Itālijas apvienošanās
Itālijas apvienošanās (itāļu: Unità d'Italia), pazīstama arī kā Risorgimento (kas nozīmē "Atdzimšana"), attiecas uz Itālijas kustību, kas 19. gadsimtā apvienoja Itālijas valstis. Kustība sākās 1815. gadā ar Vīnes kongresu. Tā beidzās 1871. gadā, kad Roma kļuva par Itālijas karalistes galvaspilsētu, pateicoties Pjemontas premjerministra grāfa Kavūra, kā arī Džuzepes Garibaldi - itāļu nacionālā varoņa, kurš apvienoja dienvidu valstis. Tas ļāva karalim Viktoram Emanuelam kļūt par pirmo Itālijas karali.
Vēsture
Napoleona sakāve
1796. gadā Napoleons Bonaparts iebruka Itālijā un vēlāk to kontrolēja. Kad 1815. gadā Vaterlo kaujā viņš tika sakauts, tagad brīvās valstis varēja apvienoties.
Pēc Napoleona krišanas Vīnes kongress (1814-15) atjaunoja veco režīmu. Austrijas impērija un Habsburgi kontrolēja lielāko daļu Itālijas.
Sardīnijas iekarošana
Viktoram Emanuelam no Pjemontas-Sardīnijas bija lieliska vīzija par vienotu Itāliju. Viņš vēlējās, lai Pjemontas-Sardīnijas reģions būtu Itālijas apvienošanās paraugs. Lai to panāktu, viņš uzsāka daudzus sabiedriskos darbus, projektus un politiskās reformas. Pjemont-Sardīnija drīz vien tika atzīta par jauno lielvaru. Nākamais Pjemontas-Sardīnijas iekarošanas solis bija Austrijas izvešana no Itālijas pussalas. Sākoties Krimas karam starp Franciju un Lielbritāniju, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses, Pjemontam-Sardīnijai bija iespēja izpelnīties zināmu cieņu un kļūt pazīstamai. Lielbritānija un Francija uzvarēja, un Sardīnija varēja piedalīties miera konferencē. Tā rezultātā Pjemontas-Sardīnija ieguva Napoleona III atbalstu.
Karš ar Austriju
1858. gadā Sardīnija un Francija slepeni izstrādāja uzbrukuma plānu Austrijai. Nākamajā gadā Sardīnija īstenoja savu plānu. Tā vietā, lai uzbruktu, Sardīnija veicināja nacionālistu sacelšanos Austrijas kontrolētajās teritorijās Itālijā. Tas pamudināja Austriju sākt karu. Pēc Magentas un Solferīno kaujām Francija izspieda Austriju no Lombardijas, bet Austrija joprojām turēja Venēciju. Šajā brīdī Francija izstājās no kara, baidoties, ka apvienotā Itālija varētu radīt draudus, kā arī apzinoties, ka Austrijas spēks galu galā to sagrautu. Tas izbeidza karu, Austrijai paturot Venēciju.
Unifikācija pabeigta
Tikmēr Itālijas nacionālists Džuzepe Garibaldi vadīja nacionālistu sacelšanos, apvienojot štatus un teritorijas pilntiesīgā republikā. Tā kā Sardīnija izbeidza karu, Garibaldi lielāko daļu provinču atdeva Sardīnijai. 1861. gada martā visas Itālijas, izņemot Romu un Venēciju, parlaments vienojās par Itālijas apvienošanu ar Viktoru Emanuēlu kā pirmo karali. Kad 1866. gadā Prūsija karā sakāva Austriju, Itālija noslēdza vienošanos ar Berlīni, piespiežot Vīni atdot Venēciju, atstājot Romu kā pēdējo trūkstošo Itālijas pilsētu.
Francijas-Prūsijas karš
1870. gadā Francijas-Prūsijas kara dēļ Francija nosūtīja savu armiju prom no Romas. Bez aizsardzības pāvests nespēja pretoties, un Roma galu galā kļuva par Itālijas galvaspilsētu.
Viktors Emanuels II un Kavūra grāfs Kamiljo Benso, galvenās Itālijas apvienošanās figūras.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Itālijas apvienošanās?
A: Itālijas apvienošanās, saukta arī par Risorgimento, ir kustība, kas 19. gadsimtā apvienoja Itālijas valstis.
J: Kad šī kustība sākās?
A: Kustība sākās 1815. gadā ar Vīnes kongresu.
J: Kuras bija dažas no galvenajām Itālijas apvienošanā iesaistītajām personām?
A: Itālijas apvienošanā nozīmīgi bija Pjemontas premjerministrs grāfs Kavūrs un Itālijas nacionālais varonis Džuzepe Garibaldi, kurš apvienoja Itālijas dienvidus.
J: Kā Roma kļuva par Itālijas galvaspilsētu?
A: Roma kļuva par Itālijas galvaspilsētu, pateicoties grāfa Kavūra un Džuzepes Garibaldi centieniem.
J: Kas kļuva par karali, kad Itālija tika apvienota?
A: Kad Itālija tika apvienota, par karali kļuva Viktors Emanuels II.
J: Kurā gadā beidzās Itālijas apvienošanās?
A: Itālijas apvienošanās beidzās 1871. gadā.
J: Ko nozīmē "Risorgimento"?
A: Risorgimento nozīmē "Atdzimšana".
