Pāvests — Romas bīskaps, katoļu baznīcas un Vatikāna vadītājs

Uzzini par pāvestu — Romas bīskapu, katoļu baznīcas galvu un Vatikāna valsts vadītāju: loma, ievēlēšana, tituli, tradīcijas un mūsdienu ceļojumi.

Autors: Leandro Alegsa

Šis raksts ir par pāvestiem kopumā. Par pašreizējo pāvestu skatiet Pāvests Francisks.

Pāvests ir katoļu baznīcas galva un Romas bīskaps. Viņa oficiālais tituls ir Romas bīskaps. Politiskā ziņā viņš ir arī Vatikāna pilsētas valsts vadītājs un diplomātiski pārstāv Katoļu baznīcu kā Svētā Krēsla (Holy See) vadītājs. Pāvesta pienākumos ietilpst garīgā vadība, mācību autoritāte par ticību un morāli, baznīcas pārvaldība un starptautiskā diplomātija. Pašreizējais pāvests ir pāvests Francisks, kurš pārstāv apmēram 1,3 miljardus katoļu visā pasaulē.

Izvēle un amatā ieņemšana

Pāvestus ievēl Katoļu baznīcas kardināli. Pirms balsošanas notiek konklāvs – slēgta sapulce, kas parasti notiek Siksta kapelā. Tikai kardināli, kuri sasnieguši noteikto vecumu (nevar balsot, ja vecāki par 80 gadiem), piedalās balsošanā. Jaunievēlētais pāvests parasti ieņem amatu līdz savai nāvei vai reti — līdz atkāpšanai no amata. Parasti pāvesti neatkāpjas; Benedikts XVI bija pirmais pāvests kopš Gregorija XII 1415. gadā, kas atkāpās no amata.

Pēc ievēlēšanas jaunais pāvests izvēlas savu pontifikāta vārdu — šo vārdu visiem paziņo, kad no Svētā Pētera bazilikas balkonā tiek nolasīts Habemus Papam. Tradicionāli konklāva laikā ārpus Vatikāna tiek signalizēts ar dūmiem (melni dūmi — bez jauna pāvesta; balti dūmi — jauns pāvests). Ierasti notiek arī inaugurācijas vai kronēšanas ceremonija; vēsturiski pāvestus kroņoja ar trīskāršo tiāru, tomēr mūsdienās ceremonija ir vienkāršāka, un tiāra vairs nav obligāts atribūts.

Autoritāte un nekļūdība

Vārds pāvests latviskojumā cēlies no grieķu vārda pappas (παππας) — "tēvs", caur latīņu formu papa. Pāvestam ir īpaša mācību autoritāte; katoļu doktrīnā pastāv jēdziens par pāvesta nekļūdību (infallibilitas) tad, kad viņš, rīkojoties ex cathedra (t. i., no sava oficiālā amata krēsla), pieņem galīgu doktrīnisku paziņojumu par ticību vai morāli. Šo mācību formalizēja Pirmā Vatikāna koncils 1870. gadā. Praktiski ļoti maz paziņojumu ir deklarēti kā ex cathedra — bieži min kā izcilus piemērus dogmas par Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu (1854, Pijs IX) un par Dievmātes debesbraukšanu (1950, Pijs XII).

Simboli, liturģija un pienākumi

Pāvestam ir vairāki liturģiskie un reprezentatīvie simboli: mitra (biskapu galvassega), pallijs (liturģisks apmetnis, ko nēsā ar pāvesta ārpusē piešķirto tiesību simboliku), pāvesta gredzens (Fisherman’s Ring), kā arī pastorālais zizlis (garais stafets, kas simbolizē ganskou lomu). Pāvestam ir arī oficiāla rezidence — Svētā Pētera bazilikas apkārtnē un paplašināti Vatikāna administratīvie orgāni (Kurija), kas palīdz vadīt baznīcas jautājumus visā pasaulē.

Vēsture un mūsdienu loma

Pāvesta institūcija attīstījusies gadsimtu gaitā; Romas bīskapa primāts tika nostiprināts kā īpašs kristīgās pasaules vadītāja statuss, ko katoļi saista ar apustuli Svēto Pēteri. Vēsturiskā ietekme ir gan garīgā, gan politiskā — pāvesti laiku pa laikam ir spēlējuši būtisku lomu Eiropas un pasaules diplomātijā. Mūsdienās pāvesti aktīvi ceļo, sniedz sociālas un morālas vadlīnijas, iesaistās starpreliģiskā dialogā un cilvēktiesību tematikā, kā arī izmanto masu medijus un sociālos tīklus, lai sasniegtu ticīgos visā pasaulē.

