Kenija — valsts pārskats: ģeogrāfija, vēsture, valodas un ekonomika

Izsmeļošs Kenijas pārskats: ģeogrāfija, vēsture, valodas un ekonomika — Nairobi, reģioni, demogrāfija un attīstības tendences.

Kenija ir valsts Austrumāfrikā, aptuveni pusceļā uz leju, netālu no Āfrikas raga. Austrumos atrodas Indijas okeāns, bet rietumos - Viktorijas ezers. Kenija robežojas ar Somāliju (austrumos), Etiopiju (ziemeļos), Dienvidsudānu (ziemeļrietumos), Ugandu (rietumos) un Tanzāniju (dienvidos). Kenija ir aptuveni tik liela kā Francija un gandrīz tikpat liela kā Teksasa (ASV).

Kenijas galvaspilsēta ir Nairobi, kas ir viena no lielākajām un svarīgākajām pilsētām Austrumāfrikā. Dažas nozīmīgas piejūras pilsētas ir Mombasa un Malindi pie Indijas okeāna; uz augstienes atrodas Nyeri, Nanyuki, Naivasha un Thika; bet pie Viktorijas ezera atrodas Kisumu.

Iespējams, ka pirmie cilvēki dzīvojuši Kenijas ezeru tuvumā gar Lielo Rifta ieleju, kas šķērso Keniju no ziemeļiem uz dienvidiem. Lielā Rifta ieleja ir ģeoloģiski nozīmīgs reģions ar daudzām ezeru, ieleju un kalnu daļām, un tieši šo reģionu bieži saista ar cilvēces agrīno attīstību.

Ģeogrāfija un klimats

Kenijas piekraste ir tropiska un ļoti karsta pie jūras, taču iekšzemē, kur paceļas kalni un augstienes, klimats kļūst sausāks un vēsāks. Kenijas augstākais kalns ir Kenijas kalns (Mount Kenya), kura augstums ir 5 199 metri (17 057 pēdas). Kilimandžāro kalns šķērso dienvidu robežu ar Tanzāniju, bet augstākā Kilimandžāro daļa atrodas Tanzānijā. Kenijā ir arī vairāki lielāki ezeri (piem., Turkana, Baringo, Naivasha), kā arī sausākas zonas un savannas. Vietām valda bimodāls lietus sezonalitāte — divas galvenās lietus sezonas (gara un īsa).

Vēsture un politika

Kenija bija Lielbritānijas kolonija, un 1963. gada 12. decembrī tā ieguva neatkarību. Pēc neatkarības valsti vadīja Jomo Kenyatta, vēlāk ilgu laiku pie varas bija Daniel arap Moi. Dažos periodos valdīja viena partija; sevišķi garš bija posms, kad KANU (Kenijas Āfrikas Nacionālā savienība) bija dominējošā partija. 1990. gadu sākumā Kenijā tika atjaunota daudzpartiju sistēma, un kopš tā laika valsts ir attīstījusi demokrātiskas institūcijas, lai gan politiskais process reizēm ir bijis polarizēts.

2010. gadā pieņemta jauna konstitūcija, kas ieviesa reģionālu pārvaldību ar 47 autonomām apriņķu — grantu — struktūrām un stiprināja varu sadalījumu starp izpildvaru, likumdošanas varu un tiesu varu. Pašreizējā valsts vadība (kopš 2022. gada) — prezidenta amata vadībā — cieš no plašas sabiedriskās un ekonomiskās uzmanības, tai skaitā jautājumos par ekonomikas reformas īstenošanu, ārējo parādsaistību pārvaldību un nabadzības mazināšanu.

Valodas, iedzīvotāji un kultūra

Kenijā runā daudzās dažādās valodās. Ir 44 dzīvās valodas un 1 izmirusi valoda, kurā vairs nerunā. Oficiālās valodas ir angļu un svahili — angļu valoda ir galvenā mācību un administratīvā valoda, un svahili kalpo kā nacionālā saziņas valoda, kas vieno dažādās etniskās kopienas. Bez tām plaši tiek lietotas vietējās etniskās valodas, piemēram, kikuju, luo, kamba, luhiya, Kalenjin u.c.

