Republika
Republika ir bezkaraļa valsts pārvaldes forma, kurā nav monarhijas un mantotas aristokrātijas. Tās pirmsākumi meklējami Romā 509. gadā p.m.ē., kad romieši gāza Romas karalisti. Būdami brīvi, romieši izveidoja republiku - valdību, kurā pilsoņi ievēlēja pārstāvjus, kas valdīja viņu vārdā.
Valsts suverenitāte ir valdības, nevis imperatora vai monarha kompetencē. Vārds republika ir atvasināts no latīņu valodas vārda res publica, kas nozīmē "publiska lieta". Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis ir republika, Indija ir republika, bet par republikām sauc arī Ziemeļkoreju un Kubu. Tomēr Lielbritānija un Kanāda nav republikas, jo tajās ir monarhs (abos gadījumos - karaliene Elizabete II).
Valstis ar karali vai citu monarhu un brīvām vēlēšanām sauc par konstitucionālo monarhiju, un tās netiek sauktas par republikām. Konstitucionālā monarhija līdzinās republikai, jo konstitūcija ir grozīta, lai atņemtu varu monarham un izveidotu republikānisma filozofijai atbilstošas institūcijas. Tā ir Apvienotā Karaliste un citas Britu Sadraudzības valstis, Nīderlande, Taizeme, Skandināvijas un dažādas citas valstis. Republika atšķiras ar to, ka likumi tiek pieņemti un piemēroti bez karaļa varas.
Valsts vadītājs republikā parasti ir persona, kuru pilsoņi ir ievēlējuši tiešās vēlēšanās vai ievēlētu pārstāvju grupa kā augstāko tautas pārstāvi. Lielākajā daļā republiku valsts vadītāju sauc par prezidentu. Dažās valstīs prezidentu ievēl, un viņam ir liela politiskā vara. Citās valstīs prezidentam nav lielas tiešas varas, bet tas ir svarīgs tiesiskajā sistēmā citu iemeslu dēļ.
Dažkārt valsti sauc par republiku, ja tās galvu nesauc par karali, bet gan par ko citu. Piemēram, Romas impērijā bija "imperators", bet Nīderlandes Republikā - "štata valdnieks", taču viņi darbojās kā iedzimti monarhi.
Licčavi Indijā bija pirmā republika 6. un 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Pirmās republikas, kas vēlāk tika daudz atdarinātas, bija grieķu pilsētas Vidusjūras austrumu reģionā. Lielākā atšķirība no citām tā laika pilsētām-valstīm bija tā, ka iedzīvotāji savus vadītājus izvēlējās balsojot. Balsis tika saskaitītas, un uzvarēja tas, kurš ieguva visvairāk balsu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir republika?
A: Republika ir valsts pārvaldes forma, kurā nav monarhijas un mantotas aristokrātijas. Tās pirmsākumi meklējami Romā, un vārds cēlies no latīņu valodas vārda res publica, kas nozīmē "publiska lieta". Republikā valsts suverenitāte ir valdības, nevis imperatora vai monarha kompetencē. Valsts vadītāju republikā parasti ievēl pilsoņi tiešās vēlēšanās vai pārstāvji, lai viņš darbotos kā viņu augstākais pārstāvis.
J: Kā radās Romas republika?
A: Romas Republika tika izveidota 509. gadā p.m.ē., kad romieši gāza Romas karalisti un ievēlēja pārstāvjus, kas valdīja viņu vārdā.
J: Kas ir konstitucionālā monarhija?
A: Konstitucionālā monarhija ir valsts, kurā ir karalis vai cits monarhs, bet ir arī brīvas vēlēšanas. Šis iekārtas veids atgādina republiku, jo tajā ir veikti grozījumi, lai atņemtu varu monarham un ieviestu republikānismam atbilstošas institūcijas. Kā piemēru var minēt tādas valstis kā Apvienotā Karaliste, Kanāda, Nīderlande, Taizeme un Skandināvijas valstis.
Vai visas valstis, kurās ir prezidenti, tiek uzskatītas par republikām?
A: Ne vienmēr; dažas valstis var saukt par "republikām" pat tad, ja to valsts galvu nesauc par "karali". Piemēram, lai gan Romas impērijai bija "imperators" un Nīderlandes Republikai bija "stadholder", viņi joprojām darbojās kā mantojami monarhi.
J: Kas bija Ličavi?
A: Licčavi bija Indijas karaliste, kas bija viena no pirmajām zināmajām republikām 6.-5. gadsimtā pirms mūsu ēras.
J: Kā grieķu pilsētas izvēlējās savus vadītājus?
A: Grieķijas pilsētas savus vadītājus izvēlējās, izmantojot balsošanas vai loterijas sistēmu, nevis kā citas tā laika pilsētas-valstis.
J: Ar ko republikas atšķiras no citām pārvaldes formām?
A:Republikas atšķiras ar to, ka likumi tiek pieņemti un piemēroti bez karaļa varas, bet citās pārvaldes formās likumi tiek pieņemti karaļa varas vadībā.
