Himni i Flamurit (angļu: Hymn to the Flag) ir Albānijas valsts himna. Tās vārdus sarakstījis albāņu dzejnieks Asdreni (īstajā vārdā Aleksandër Stavre Drenova, 1872–1947). Pirmo reizi himna tika publicēta kā dzejolis albāņu laikrakstā Liri e Shqipërisë (angļu valodā: Freedom of Albania) Sofijā, Bulgārijā, 1912. gada 21. aprīlī. Vēlāk tā tika iespiesta Drenovas dzejoļu krājumā Ëndra e lotë (angļu valodā: Dreams and Tears), kas tika izdots Bukarestē.
Par teksta autoru
Asdreni bija viena no svarīgākajām figūrām albāņu diasporas kultūras un nacionālās atmodas kustībā 19.–20. gadsimta mijā. Viņa dzeja, tostarp Himni i Flamurit, ietver spēcīgas tēmas par brīvību, tēvzemi un upuriem, kas nepieciešami neatkarībai. Dzejoļa valoda ir vienkārša, tieša un emocionāla, kas to padarījusi par piemērotu himnai un par tautas simbolu.
Mūzika un Ciprians Porumbesku
Himnas mūziku komponējis rumāņu komponists Ciprians Porumbesku (1853–1883). Muzikāli izmantotā melodija ir saistīta ar Porumbesku sacerējumiem, kuru motīvi vēlāk tika adaptēti un pielāgoti Albānijas himnai. Šī mūzika, savienojumā ar Asdreni vārdos izteikto nacionālo saturu, ātri ieguva plašu atzinību un tika izmantota valsts simbolikā pēc Albānijas neatkarības pasludināšanas 1912. gada nogalē.
Pieņemšana un nozīme
Himni i Flamurit kļuva par neoficiālu, bet plaši atzītu simbolu pēc 1912. gada neatkarības proklamēšanas, un kopš tā laika tiek atskaņota oficiālos valsts svētkos, militāros mirkļos un citos ceremoniju pasākumos. Vārdi uzrunā kolektīvo identitāti — himna aicina aizstāvēt tēvzemi, godināt karogu un neatlaidīgi turpināt cīņu par brīvību.
Interpretācijas un diskusijas
Laika gaitā himnai piešķirta plaša simboliska nozīme Albānijas sabiedrībā. Ir bijušas arī diskusijas par mūzikas un teksta izcelsmi un to adaptācijām, taču kopējā atzīšana par valsts himnu ir stabila. Himni i Flamurit tiek tulkots un izpildīts ārpus valsts robežām, un tas turpina būt svarīgs Albānijas nacionālās identitātes elements.