pēc pārejas uz demokrātiju Albānija ir pievienojusies NATO (2009) un turpina ceļu uz Eiropas Savienību kā kandidātvalsts.

Kultūra, mūzika un mantojums

Albānija ir bagāta ar folkloru, tradicionālo mūziku un deju. Dienvidu albāņu polifoniskā dziedāšana (iso-polygonija) ir atzīta par UNESCO nemateriālo kultūras mantojumu. Arhitektūrā redzama ietekme no osmaņu, venēciešu un vietējām tradīcijām; slaveni vēsturiskie centri ir Berati un Gjirokastra, kas iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Albāņu literatūra un māksla augsto vērtību saglabā gan tradicionālajās, gan mūsdienu formās. Mūsdienu kultūrā liela loma ir kinematogrāfijai, mūzikai un literatūrai, kas atspoguļo gan pagātnes pieredzi, gan mūsdienu pāreju uz atvērtāku sabiedrību.

Kulinārija

Albāņu virtuve apvieno Vidusjūras un Balkānu garšas — bieži izmanto olīveļļu, dārzeņus, jūras produktus un sīkus lokālus gaļas ēdienus. Pazīstami ēdieni: tavë kosi (jēra gaļa ar jogurtu un rīsiem), byrek (pīrāgs ar sieru vai spinātiem) un plašs svaigu dārzeņu, zivju un jūras produktu klāsts piekrastē.

Ekonomika un transporta tīkls

Albānijas ekonomiku veido dažādas nozares: lauksaimniecība (olīvas, vīnogas, augļi), enerģētika (hidroenerģija), rūpniecība un tūrisms, kas pēdējos gados strauji attīstās. Liela loma ir arī remitentiem — albāņu diasporas atbalstam. Valūta ir albāņu leks (ALL).

Transporta infrastruktūra attīstās — valsts savieno pilsētas ar ceļiem un dzelzceļu; jūras osta Durrēsa ir viens no nozīmīgākajiem ostas centriem Adrijas reģionā. Starptautiskā lidosta pie Tirānas nodrošina avioreisus uz reģionālajām un Eiropas galamērķiem.

Tūrisms un sezona

Albānija kļūst aizvien populārāka tūristu vidū — gan tās pludmales (Durrēsa, Vlora, Saranda u. c.), gan vēsturiskie pilsētu centri un kalnu pārgājienu maršruti. Vasaras sezona piekrastē ir galvenā tūrisma sezona, bet arī pavasaris un rudens piedāvā daudz dabas un kultūras aktivitāšu.

Nākotnes perspektīvas

Albānija turpina reformas, lai stiprinātu ekonomiku, infrastruktūru un tiesisko sistēmu un virzītos pretī Eiropas Savienības integrācijai. Turpmākie izaicinājumi ir demogrāfijas jautājumi, vides aizsardzība, investīciju piesaiste un ilgtspējīga tūrisma attīstība.

Šis pārskats sniedz plašāku ieskatu par Albāniju — valsti ar bagātu vēsturi, dažādām ainavām un dzīvu kultūras mantojumu. Ja vēlaties, varu pievienot kartes, attēlus vai izsmeļamāku informāciju par konkrētu reģionu, pilsētu vai tēmu.

Pilsētas

Šis ir Albānijas lielāko pilsētu saraksts.

Rangs	Pilsēta	2001. gada tautas skaitīšana	2011. gada tautas skaitīšana
1	Tirāna	352,581	421,286
2	Durrës	113,465	115,550
3	Vlorē	85,180	79,948
4	Elbasana	95,554	79,810
5	Shkodër	85,798	74,876
6	Fier	56,297	57,198
7	Korçë	58,911	51,683
8	Berat	45,572	36,467
9	Lushnjë	38,336	31,424
10	Kavajë	28,149	20,312

Durrës


Tirāna

Flora un fauna

Lai gan Albānija ir maza valsts, tajā ir daudz dažādu augu un dzīvnieku. Kopējais augu skaits ir vairāk nekā 3250 sugu. Ir vairāk nekā 350 putnu sugu, 330 saldūdens un jūras zivju un 80 zīdītāju sugu. Albānijas nacionālais simbols ir zelta ērglis.

Albānijā joprojām ir saglabājies zivjērsis.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Albānijas oficiālais nosaukums?

J: Kāda ir Albānijas galvaspilsēta?

J: Kādas ir citas svarīgas Albānijas pilsētas?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Albānijā?

J: Kādas reliģijas piekopj albāņi?

J: Kuras valstis robežojas ar Albāniju?

Kādas divas jūras robežojas ar Albāniju?

Meklēt pēc burta