Itālija

Ģeogrāfija

Itālija ir pussala, kas nozīmē, ka to no visām pusēm ieskauj jūra, izņemot vienu valsts pusi (ziemeļu pusi). Ziemeļitāliju no Francijas, Šveices un Austrijas atdala Alpu kalnu grēda. Monblāns (itāļu valodā Monte Bianco jeb baltais kalns angļu valodā), augstākais kalns Rietumeiropā, pieder pie šīs ķēdes. Otra nozīmīga kalnu ķēde Itālijā ir Apenīni (itāļu valodā Appennini), kas atrodas Itālijas centrālajā un dienvidu daļā.

Itālijas galvaspilsēta ir Roma, kur sākās Romas impērija. Citas Itālijas pilsētas ir Milāna, Turīna, Florence, Dženova, Neapole, Palermo un Venēcija. Valstī ir vairākas salas, no kurām lielākās ir Sicīlija un Sardīnija, uz kurām var nokļūt ar kuģi vai lidmašīnu.

Po upe ir garākā upe Itālijā. Tā plūst cauri 5 pilsētām: Pjačenca, Kremona, Ferrara, Rovigo un Turīna. Tibras upe tek caur Romas pilsētu.

Ziemeļitālijā ir daži no lielākajiem ezeriem valstī, piemēram, Gardas ezers, Komo ezers, Maggiore ezers un Iseo ezers. Tā kā Itāliju ieskauj jūra, tai ir daudz kilometru gara piekraste, kas pulcē tūristus no visas pasaules. Tūristi ierodas arī, lai apskatītu Itālijas vēsturiskās vietas.

Itālijā atrodas divas ļoti mazas atsevišķas valstis. Tās ir Sanmarīno, ko ieskauj daļa Ziemeļitālijas, un Vatikāns, kas atrodas Romas iekšienē.

Itālijas satelīta attēls

Cilvēki un kultūra

Iedzīvotājus no Itālijas sauc par itāļiem. Pat ja kāds itālis izceļo no Itālijas, iespējams, ka viņa pēcnācēji var pretendēt uz Itālijas pilsonību, jo Itālijas pilsonības likums galvenokārt balstās uz ius sanguinis jeb "asins tiesībām" latīņu valodā. Gandrīz visi itāļi ir kristieši, un lielākā daļa no viņiem ir Romas katoļi, kas atrodas Vatikānā, kur dzīvo tās vadītājs pāvests. Leonardo da Vinči ir slavens mākslinieks, viņš ir Monas Lizas, kas tagad atrodas Parīzes Luvrā, autors.

Itālijas iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk par 60 miljoniem. No tiem aptuveni 2,7 miljoni dzīvo Romā un 1,3 miljoni - Milānā. 2015. gada 31. decembrī Itālijā dzīvoja vairāk nekā 5 miljoni ārvalstnieku, kas ir 8,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Itālijas oficiālā valoda ir itāļu, bet dažās nelielās teritorijās - vācu, slovēņu vai franču. Iedzīvotāji runā arī itāļu valodas dialektos, piemēram, sicīliešu un sardīniešu valodā. Itālijā runā daudz dažādos dialektos. Tie atšķiras dažādos reģionos un dažos gadījumos arī provincēs.

Itālijas iedzīvotāji lielākoties ir seno romiešu pēcteči.

Itālijā ir vairāk Pasaules mantojuma objektu nekā jebkurā citā pasaules valstī. UNESCO uzskata, ka šīs vietas ir kultūrvēsturiski nozīmīgas un vērtīgas. Aptuveni 60 % pasaules mākslas darbu atrodas Itālijā. Itālija ir arī liela vīna ražotāja. Tā 2005. gadā saražoja vairāk nekā 5 miljonus tonnu vīna.

Leonardo da Vinči

Ekonomika

Itālijā ir moderna sociālās labklājības sistēma. Darba tirgus ir relatīvi spēcīgs, jo daudzi ārvalstnieki, īpaši no Rumānijas, strādā Itālijā, kur algas ir daudz augstākas. Taču darba tirgū varētu būt daudz vairāk strādājošo, jo vīrieši un sievietes 57 gadu vecumā jau ir pensionējušies un bezdarba līmenis ir salīdzinoši augsts - 8,2 %. Itālijas modernā sabiedrība ir veidojusies, izmantojot aizdevumus, un tagad valstij ir katastrofāli liels parāds - 1,9 trlj. eiro jeb 120 procenti no valsts kopējā IKP. Un valdība nespēj atmaksāt aizdevumus ES vēlamajā termiņā.

Reliģija

Lielākā daļa Itālijas iedzīvotāju ir Romas katoļi, taču Katoļu baznīca vairs nav oficiālā valsts reliģija. 87,8 % iedzīvotāju norādīja, ka viņi ir Romas katoļi. Tikai aptuveni trešdaļa (36,8 %) norādīja, ka viņi ir aktīvi katoļu baznīcas locekļi. Itālijā ir arī citas kristiešu grupas - vairāk nekā 700 000 pareizticīgo. No tiem 180 000 pieder Grieķijas pareizticīgo baznīcai.

