Asinis: sastāvs, funkcijas un asins šūnu loma cilvēka organismā
Uzzini par asinīm: sastāvu, funkcijām un šūnu lomu — sarkanie, baltie asinsķermenīši, trombocīti, hemoglobīns un to nozīme tavai veselībai.
Cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem, izņemot kukaiņus, asinis ir šķidrums. Asinis caur organismu virza sirds, un tās piegādā audiem barības vielas un skābekli. Tā arī aizvada atkritumus un oglekļa dioksīdu no audiem.
Mugurkaulnieku asinis veido asins plazma un dažādas šūnas - sarkanie asinsķermenīši, baltie asinsķermenīši un trombocīti. Trombocīti palīdz asinīm sarecēt. Hemoglobīns ir sarkano asinsķermenīšu sastāvā. Baltie asinsķermenīši palīdz apkarot infekcijas un dziedēt brūces.
Sastāvs
Asinis sastāv no divām galvenajām daļām: šķidrās daļas — asins plazmas, un šūnu sastāvdaļām. Plazma veido apmēram 55% no asins tilpuma un sastāv galvenokārt no ūdens, bet arī no proteīniem (piemēram, albumīna, antivielām un koagulācijas faktoriem), cukuriem, taukiem, elektrolītiem un hormoniem.
Šūnu daļa ietver:
- Sarkanos asinsķermenīšus (eritrocītus) — galvenā loma ir skābekļa transportam caur hemoglobīnu;
- Baltos asinsķermenīšus (leikocītus) — imūnsistēmas komponentes, kas cīnās pret mikrobiem un palīdz attīrīt organismu no svešām vielām;
- Trombocītus — mazas šūnveida struktūras, kas iesaistās asins recēšanā un asinsvadu bojājumu aiztaisīšanā.
Asins funkcijas
Asinīm ir daudzas svarīgas funkcijas organismā, piemēram:
- Transporta funkcija: skābekļa pārnese no plaušām uz audiem un oglekļa dioksīda pārnese atpakaļ uz plaušām; barības vielu, hormonu un metabolītu pārvadāšana;
- Aizsargfunkcija: baltie asinsķermenīši atpazīst un likvidē mikroorganismus, svešas šūnas un toksīnus;
- Koagulācija un brūču dziedēšana: trombocīti un plazmas proteīni (koagulācijas faktori) nodrošina asiņu sarecēšanu, lai apturētu asiņošanu;
- Regulācija: asinis palīdz uzturēt ķermeņa temperatūru, asins pH stabilitāti un šķidruma līdzsvaru starp šūnām un audiem.
Sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna nozīme
Sarkanie asinsķermenīši ir īpaši pielāgoti skābekļa pārvadāšanai — tiem nav kodola, tāpēc tajos ir daudz vietas hemoglobīnam. Hemoglobīns piesaista skābekli plaušās un atbrīvo to audos, kā arī transportē daļu oglekļa dioksīda atpakaļ uz plaušām. Sarkanās šūnas dzīves ilgums ir aptuveni 100–120 dienas, un vecās šūnas tiek noārdītas aknās un liesā.
Baltie asinsķermenīši — imūnā aizsardzība
Baltie asinsķermenīši ir dažādu veidu (piem., neitrofīli, limfocīti, monocīti) un katrs veids veic specifiskas funkcijas: fagocitē baktērijas, ražo antivielas vai regulē imūnreakciju. Pie infekcijas vai iekaisuma to skaits asinīs var palielināties, kas bieži redzams asins analīzēs.
Trombocīti un asins recēšana
Trombocīti aktivizējas, kad asinsvads tiek bojāts: tie saķepina bojājuma vietā, izdalot vielas, kas palīdz aktivēt koagulācijas kaskādi. Šis process beidzas ar fibrīna sietu izveidi, kas nostiprina trombu un aptur asiņošanu. Nepietiekama trombocītu daudzuma vai to darbības traucējumu gadījumā palielinās asiņošanas risks.
Asins šūnu rašanās (hematopoeze)
Asins šūnas veidojas kaulu smadzenēs no cilmes šūnām procesā, ko sauc par hematopoezi. Šis process tiek regulēts ar hormonālām un vietējām signālvali, piemēram, eritropoetīnu, kas stimulē sarkano asinsķermenīšu ražošanu, īpaši pie zema skābekļa līmeņa organismā.
Asins grupas un transfūzijas
Asins grupas (piemēram, ABO sistēma un Rh faktors) ietekmē, kādus asins komponentus droši var pārliet pacientam. Nepareiza asins pārlietošana var izraisīt imūnatbildi un nopietnas komplikācijas, tāpēc pirms transfūzijas tiek saskaņotas asins grupas un veikti testi.
Kliniskā nozīme un biežas problēmas
Bieži sastopami asins ar izmaiņām saistīti traucējumi:
- Anēmija: zems sarkano asinsķermenīšu vai hemoglobīna līmenis — var izraisīt nogurumu, bālumu un elpas trūkumu;
- Leikēmija un citas asins slimības: baltā asinsķermenīšu skaita pārmērīga pieauguma vai traucētas šūnu attīstības rezultāts;
- Trombocitopēnija: zems trombocītu skaits, kas palielina asiņošanas risku;
- Infekcijas un iekaisumi: atspoguļojas izmaiņās balto asinsķermenīšu skaitā un citos laboratorijas rādītājos.
Praktiski padomi
Lai uzturētu veselīgu asins sastāvu, ieteicams sabalansēts uzturs ar pietiekamu dzelzs, B12 un folātu daudzumu, pietiekams šķidruma patēriņš, regulāra fiziskā aktivitāte un ārstēšana hroniskām slimībām. Ja ir simptomi kā hronisks nogurums, biežas infekcijas vai neparastas asiņošanas, jākonsultējas ar ārstu un jāveic izmeklējumi.
