Somālija (somāļu: Soomaaliya; arābu: الصومال), oficiālais nosaukums Somālijas Federatīvā Republika (somāļu: Jamhuuriyadda Soomaaliya; arābu: جمهورية الصومال), ir valsts Āfrikā. Agrāk tā bija pazīstama kā Somālijas Republika. Tās forma atgādina skaitli septiņi. Tā ir valsts Āfrikas ragā. Ziemeļrietumos robežojas ar Džibutiju, dienvidrietumos ar Keniju, ziemeļos ar Adenas līci un Jemenu, austrumos ar Guardafuī Lamanšu un Somālijas jūru, bet rietumos ar Etiopiju. Somālijas iedzīvotājus sauc par somāliešiem.
Ģeogrāfija un klimats
Somālija atrodas Austrumāfrikā, pazīstama ar garo piekrasti gar Indijas okeānu un Adenas līci. Valsts teritorijā ir gan sauss tuksneša un pusāra reģions, gan kalnainas zonas ziemeļos. Augstākais punkts ir Shimbiris kalns (aptuveni 2416 m). Klimats lielākoties ir karsts un sauss, ar divām lietus sezonām – Gu (aprīlis–jūnijs) un Deyr (oktobris–novembris) – kuru daudzums un sadalījums ļoti ietekmē lauksaimniecību un lopkopību.
Iedzīvotāji, valoda un reliģija
- Iedzīvotāju skaits: aptuveni 15–20 miljoni; precīzas aplēses mainās sakarā ar migrāciju un demogrāfiskajiem datiem.
- Valodas: oficiālās ir Somāļu (somāļu) un Arābu (arābu); plaši lietots arī angļu valodas elements, it īpaši urbanizētās vietās un starptautiskajos sakaros. Somāļu valoda kopš 1972. gada oficiāli rakstīta ar latīņu burtu sistēmu.
- Reliģija: islams (galvenokārt sunnītu) veido dominējošo ticību. Reliģija ir svarīga gan personiskajā, gan sabiedriskajā dzīvē.
- Sabiedrība: somāliešu sabiedrību raksturo klanu sistēma, kuras saiknes ietekmē politiku, ekonomiku un sociālos attiecību modeļus.
Vēstures pārskats
- Seno un viduslaiku periods: Somālijas piekraste bijusi daudzu tirdzniecības ceļu un jūras impēriju krustpunktā; senas pilsētas kā Zeila un Mogadišo bija tirdzniecības un kultūras centri.
- Koloniālais periods: 19. gadsimtā teritorija sadalījās starp britu un itāļu koloniālajām zonām (British Somaliland un Italian Somaliland); piekrastes daļas ietekmēja arī Jemena un citi reģionālie spēki.
- Neatkarība: 1960. gada 1. jūlijā apvienojoties britu un itāļu teritorijām, izveidojās Somālijas Republika.
- 1991. gada krīze un sekas: pēc prezidenta Siāda Barē pie varas krišanas valsts 1991. gadā nonāca pilsoņu karā; centrālā valsts institūcijas sabruka, radot ilgu haosa un reģionālu autonomiju laikmetu. Ziemeļrietumos deklarēja neatkarīgu Somalilendu (1991), kas nav starptautiski atzīta.
- Atjaunošana: kopš 2000. gadiem ir bijuši centieni atjaunot centralizētu valdību. 2012. gadā tika izveidota Federālā pārvalde (Federal Government of Somalia), kas guvusi starptautisku atbalstu.
Politiskā sistēma un drošība
Oficiāli Somālija ir federatīva republika ar prezidentu, parlamentu un federālajām dalībvalstīm (piem., Puntlandes pašpārvalde u.c.). Tomēr reālā vara ir atkarīga no reģionālo vadību, klanu līderiem un drošības situācijas. Vairāki gadiem pastāv teroristu grupējumu aktivitāte (piem., al-Shabaab), kas ietekmē drošību. Starptautiskā sabiedrība, tostarp Āfrikas Savienība (AMISOM/ATMIS) un ANO, sniedz atbalstu drošības un atjaunošanas procesiem.
Ekonomika
- Izaicinājumi: konflikts, nesakārtota pārvalde un dabas katastrofas ierobežo ekonomikas attīstību.
- Galvenie ieņēmumu avoti: lopkopība (kuri tiek eksportēti uz Ziemeļāfrikas un Arābu tirgiem), zvejniecība, pārtikas lauksaimniecība vietējai patēriņam, remitentmaksājumi no diasporas, ostu un tirdzniecības aktivitātes.
- Resursi un attīstības potenciāls: Somālijas kontinentālā šelfa un piekraste piedāvā iespējas jūras resursu izmantošanai, arī energoresursu (nafta un gāze) izpēte pievilina starptautiskus interesentus.
Kultūra un simboli
Kultūra pamatā balstās somāliešu tradīcijās, mutvārdu dzejā, mūzikā un viesmīlībā. Svarīga loma ir gan klanu identitātei, gan islāma paražām. Somālijas karogs ir zils laukums ar baltu piecstaru zvaigzni — zvaigzne simbolizē piecas vēsturiskās somāliešu apdzīvotās teritorijas.
Starptautiskā nozīme
Somālijas atrašanās vieta pie Adenas līča un Garafuī Lamanša padara to par stratēģiski nozīmīgu jūras satiksmes ceļu tuvumā. Pēdējās desmitgadēs šī joma pievērsusi uzmanību sakarā ar jūras pirātismu, drošības operācijām un starptautiskām misionālu iniciatīvām.
Galvaspilsēta un reģionālās centrālās vietas
- Mogadišo: valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta, ekonomikas un administratīvais centrs.
- Hargeysa (Hargeisa): faktiskais reģionālais centrs Somalilendā, kura statusu nosaka vietējā politika.
- Berbera, Bosaso, Kismayo: ostu pilsētas ar nozīmīgu lomu tirdzniecībā.
Galvenie izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Somālijas attīstību ietekmē drošības situācija, politiskā sadarbība starp federālajām un reģionālajām varām, klimata svārstības (sausums un plūdi) un nepieciešamība atjaunot infrastruktūru un pakalpojumus. Tomēr valsts arī piedāvā iespējas: rūpniecības attīstība piekrastes zonās, lauksaimniecības modernizācija un starptautiskās investīcijas enerģētikā un ostu attīstībā var veicināt ilgtspējīgu izaugsmi.
Interesanti fakti
- Somālijas teritorija ir viena no vecākajām nepārtrauktajām apdzīvotajām zonām ar bagātu jūras un tirdzniecības vēsturi.
- Somālijas piekraste ir viena no garākajām Āfrikā, kas nodrošina plašu jūras bioloģisko daudzveidību.
- Somāliešu diasporai ir nozīmīga loma valsts ekonomikā caur remitentiem un investīcijām.

