Jānis Pāvils II kļuva par pāvestu 1978. gada 16. oktobrī. Jānis Pāvils II bija pirmais neitāļu pāvests 455 gadu laikā. Viņš bija pāvests 26 gadus, kas ir otrs visilgāk kalpojušais pāvests pēc pāvesta Pija IX, kurš šo amatu ieņēma 31 gadu un septiņus mēnešus. Viņš bija arī pirmais un vienīgais slāvu pāvests. Jānis Pāvils II bija visvairāk ceļojušais pāvests vēsturē - 104 starptautiski braucieni.
Savas dzīves laikā viņš iemācījās daudzas svešvalodas. Viņa dzimtā valoda bija poļu, skolā viņš apguva latīņu un sengrieķu valodu. Dienā, kad viņš oficiāli kļuva par pāvestu, viņš runāja ar cilvēkiem itāļu, angļu, vācu, franču, spāņu, spāņu, čehu un portugāļu valodā. Viņš nedaudz runāja arī lietuviski, ungāru, krievu un ukraiņu valodā.
Jānis Pāvils II beatificēja daudzus cilvēkus. Tas nozīmē, ka pāvests šiem cilvēkiem piešķīra titulu "svētītais". Viens no piemēriem ir gleznotājs Fra Angelico, kurš dzīvoja 1400. gados. Pēc viņa dzīves un mācības izpētes tika nolemts, ka viņš oficiāli nosaucams par "svētīto Fra Angelico". Jānis Pāvils II vairāk cilvēkiem ir piešķīris titulu "svētītais" nekā jebkurš cits pāvests vēsturē. Viņš arī pasludināja daudzus svētos.
1984. gadā Jānis Pāvils II aizsāka Pasaules Jauniešu dienu, kas pirmo reizi notika Romā un kuru apmeklēja aptuveni 300 000 cilvēku. Kopš tā laika tā katru gadu notiek citā valstī. Tā mudina jauniešus būt uzticīgiem Dievam un dzīvot kopā mierā. To ir apmeklējuši daudzi miljoni cilvēku.
Pāvesta ceļojumi
Pirmais pāvests, kurš daudz ceļoja, bija Pāvils VI. Tāpat kā viņš, arī Jānis Pāvils II mīlēja ceļot. Būdams pāvests, viņš devās 105 ceļojumos, apmeklējot 117 valstis. Kopumā viņš nobrauca vairāk nekā 1,1 miljonu km (725 000 jūdžu). Visur, kur viņš devās, viņš pulcēja lielus ļaužu pūļus. Visi šie ceļojumi tika apmaksāti no apmeklēto valstu, nevis no Vatikāna līdzekļiem.
Viena no pirmajām Jāņa Pāvila II oficiālajām vizītēm bija 1979. gada jūnijā viņa dzimtenē Polijā. Tur viņu vienmēr ieskauj priecīgi, uzmundrinoši pūļi. Pāvests vēlējās ienest savā valstī brīvību un cilvēktiesības. Viņa vizīte mudināja poļus pretoties komunismam, un 1980. gadā radās Solidaritātes kustība. Vēlākajos ceļojumos uz Poliju pāvests savu atbalsta vēstījumu pauda vēl spēcīgāk. Padomju Savienība daudzus gadus bija kontrolējusi Austrumeiropu. Polija 1989. gadā bija pirmā valsts, kas sāka atbrīvoties no Padomju Savienības.
Jānis Pāvils II devās uz vietām, kur pirms viņa jau bija bijuši citi pāvesti, piemēram, uz Amerikas Savienotajām Valstīm vai Svēto zemi. Viņš devās arī uz daudzām valstīm, kuras iepriekš nebija apmeklējis neviens pāvests. Viņš bija pirmais valdošais pāvests, kas devās uz Apvienoto Karalisti, kur viņš tikās ar Anglijas Baznīcas augstāko valdnieci karalieni Elizabeti II.
1982. gadā pāvests apmeklēja Japānu, bet 1984. gadā - Dienvidkoreju un Puertoriko. Viņš bija pirmais pāvests, kas apmeklēja Kubu. Vizītes laikā 1998. gada janvārī viņš asi kritizēja Kubu par to, ka tā neļauj cilvēkiem brīvi paust savu reliģiju. Viņš arī kritizēja Amerikas Savienoto Valstu embargo pret Kubu. 2000. gadā viņš kļuva par pirmo mūsdienu katoļu pāvestu, kas apmeklēja Ēģipti, un tikās ar koptu pāvestu un Aleksandrijas grieķu pareizticīgo patriarhu. Viņš bija pirmais katoļu pāvests, kurš 2001. gadā apmeklēja islāma mošeju Damaskā, Sīrijā, un lūdzās tajā. Viņš apmeklēja Umajadu mošeju, kur, kā tiek uzskatīts, ir apglabāts Jānis Kristītājs.