Iedzīvotāju skaits mūsdienās ir aptuveni desmitiem miljonu (vērtības svārstās atkarībā no laikapstākļiem un demogrāfiskām tendencēm); populācija ir jaunā demogrāfiskā strukturā ar nozīmīgu daļu iedzīvotāju zem 25 gadu vecuma. Religiski dominē kristietība, īpaši protestantisms un katoļi, bet piekrastes reģionos ir daudz musulmaņu kopienu. Kultūra ir daudzveidīga ar spēcīgu mūzikas, deju, amatniecības un stāstniecības tradīciju klāstu.

Izglītība un veselība

Izglītība Kenijā ir plaši pieejama: pamatizglītība ir obligāta un bezmaksas (lai gan praktiskā īstenošana var atšķirties reģionos). Mācības sākas vietējās skolās un bieži notiek angļu valodā. Augstākā izglītība tiek piedāvāta universitātēs un tehniskajos koledžos, un Nairobi ir reģionāls izglītības un pētniecības centrs.

Veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami pilsētās un mazāk pieejami lauku apvidos; valsts cīnās ar infekcijas slimībām, mātēm un bērnu veselību, kā arī ar pieaugošām hroniskām slimībām. Starptautiskās organizācijas un valdība strādā, lai uzlabotu veselības sistēmu un piekļuvi.

Ekonomika

Kenijas ekonomika ir viena no lielākajām Austrumāfrikā un balstās uz vairākām pamatnozarēm:

• Lauksaimniecība: nozīmīga daļa iedzīvotāju nodarbināta lauksaimniecībā — tiek audzēta maize (piem., kukurūza), tēja, kafija, ziedi un eksporta dārzeņi/augļi.
• Pakalpojumi: tūrisms, finanšu pakalpojumi, transports un informācijas tehnoloģijas (Nairobi tiek dēvēta arī par reģionālo tehnoloģiju centru — “Silicon Savannah”).
• Tirdzniecība un transports: Mombasas osta ir svarīgs ienākošā un izejošā kravu mezgls Austrumāfrikai. Jaunākās infrastruktūras iniciatīvas, piemēram, standarta sliežu ceļš (Standard Gauge Railway), ir vērstas uz savienojamības uzlabošanu.

Oficiālā valūta ir Kenijas šiliņš (KES). Ekonomikas izaugsme pēdējos gados bijusi mainīga — laika posmā pēc globālajām krīzēm un pandēmijas pieauga vajadzība pēc strukturālām reformām, lai veicinātu darba vietu radīšanu un nodrošinātu iekļaujošu izaugsmi. Ekonomiskie izaicinājumi iekļauj bezdarbu, nabadzību, ārējo parādu un korupcijas jautājumus.

Daba, dzīvnieki un tūrisms

Kenija ir pazīstama ar savu bagāto bioloģisko daudzveidību un plašajām savannām, kurās mīt savvaļas dzīvnieki — lauvu, ziloņu, žirafu, zebrās un neskaitāmu putnu sugu. Slavenākie nacionālie parki un rezervāti ir Maasai Mara, Amboseli (ar skatu uz Kilimandžaro), Tsavo un Lake Nakuru. Katru gadu tūkstošiem tūristu ierodas uz safari, savvaļas dzīvnieku vērošanu un dabas tūrisma maršrutiem.

Infrastruktūra un tehnoloģijas

Kenija investē transporta tīklos (ceļi, dzelzceļi, osta), enerģētikā (īpaši atjaunojamie resursi) un digitālajās tehnoloģijās. Mobilās finanšu pakalpojumu sistēma M-Pesa ir pasaulē pazīstams piemērs, kas palīdz veicināt finanšu iekļautību. Tomēr infrastruktūras attīstība ir nevienmērīga un lauku apvidos joprojām trūkst pamatpakalpojumu.