550 000 ir Vasarsvētku ticīgie un evaņģēliskie ticīgie (0,8%). 235 685 Jehovas liecinieki (0,4 %), 30 000 valdeņieši, 25 000 septītās dienas adventisti, 22 000 mormoņi, 20 000 baptisti, 7000 luterāņi, 4000 metodisti. Valsts vecākā reliģiskā minoritāte ir ebreju kopiena. Tajā ir aptuveni 45 000 cilvēku. Tā vairs nav lielākā nekristiešu grupa.

Itālijā dzīvo aptuveni 825 000 musulmaņu. Lielākā daļa no viņiem ir imigrējuši. (1,4 % no kopējā iedzīvotāju skaita) Tikai 50 000 ir Itālijas pilsoņi. Turklāt Itālijā ir 50 000 budistu, 70 000 sikhu un 70 000 hinduistu.

Venēcijā cilvēki pārvietojas ar gondolām.

Pārtika

Epifānijas svētku laikā tradicionāli tiek ēsta īpaša kūka, ko sauc par "Rosca de Reyes" - Trīs ķēniņu kūku. Kūkas iekšpusē ir paslēpta Jēzus bērniņa figūriņa. Tas, kuram kūkas gabaliņā ir Jēzus bērniņš, ir Jēzus "krusttēvs" attiecīgajā gadā. Slavens itāļu ēdiens ir makaroni vai pica.

Lielākās pilsētas

• Roma
• Venēcija
• Milan
• Neapole
• Piza

Reģioni

Itālija ir sadalīta 20 reģionos (itāļu valodā - Regioni), un katrs reģions ir sadalīts provincēs.

Ir 20 reģioni. Pieciem no tiem ir īpašs statuss, tos sauc par autonomiem. Tas nozīmē, ka tie var vieglāk pieņemt noteiktus vietējos likumus. Šie reģioni turpmāk ir atzīmēti ar zvaigznīti (*).

Reģions	Capital	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits
Abruco	L'Aquila	7004107940000000000♠10,794	7006132900000000000♠1,329,000
Aostas ieleja*	Aosta	7003326300000000000♠3,263	7005126000000000000♠126,000
Apūlija	Bari	7004193620000000000♠19,362	7006407600000000000♠4,076,000
Bazilikata	Potenza	7003999200000000000♠9,992	7005591000000000000♠591,000
Kalabrija	Catanzaro	7004150800000000000♠15,080	7006200700000000000♠2,007,000
Campania	Neapole	7004135950000000000♠13,595	7006581100000000000♠5,811,000
Emīlija-Romanja	Boloņa	7004221240000000000♠22,124	7006427600000000000♠4,276,000
Friuli-Venēcija-Džūlija*	Trieste	7003785500000000000♠7,855	7006122200000000000♠1,222,000
Lazio	Roma	7004172070000000000♠17,207	7006556100000000000♠5,561,000
Liguria	Dženova	7003542100000000000♠5,421	7006161000000000000♠1,610,000
Lombardija	Milan	7004238610000000000♠23,861	7006964200000000000♠9,642,000
Marche	Ancona	7003969400000000000♠9,694	7006155300000000000♠1,553,000
Molise	Campobasso	7003443800000000000♠4,438	7005320000000000000♠320,000
Piedmont	Turīna	7004253990000000000♠25,399	7006440100000000000♠4,401,000
Sardīnija*	Cagliari	7004240900000000000♠24,090	7006166600000000000♠1,666,000
Sicīlija*	Palermo	7004257080000000000♠25,708	7006503000000000000♠5,030,000
Toskāna	Florence	7004229970000000000♠22,997	7006367700000000000♠3,677,000
Trentīno-Alto Adidže*	Trento	7004136070000000000♠13,607	7006100700000000000♠1,007,000
Umbria	Perudžā	7003845600000000000♠8,456	7005884000000000000♠884,000
Veneto	Venēcija	7004183910000000000♠18,391	7006483200000000000♠4,832,000

Politika

Valsts vadītājs ir Serdžio Matarella (Sergio Mattarella), kura pilnvaru termiņš ir 2015. gada februāris. Mattarella pašlaik ir Itālijas Republikas prezidents. Pirmais prezidents bija Enriko De Nikolā.

Valdības vadītājs ir Paolo Džentiloni, kurš par premjerministru kļuva 2016. gada 12. decembrī, nomainot Mateo Renci. Renzi iepriekš bija Florences mērs, un, stājoties amatā, viņš bija Itālijas vēsturē jaunākais premjerministrs - 39 gadu vecumā.

Itālija bija viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un 2002. gadā kopā ar 11 citām Eiropas valstīm tā pārgāja uz euro kā oficiālo valūtu. Pirms tam kopš 1861. gada tika izmantota Itālijas lira.

Ikvienam, kurš vēlas kļūt par Itālijas prezidentu, ir jābūt Itālijas pilsonim, vismaz 50 gadus vecam, kā arī jābūt politiski un pilsoniski tiesīgam.

