Roma

Vēsture

Par senās Romas dibināšanu nekas nav droši zināms; tā ir aizvēsturiska. Bieži tiek stāstīts mīts par Romulu un Remu. Viņus esot audzinājusi vilcene. Romuls nogalināja Remu un kļuva par pirmo Romas karali, kādu laiku Romuls valdīja kopā ar kaimiņu cilts sabīnu karali. Par to nav nekādu vēsturisku liecību, taču šis stāsts ir populārs. Nākamais karalis bija Numa Pompilijs.

Līdz ar Romas karalistes gāšanu sākās republikāniskais laikmets. Jaunā Romas Republika cīnījās un iekaroja apkārtējos iedzīvotājus. 390. gadā p. m. ē. pilsētu iebruka galli. No trešā līdz otrajam gadsimtam p. m. ē. Roma cīnījās pret konkurējošo Kartāgu. Romas armija sagrāba un iznīcināja Kartāgu.

Tikai ar Jūlija Cēzara 1. gadsimtā p.m.ē. pilsēta sāka ievērojami augt, īpaši Campo Marzio virzienā, uz ziemeļiem no Kapitolija kalna, un tās īpašumi tika paplašināti līdz pat Britānijai. Cēzars nekad netika kronēts par imperatoru, tomēr šis tituls tika piešķirts viņa adoptētajam dēlam Oktaviānam, kurš troni ieņēma ar Augusta vārdu.

Augusts "atrada pilsētu no ķieģeļiem un atstāja to marmora". Līdz ar viņu Roma sasniedza vienu miljonu iedzīvotāju, un tā bija pirmā reize vēsturē, kad tas notika visā pasaulē. Arī vēlākie imperatori papildināja seno Romu ar jauniem pieminekļiem, tempļiem un triumfa arkām.

Līdz ar Romas impērijas sabrukumu pilsēta zaudēja savu nozīmi un gāja bojā. Pāvests Gregorijs I veica nozīmīgas reformas iedzīvotāju labā. Pilsētu pārvaldīja pāvests, un drīz vien tā kļuva arī par valsts - pāvesta valsts - galvaspilsētu, kas darbojās līdz pat 19. gadsimtam. Pāvesti, tāpat kā imperatori, gadsimtu gaitā kļuva bagātāki, un tas pats notika arī ar viņu pārvaldītajiem novadiem.

Itālijas renesanses laikā Roma piedzīvoja otru "atdzimšanu". Pieminekļu un baznīcu pilsēta tika dēvēta par "kristietības galvaspilsētu", jo tajā atradās San Džovanni Laterāna bazilika, kas ir nozīmīgākā baznīca pasaulē. Renesanses ģēniju, piemēram, Leonardo da Vinči un Mikelandželo, meistardarbi rotāja pilsētu.

Līdz ar pāvesta varu samazinājās arī tā stāvoklis.

Taču līdz ar Itālijas Risorgimento Roma piedzīvoja trešo "atdzimšanu". 1870. gada 20. septembrī Garibaldi armija, kuras uzdevums bija apvienot visu Itāliju zem Savojas kroņa, ienāca pilsētā caur Porta Pia mūros atvērto caurumu, un tajā pašā gadā Roma kļuva par jaunās Itālijas valsts galvaspilsētu. Dažu gadu desmitu laikā Roma kļuva par vienu no svarīgākajām Eiropas un pasaules galvaspilsētām: 1936. gadā tā bija Itālijas impērijas galvaspilsēta, kaut arī uz dažiem gadiem Otrā pasaules kara dēļ.

Šodien Roma ir nozīmīgs Eiropas politiskais un kultūras centrs, kurā atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas galvenā mītne. Romā ir arī daudzi muzeji, bazilikas un pilis, piemēram, Kolizejs, un Vatikānā - Svētā Pētera bazilika, kas ir izcils renesanses arhitektūras paraugs, kas atrodams visā Romā.

Ģeogrāfija

Roma atrodas uz septiņiem pakalniem, un tās platība ir 1285,31 km² (496,26 km²). Pilsētu šķērso divas upes: Tibera, kas plūst no austrumiem uz rietumiem, un l'Aniene, kas plūst no ziemeļaustrumiem uz ziemeļiem - pilsētas robežās tā ietek Tibērā. Roma tika uzcelta uz Saules kalna, vēlāk nosaukta par Palatīnu. Tā izauga un aizņēma septiņus galvenos pakalnus, kas tagad ir Romas iekšpilsēta:

• Palatine
• Aventine
• Capitoline
• Quirinal
• Viminal
• Esquiline
• Caelian

Klimats

Romā ir Vidusjūras klimats (Köppen klimata klasifikācija: Csa) ar vēsām, mitrām ziemām un siltām, sausām vasarām. Gada vidējā temperatūra ir virs 20°C dienā un 10°C naktī.

Izglītība

Romas bērniem ir jāapmeklē skola no sešu līdz 16 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka viņi mācās vidusskolā (Scuola secondaria di secondo grado). Romā ir lielākā universitāte Itālijā, un tās nosaukums ir Romas Universitāte. Tā tika izveidota 1303. gadā. Šajā universitātē mācās aptuveni 200 000 studentu.

Transports

Romā ir lidosta ar nosaukumu Leonardo da Vinči starptautiskā lidosta (IATA: FCO). Starp lidostu un pilsētas centru kursē ātrgaitas vilciens Leonardo Express, kā arī daudzas piepilsētas dzelzceļa līnijas uz tuvējām priekšpilsētām un tālsatiksmes vilcieni uz citām Itālijas pilsētām. Pašā pilsētā sabiedrisko transportu veido trīs metro līnijas (A, B un C), sešas tramvaja līnijas un daudzi autobusu maršruti.

Ēkas

Romā ir daudzas senas, slavenas ēkas. Pēdējos gadsimtos pilsēta ir kļuvusi par nozīmīgu tūrisma apskates objektu.

• Vatikāns
• Cinecittà Studios
• Romas forums
• Kolizejs
• Antonija un Faustīnas templis (141. gs./n.ē.)
• Jūlija Cēzara templis (29. g. p.m.ē./p.m.ē.)
• Vestas templis (7. gs. p.m.ē./p.m.ē.)
• Kastora un Polluksa templis (484. g. p.m.ē./p.m.ē.)
• Augusta arka (29-19 g. p.m.ē./p.m.ē.)
• Cēzara forums (54. g. p.m.ē./p.m.ē.)
• Augusta forums (2. g. p.m.ē./p.m.ē.)
• Veneras templis un Roma (135. gs. pēc Kristus)
• Circus Maximus
• Karakallas pirtis (212-216 mūsu ēras/ mūsu ēras)
• Panteons

Saistītās lapas

• Senā Roma
• Senā Roma