Šariāts, šariata likums jeb islāma likums ir reliģisko principu kopums, kas ir daļa no islāma kultūras. Arābu valodā vārds sharīʿah (arābu: شريعة) apzīmē Dieva atklātos likumus un sākotnēji nozīmēja "ceļu" vai "taku". Šariāts tiek uztverts kā ceļvedis gan personiskai dievbijībai, gan sabiedriskai kārtībai — tā mērķis tradicionāli tiek formulēts kā taisnīguma, drošības un sabiedrības labklājības veicināšana.
Avoti un interpretācijas
Klasiskā šariāta izpratne balstās uz vairākiem galvenajiem avotiem un jurisprudences principiem:
- Korāns — galvenais islāmiskās atklāsmes teksts (Korānu).
- Hadīsi — pravieša Muhameda teicieni un rīcība, kas papildina Korāna mācības (Hadīsu).
- Ijma — juristu kopīgā vienošanās (konsenss) par juridisku jautājumu.
- Qiyās — analogija, kas ļauj pielietot zināmas principa situācijas jaunām problēmām.
- Tālāk attīstītie metodoloģiskie rīki (usūl al-fiqh) ietver arī principus kā istihsān (argumentēta atvieglošana), maslaha (sabiedriskā labuma izvērtēšana) u. c.
No šiem avotiem juristi — fuqahā — veido fiqh (islāmisko jurisprudenci), kas ir cilvēku interpretācija un piemērošana Dieva likumiem konkrētās vēsturiskās un sociālajās situācijās. Tāpēc pastāv atšķirība starp šariātu (kā Dieva likumu) un fiqh (cilvēku radītu normu) — fiqh var mainīties pēc laika un vietas, bet šariāts tiek uzskatīts par nemainīgu avotu.
Islāma jurisprudences skolas un plurālisms
Islāma jurisprudencē ir izveidojušās vairākas skolas (madhhab), kas atšķiras metožu un prioritāšu ziņā. Visplašāk zināmās sunnītu skolas ir:
- Hanafītu skola
- Maliki skola
- Šāfi'ītu skola
- Hanbalītu skola
Šī skola-tīklojuma ārpusē ir arī šītu jurisprudences virzieni, piemēram, Ja‘farī. Šo skolu pastāvēšana ilustrē, ka šariāta interpretācijai ir daudzveidīgas tradīcijas; konkrēta likumu un prakses forma bieži ir vēsturiskas, ģeogrāfiskas un kultūrvēsturiskas attīstības rezultāts.
Jomās, ko sedz šariāts
Klasiskais šariāts sniedz norādes daudzos dzīves aspektos. Galvenās jomas ir:
- Reliģiskie rituāli (piem., lūgšanas, gavēnis, ziedošana — ibādāt).
- Ģimenes tiesības (laulība, šķiršana, mantojums).
- Kontrakts un komerciālās attiecības (darījumi, līgumi, aizdevumi — mu‘āmalāt).
- Krimināltiesības — klasiskā sistēma atšķir hudūd (noteikti grēki ar fiksētām sankcijām), qisas (atbildība par nodarītu miesas bojājumu vai slepkavību) un ta‘zīr (judikatīvā sodīšana pēc varas lēmuma), kā arī diya (asinspēku nauda).
- Sabiedriskā ētika un morāle — normas par godaprātu, sociālo atbildību un taisnīgumu.
Ir svarīgi uzsvērt, ka daudzas no klasiskajām normām ir kontekstā atkarīgas, un to īstenošana praktiski var ievērojami atšķirties.
Mūsdienu piemērošana un variācijas
Mūsdienu pasaulē musulmaņu valstīs tiesību sistēmas ir ļoti atšķirīgas. Dažas būtiskas iezīmes:
- Daudzās valstīs šariāta ietekme ir visredzamākā personisko statusu tiesībās (laulība, šķiršana, mantojums), bet krimināltiesību un komerctiesību regulējums var balstīties uz civilo vai britu tiesību sistēmu.
- Dažās valstīs, piemēram, Saūda Arābijā vai Irānā, valsts likumi tiešāk balstās uz konkrētu šariāta interpretāciju; citur — kā Tunisija vai Turcija — valsts ir sekulāra un šariāta tiesiskā loma ir ierobežotāka.
- Ir arī situācijas, kur šariāts darbojas kopā ar sekularizētām likumu sistēmām — juridiskais pluralisms, kur dažādas tiesu instances skatās noteiktus jautājumus atšķirīgi.
- Musulmaņu sabiedrībā pastāv plašas diskusijas par to, kā šariāts būtu jāpiemēro mūsdienās — tostarp debates par cilvēktiesībām, sieviešu tiesībām, demokrātijas principiem un starptautiskajām normām.
Parastākās maldības un skaidrojums
Pastāv vairākas izplatītas maldības par šariātu. Dažas skaidrojuma vietas:
- Šariāts nav vienmēr viennozīmīgs "krimināls kodekss" — tas ietver arī ētiku, rituālus un civiltiesiskus principus.
- Daudzas soda sankcijas no klasiskajiem tekstiem tiek retāk pielietotas mūsdienu praksē, jo to piemērošana prasa stingrus pierādījumu standartus.
- Ir nozīmīgas atšķirības starp teorētisko tekstu interpretācijām un to, kas tiek īstenots likumos vai tiesvedībā katrā valstī.
Secinājums
Šariāts ir komplekss un daudzslāņains sistēmas kopa — tas aptver reliģiskos likumus, sabiedrisko ētiku un pravietisku vadlīniju interpretācijas. Tā praktiskā nozīme mainās atkarībā no vēstures, kultūras, juridiskās tradīcijas un politiskā konteksta. Musulmaņu sabiedrībā pastāv plašs viedokļu spektrs par to, kā šariāts būtu jāuztver un jāpiemēro mūsdienu pasaulē, un šis dialogs turpinās gan akadēmiskajā, gan sabiedriskajā līmenī.