Deputātu palāta

Vēsture

Šis raksts vai sadaļa ir jāpalielina. Jūs varat palīdzēt Simple English Wikipedia pēc sadaļas. Papildu informāciju var atrast sarunu lapā.

Pirms 1861. gada Itālija nebija valsts. To veidoja atsevišķas valstis, kuras pārvaldīja citas valstis (piemēram, Austrija, Francija un Spānija). 1850. gados "Sardīnijas valsts" valdības vadītājs bija grāfs Kamiljo Benso, Kavūra grāfs. Viņš sarunājās ar austriešiem Lombardijā un Veneto un teica, ka viņiem vajadzētu izveidot Ziemeļitālijas valsti. Tā arī notika, bet Pjemontai pievienojās arī citas Centrālās un Dienviditālijas valstis, lai izveidotu lielāku valsti.

1860. gadā Džuzepe Garibaldi pārņēma Sicīlijas kontroli, 1861. gadā izveidojot Itālijas karalisti. Par karali kļuva Viktors Emanuels II. Taču 1861. gadā Lacija un Veneto joprojām nebija Itālijas daļa, jo tās pārvaldīja pāvests un Austrijas impērija.

Pēc kara ar Austriju 1866. gadā Veneto kļuva par Itālijas sastāvdaļu, bet 1870. gadā itāļu karavīri ieguva Laciju. Tad viņi atņēma pāvestam varu. Pāvests, būdams dusmīgs, sacīja, ka viņš ir gūsteknis, lai atturētu katoļus no aktīvas politiskās darbības. Tas bija Itālijas apvienošanās gads.

Itālija piedalījās Pirmajā pasaules karā kā Lielbritānijas, Francijas un Krievijas sabiedrotā pret Centrālajām lielvalstīm. Gandrīz visas Itālijas kaujas notika pie Austrijas austrumu robežas. Pēc "Kaporetto sakāves" Itālija uzskatīja, ka karu zaudēs. Taču 1918. gadā Centrālās lielvalstis kapitulēja, un Itālija ieguva Trentīno un Dienvidtiroli, kas savulaik piederēja Austrijai.

1922. gadā sākās jauna Itālijas valdība. Tajā valdīja Benito Musolīni, Itālijas fašisma līderis. Viņš kļuva par valdības vadītāju un diktatoru, dēvējot sevi par "duce", kas itāļu valodā nozīmē "vadītājs". Viņš sadraudzējās ar Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru. Vācija, Japāna un Itālija kļuva par "ass lielvalstīm" un 1940. gadā kopā iesaistījās Otrajā pasaules karā pret Franciju, Lielbritāniju un vēlāk arī Padomju Savienību. Kara laikā Itālija kontrolēja lielāko daļu Vidusjūras.

1943. gada 25. jūlijā Lielā fašisma padome atlaida Musolīni, un 1943. gada 8. septembrī Badoglio paziņoja, ka karš kā Vācijas sabiedrotajam ir beidzies. Itālija sāka karot kā Francijas un Apvienotās Karalistes sabiedrotā, taču itāļu karavīri nezināja, uz ko šaut. Ziemeļitālijā sākās kustība Resistenza, kas cīnījās pret vācu iebrucējiem.

Musolīni mēģināja izveidot nelielu Ziemeļitālijas fašistisku valsti - Salò Republiku, taču tas neizdevās. 1945. gada 25. aprīlī Itālija kļuva brīva. Valsts kļuva par republiku 1946. gada 2. jūnijā, un pirmo reizi sievietes varēja balsot. Itālijas tauta izbeidza Savojas dinastijas valdīšanu un pieņēma republikas valdību.

1947. gada februārī Itālija parakstīja miera līgumu ar sabiedrotajiem, zaudējot visas kolonijas un dažas teritoriālās zonas: (Istrija un daļa Dalmācijas).

Kopš tā laika Itālija ir pievienojusies NATO un Eiropas Kopienai (kā tās dibinātāja), kļūstot par vienu no septiņām lielākajām rūpnieciskajām valstīm pasaulē.

Romas Kolizejs. Tā sākotnējais nosaukums ir Flāviju amfiteātris, jo tas tika uzcelts Flāviju dinastijas - Senās Romas imperatora dzimtas - laikā.


Pizas slīpais tornis

Transports

Itālijas dzelzceļa tīkla kopējais garums ir 16 627 kilometri (10 332 jūdzes), kas ir 17. garākais dzelzceļa tīkls pasaulē. Starp ātrgaitas vilcieniem ir ETR klases vilcieni, kas brauc ar ātrumu 300 km/h (190 mph).

Romas-Fjumičīno lidosta 2008. gadā bija sestā noslogotākā lidosta Eiropā.

Saistītās lapas

• Itālija olimpiskajās spēlēs
• Itālijas nacionālā futbola izlase
• Itāļu virtuve
• Italophilia
• Itāļu Mare Nostrum
• Itālijas upju saraksts