1988. gadā viņš devās uz Lesoto, lai beatificētu Žozefu Žerāru. 1995. gada 15. janvārī, 10. Pasaules Jauniešu dienas laikā, viņš Lunetas parkā Manilā, Filipīnās, Lunetas parkā noturēja Misi četru līdz astoņu miljonu cilvēku pūlim. Šis ir uzskatāms par lielāko vienreizējo pasākumu kristietības vēsturē.
Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, lai gan cilvēki bija noraizējušies par viņa drošību, pāvests devās uz Kazahstānu un uzrunāja plašu auditoriju, tostarp daudzus musulmaņus. Viņš devās arī uz Armēniju, lai piedalītos kristietības 1700 gadu jubilejas svinībās. Dažu vizīšu laikā viņš noturēja Misi vietējās valodās, tostarp 1995. gadā Nairobi, Kenijā, kisvahili valodā, un 1995. gadā Austrumtimorā - indonēziešu valodā.
Savu ceļojumu laikā pāvests vienmēr izrādīja savu dievbijību Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Viņš apmeklēja daudzas viņai veltītas svētvietas, īpaši Knock Īrijā, Lichen Stary Polijā, Fátima Portugālē, Gvadalupi Meksikā un Lurdu Francijā.
Atentāta mēģinājums
1981. gada 13. maijā Turcijas pilsonis Mehmets Ali Ağca divreiz iešāva pāvestam vēderā. Pāvests tika smagi ievainots. Viņš tikko izdzīvoja pēc slepkavības mēģinājuma, un viņam 20 dienas bija jāārstējas slimnīcā. Vēlāk pāvests apmeklēja Ağca cietumā. Viņš viņam jau bija piedevis. Tieši pēc gada viņš devās uz Fatimu, lai pateiktos Dievmātei Marijai par viņa dzīvības glābšanu.
Šajā ceļojumā notika otrais mēģinājums viņu nogalināt. Kāds franču arhibīskapa Marsela Lefebvēra sekotājs mēģināja ievainot pāvestu ar bajonetu. Pāvesta miesassargi viņu sakāva. Lefevbre un viņa sekotāji bija pret Vatikāna II koncila lēmumiem. Pēc tam pāvests bieži pārvietojās ar ložu necaurlaidīgu piekabi, ko dēvēja par "popemobili".
Nāve
Jānis Pāvils mira sestdien, 2005. gada 2. aprīlī, Dieva Žēlsirdības svētku priekšvakarā. Oficiālais nāves laiks viņa miršanas apliecībā bija 21:37, bet daži avoti ziņoja par 21:33. Nāves apliecībā bija norādīts, ka pāvesta nāves brīdī viņam bija Parkinsona slimība, kā arī nopietnas elpošanas grūtības. Februāra vidū pāvestam tika veikta traheotomijas operācija, taču tā nepalīdzēja, un viņš zaudēja svaru. Viņam bija arī palielināta prostata, urīnceļu infekcija un citas problēmas. Nāvi izraisīja viņa nieru mazspēja, kas izraisīja asins saindēšanos un septiskā šoka izraisītu infekciju. Jānis Pāvils II saviem palīgiem teica pēdējos vārdus: "pozwólcie mi odejść do domu Ojca" ("Ļaujiet man aiziet uz Tēva mājām"), un pēc aptuveni četrām stundām viņš iekrita komā.
Pāvesta mediķu komanda vairāk nekā 20 minūtes izmantoja sirdsdarbību uzraugošās iekārtas, tāpēc viņa patiesais un īstais nāves laiks bija ap 21:15 pēc Vatikāna laika. Saskaņā ar tradīciju viņa vārds tika nosaukts trīs reizes. Kad atbilde nesekoja, viņa pāvesta gredzens tika salauzts, kas nozīmēja Jāņa Pāvila II pāvesta (pāvesta valdīšanas) beigas.