Izaicinājumi un nākotnes iespējas

Kenijai ir gan lieli potenciāli resursi, gan nopietni izaicinājumi. Prioritātes ietver ekonomikas diversifikāciju, darbvietu radīšanu jauniešiem, izglītības un veselības aprūpes uzlabošanu, vides aizsardzību un korupcijas ierobežošanu. Drošība un reģionālā stabilitāte arī ir svarīgi faktori investīciju un tūrismu piesaistē. Tajā pašā laikā Kenijas stratēģiskā atrašanās vieta, bagātīga kultūras mantojuma un dabas resursi sniedz nozīmīgas iespējas ilgtspējīgai attīstībai.

Kenija turpina mainīties — gan politiski, gan ekonomiski. Mājieni uz stabilāku izaugsmi, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un starptautisku partnerību attīstīšanu padara valsti par nozīmīgu spēlētāju Austrumāfrikā. Daudzi kenijieši, kas dzīvo diasporā, bieži apsver atgriešanos, piesaistīti ar profesionālajām iespējām un uzņēmējdarbības potenciālu mājās.

Izglītība

Visiem Kenijas iedzīvotājiem skolas vecumā ir jāapmeklē pamatskola. Tomēr skolas maksa un nepieciešamās formas tērpi bieži vien attur skolēnus no skolas apmeklēšanas. Kenijas skolu sistēmu veido 8 gadus ilga pamatskola (1.-8. standarts), 4 gadus ilga vidusskola (1.-4. klase) un 4 gadus ilga augstskola, taču tiek plānots 2018. gadā mainīt sistēmu uz 2 gadiem pirmsskolā, 6 gadiem sākumskolā, 3 gadiem pamatskolā, 3 gadiem vidusskolā, 3 gadiem vidusskolā un 3 gadiem universitātē (2-6-6-3). Pamatskolas beigās visi skolēni kārto standartizētu eksāmenu, ko sauc par Kenijas pamatizglītības sertifikātu (KCPE). Šajā eksāmenā iegūtie vērtējumi nosaka, kurā vidusskolā skolēns mācīsies. Ceturtajā klasē (tas ir pēdējais vidusskolas gads) skolēni kārto vēl vienu eksāmenu, ko sauc par Kenijas vidējās izglītības sertifikātu (KCSE). Skolēni, kuri iegūst labākos rezultātus, tiek uzņemti piecās valsts universitātēs (Nairobi, Jomo Kenijatas Lauksaimniecības un tehnoloģiju universitātē, Kenijatas universitātē, Egertona universitātē un Moi universitātē). Arī augstākās izglītības koledžas, piemēram, Globovillee koledža, nodrošina diplomu ieguvušo studentu uzņemšanu universitātēs.

Kenijas karte ar lielākajām pilsētām, ezeriem un kalniem.

Valdība

Kopš Kenijas neatkarības iegūšanas 1963. gadā Kenijā parasti bija vienpartijas valdība. Taču 1991. gadā tika atcelta konstitūcijas daļa, kas automātiski padarīja Keniju par daudzpartiju valsti. Kenija ir Britu sadraudzības dalībvalsts. Tauta, līdzīgi kā Kongo, ir sadalīta daudzās ciltīs, kas bieži cīnās. Tomēr Kenijas valdība cenšas panākt, lai iedzīvotāji sadarbotos, un ir mudinājusi viņus vadīt uzņēmumus un rūpnīcas. Kenija ir jaunattīstības valsts, kas lēnām kļūst modernāka.

Provinces

2012. gadā Kenija bija sadalīta 47 apgabalos. Katras grāfistes vadītājs ir gubernators.

Kenijas provinces

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Kenijas galvaspilsēta?

J: Kādas pilsētas atrodas Kenijas piekrastē?

J: Kas kolonizēja Keniju?

Kāda grupa cīnījās pret Lielbritāniju par neatkarību?

J: Cik daudzās valodās runā Kenijā?

J: Kādas ir oficiālās valodas, kurās runā Kenijā?

Meklēt pēc burta