Praktiskas piezīmes

  • Pāvesta izvēli tradicionāli veic kardināli konklāvā; vēlēšanu process ir slepens un balstīts uz balsu vairākumu.
  • Pāvestam ir tiesības nodot dekrētus, bīskapu iecelšanas, izdot enciklikas un citus oficiālus dokumentus, kas vada baznīcas dzīvi.
  • Atkāpšanās no amata ir reta, bet iespējama juridiski; pēc atkāpšanās persona parasti vairs nepiedalās konklāvā.

Mūsdienās pāvests ir gan garīgs vadītājs, gan starptautisks simbols, kas bieži vien uzrunā ne tikai katoļus, bet arī plašāku sabiedrību par jautājumiem, kas skar ētiku, mieru, nabadzību un vidi.

Pāvesta Silvestra I statuja pirms baznīcas Pizā. Viņš bija Romas bīskaps 314.-335. gadā.Zoom
Pāvesta Silvestra I statuja pirms baznīcas Pizā. Viņš bija Romas bīskaps 314.-335. gadā.

Nesenie pāvesti

Daži nesenie pāvesti un laiks, kad viņi bija pāvesti:

Pāvesti Avinjonā

Daļā viduslaiku Francijas karaļiem bija liela ietekme Eiropā. Šī iemesla dēļ septiņi pāvesti (un divi antipāvesti) dzīvoja Avinjonā, nevis Romā. Avinjonas pāvests bija no 1309. līdz 1377. gadam. Šajā laikā pāvesti bija pazīstami ar savu alkatību un korupciju. Šie pāvesti bija Francijas sabiedrotie; Francijas ienaidnieki bija arī viņu ienaidnieki.

Romas bīskapi, kas dzīvoja Avinjonā, bija:

  1. Pāvests Klements V: 1305-1314
  2. Pāvests Jānis XXII: 1316-1334
  3. Pāvests Benedikts XII: 1334-1342
  4. Pāvests Klements VI: 1342-1352
  5. Pāvests Inocents VI: 1352-1362
  6. Pāvests Urbans V: 1362-1370
  7. Pāvests Gregors XI: 1370–1378

Avinjonā atradās arī divi antipāvesti:

  • Klements VII: 1378-1394
  • Benedikts XIII: 1394-1423 (1403. gadā izraidīts no Avinjonas)

Antipāpi bija cilvēki, kurus ievēlēja nelielas grupas, kam nepatika oficiālā izvēle. Katrīna Sjēnas pārliecināja pāvestu Gregoru XI atgriezties Romā. Diemžēl drīz pēc pārcelšanās viņš nomira. Tad kardināli par nākamo pāvestu ievēlēja Urbanu VI. Francijas kardināli neatzina šo ievēlēšanu par likumīgu. Viņi pasludināja pāvesta amatu par vakantu, kas noveda pie Rietumu šķelšanās. Šī šķelšanās ilga līdz Konstances koncils 1417. gadā. Šajā laikā Romā bija pāvests, Avinjonā - antipāvests un kādu laiku arī otrs antipāvests. Katru no šiem trim pāvestiem par likumīgu pāvestu atzina dažādas Eiropas lielvalstis. Tas izraisīja lielu šķelšanos baznīcā kopumā. Koncils ievēlēja Mārtiņu V par jaunu pāvestu, kuru atzina visas puses.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir pašreizējais pāvests?


A: Pašreizējais pāvests ir pāvests Francisks.

Q: Kā tiek ievēlēti pāvesti?


A: Pāvestus ievēl Katoļu baznīcas kardināli.

Q: Kas notiek, kad tiek ievēlēts jauns pāvests?


A: Kad tiek ievēlēts jauns pāvests, viņš izvēlas valdnieka vārdu, un šis jaunais vārds tiek paziņots visiem, kad tiek nolasīts Habemus Papam.

J: Ko nozīmē tituls "pāvests"?


A: Vārds "pāvests" ir atvasināts no grieķu vārda pappas, kas nozīmē "tēvs".

J: Vai pāvesti parasti atkāpjas no amata?


A: Nē, pāvestiem nav ierasts atkāpties no amata; patiesībā pāvests Benedikts XVI bija vienīgais, kas to darīja pēdējo 500 gadu laikā.

J: Vai ir kādas īpašas pilnvaras, kas saistītas ar pāvesta amatu?


A: Katoļi tic, ka, sniedzot ex cathedra paziņojumus (oficiālus paziņojumus, kas māca par ticību un morāli), pāvestam piemīt nekļūdīgums - tas nozīmē, ka Dievs nepieļaus, lai viņa sekotāji tiktu maldināti, ļaujot viņu vadītājam izteikt nepareizu paziņojumu. Tikai divi no visiem pāvesta izteikumiem ir bijuši ex cathedra.

Jautājums: Ar kādām darbībām parasti nodarbojas mūsdienu pāvesti? A: Mūsdienu pāvesti parasti ceļo pa daudzām pasaules valstīm, sludinot un vadot gan baznīcas, gan valdības pasākumus.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3