Daudzi cilvēki apgalvoja, ka pāvesta Jāņa Pāvila II valdīšanas laikā ir īpaši svētīti. Daudzi cilvēki uzskatīja, ka viņam būtu jāpiešķir tituls "svētītais". Tas parasti prasa vismaz piecus gadus (un var aizņemt simtiem gadu). Pāvests BenediktsXVI 2005. gada 13. maijā saīsināja ierasto piecu gadu gaidīšanas laiku, lai beatifikācijas process varētu sākties. Vienīgā reize (nesenā vēsturē), kad tas ir noticis, bija Mātes Terēzes gadījumā, kad Jānis Pāvils II viņu pasludināja par svētīto Māti Terēzi. 2011. gada 14. janvārī tika paziņots, ka Jānis Pāvils II tiks beatificēts 2011. gada 1. maijā (Dieva žēlsirdības svētdienā). Saskaņā ar Vatikāna informāciju pāvesta Jāņa Pāvila II mirstīgās atliekas (kuras netiks ekshumētas un izstādītas) tiks pārvietotas no grotas zem Svētā Pētera bazilikas, kur viņš pašlaik ir apglabāts, uz marmora akmens pieminekli Pjēra Paolo Kristofari Svētā Sebastiāna kapelā, kur pašlaik ir apglabāts svētītais pāvests Inocents XI; visticamāk, tiks pārvietotas arī svētītā pāvesta Inocenta mirstīgās atliekas. Šī redzamākā vieta, blakus Pieta kapelai, Vissvētākā Sakramenta kapelai un pāvestu Pija XI un Pija XII statujām, palielinās svētceļnieku skaitu, kas varēs apskatīt viņa piemiņas vietu. " Mums būs liels prieks, kad viņš tiks oficiāli beatificēts, bet, ciktāl tas attiecas uz mums, viņš jau ir svētais. " -Stanislavs Dzivišs [189]
2013. gada 30. septembrī pāvests Francisks paziņoja, ka Jānis Pāvils kopā ar pāvestu Jāni XXIII 2014. gada 27. aprīlī tiks pasludināti par svētajiem. Šī bija pirmā reize, kad divi pāvesti tika pasludināti par svētajiem vienā dienā.
Viņa svētki tiek svinēti 22. oktobrī.
Mācības
Jānis Pāvils II kopumā bija pret komunismu. Viņš arī kritizēja nekontrolētu kapitālismu un nevēlējās, lai pasaules valdības apspiestu cilvēku pamattiesības. Viņš oficiāli nosodīja Atbrīvošanas teoloģijas aspektus. Viņš bija pret abortiem un kontracepciju kopumā. Būdams lielākās kristiešu grupas vadītājs, Jānis Pāvils II mācīja konservatīvu teoloģisko uzskatu par cilvēka seksualitāti. Par šo tēmu viņš sarakstīja 130 tēmas ar nosaukumu "Ķermeņa teoloģija". Viņš bija pret homoseksualitāti un atbalstīja to, lai cilvēki dibinātu ģimenes kā viens vīrs un viena sieva. Taču viņš apgalvoja, ka homoseksuāļiem ir tāda pati cieņa un tiesības kā visiem pārējiem. 2000. gada 30. aprīlī Jānis Pāvils iedibināja Dieva žēlsirdības svētkus saskaņā ar svētās Faustīnes Kovaļskas mācību, un šajā dienā viņa arī tika pasludināta par katoļu Baznīcas svēto. Dieva žēlsirdības svētki pastāvīgi pieaug visā pasaulē. Jānis Pāvils tiek pieminēts arī ar savu uzticību konsekrētajai Svētajai Komūnijai, Kristus Svētajai Miesai un Asinīm.
Skandāli par vardarbību pret bērniem
Jāņa Pāvila pāvesta laikā baznīca bija iesaistīta daudzās sūdzībās par priesteru seksuālu vardarbību pret bērniem. Daudzi cilvēki uzskata, ka Baznīca un līdz ar to arī pāvests zināja par šīm sūdzībām un centās tās noslēpt. Piemēram, 1996. gadā Īrijas bīskapi nolēma, ka par priesteriem, kurus tur aizdomās par bērnu seksuālu izmantošanu, ir jāziņo policijai. Vatikāns nosūtīja bīskapiem vēstuli, ka par šādiem gadījumiem nav jāziņo. Vēstule bija no nākamā pāvesta Benedikta XVI, kuru Jānis Pāvils II bija lūdzis risināt šādus gadījumus. Tiek apgalvots, ka Jānis Pāvils II esot arī pierunājis kādu kardinālu nosūtīt pateicības vēstuli kādam Francijas bīskapam, kurš bija atteicies ziņot policijai par kādu priesteri. 2001. gadā Jānis Pāvils II izsūtīja īpašu vēstuli, kurā norādīja, ka priesteru veiktā bērnu ļaunprātīga izmantošana ir ļoti nopietns noziegums, kas ir stingri jāsoda. Daži katoļi vēlējās, lai process, kurā Jānis Pāvils II tika pasludināts par svēto, tiktu apturēts, kamēr netiks izmeklēta viņa loma slepenas informācijas par sliktiem priesteriem noklusēšanā.