Asinis ir vitāli svarīgs šķidrums, kas nodrošina ķermeņa darbību un aizsardzību — izpratne par to sastāvu un funkcijām palīdz labāk rūpēties par veselību.
Plazma
Asins plazma ir dzeltens šķidrums, kurā peld asins šūnas. Plazmas sastāvā ir barības vielas, elektrolīti (sāļi), gāzes, hormoni, kas nav olbaltumvielas, atkritumi, lipīdi un olbaltumvielas. Šīs olbaltumvielas ir albumīns, antivielas (sauktas arī par imūnglobulīniem), recēšanas faktori un olbaltumvielu hormoni. Plazmu, kurā nav olbaltumvielas fibrinogēna, sauc par serumu, un tā nevar sarecēt. Pieaugušajiem ir aptuveni 3 litri plazmas. Plazma ir šķidrums, galvenokārt ūdens (90 %). Plazma aizņem 55 % tilpuma.
Sarkanās asins šūnas
Cits sarkano asinsķermenīšu nosaukums ir eritrocīts. "Eritro" nozīmē sarkans; "cyte" nozīmē šūna. RBC ir sarkano asinsķermenīšu akronīms.
Trombocīti pārnēsā skābekli un oglekļa dioksīdu pa mūsu ķermeni. Lai dzīvotu, mūsu ķermeņa šūnām ir nepieciešams skābeklis. Šūnās rodas arī oglekļa dioksīds kā atkritumi. Ar RBC organismā nonāk skābeklis, bet no organisma izplūst ogļskābā gāze.
RBC ir piepildīti ar hemoglobīnu. Tas ir olbaltumviela. Tas ir veidots tā, lai pārnēsātu lielu daudzumu skābekļa. Hemoglobīna sastāvā ir dzelzs. Dzelzs un skābeklis piešķir hemoglobīnam sarkano krāsu. Tāpēc asinis ir sarkanas. Eritropoetīns veicina eritrocītu veidošanos. Uz sarkano asinsķermenīšu virsmas atrodas asins grupu antigēni.
RBC arī palīdz asinīm saglabāt normālu pH līmeni. Asinīm jābūt ar pH 7,4. Ja tas ir daudz lielāks vai mazāks par 7,4, cilvēks var ļoti saslimt vai nomirt. RBC ir asins pH buferis. Buferis nozīmē, ka tas aptur pH izmaiņas. Olbaltumvielas un oglekļa dioksīds, kas ir RBC, ir asins buferi. Ja jums nav pietiekami daudz RBC, jūs nomirsiet.
Sarkanās asins šūnas
Baltās asins šūnas
Baltie asinsķermenīši ir nozīmīga imūnsistēmas daļa. Tās uzbrūk lietām, kas organismā neiederas. Tās iznīcina mikrobus, piemēram, baktērijas un vīrusus. Tās iznīcina vēža šūnas. Baltie asinsķermenīši palīdz cīnīties arī ar citām toksiskām vielām.
Baltās asins šūnas atrod mikrobu atrašanās vietu un sāk tos iznīcināt. Asinīs nonāk baltie asinsķermenīši. Tās arī iziet no asinīm vietās, kur ir infekcija. Tas tiek darīts, lai cīnītos ar infekciju izraisošajiem mikroorganismiem. Ja tās iziet no asinīm, lai cīnītos ar infekciju, tās var atgriezties limfātiskajā sistēmā. Tātad WBC atrodas limfmezglos.
Cits balto asinsķermenīšu nosaukums ir leikocīts. Leuko nozīmē baltais. -cīts nozīmē šūna. WBC ir balto asinsķermenīšu akronīms. Ir trīs galvenie WBC veidi. Tie ir limfocīti, granulocīti un monocīti. Daži no WBC nobriest par šūnām, kas veic līdzīgu darbu audos.
Dažādas WBC darbojas dažādi. Daži WBC nogalina un apēd mikrobus un vēža šūnas. Dažas WBC veido antivielas, kas iezīmē šūnu, lai citas WBC to nogalinātu. Dažas WBC ražo ķīmiskās vielas. Tās izdala šīs ķimikālijas, lai cīnītos pret vielām, kas nepieder organismam. Šīs ķīmiskās vielas izraisa iekaisumu kādā ķermeņa daļā. Kad kāds mikrobs izraisa saslimšanu, organisms to parāda. Ja baktērija nokļūst zem ādas un izraisa infekciju, āda kļūst sarkana, karsta un sāpīga. Šis apsārtums, karstums un sāpes ir iekaisuma pazīmes. Tas liecina, ka WBC cīnās ar infekciju un nogalina baktērijas.
Trombocīti
Trombocīti palīdz veidot asins recēšanu. Trombs veidojas, kad šķidras asinis kļūst cietas. Ķermenis veido asins recekli, kad āda ir sagriezta. Tas neļauj asinīm pārāk daudz izplūst no ādas.
Lai asinis varētu sarecēt, ir svarīgi. Taču reti gadās, ka daži asins recekļi ir slikti. Ja asins receklis veidojas asinsvadā, kas dodas uz smadzenēm, tas var izraisīt insultu. Ja tas rodas asinsvadā, kas iet uz sirdi, tas var izraisīt sirdslēkmi. Tas parasti nenotiek jauniem, veseliem cilvēkiem.
Trombocīti nav vienīgie, kas veido trombus. Asinīs ir olbaltumvielas, kas palīdz veidot trombus. Gan trombocīti, gan recēšanas olbaltumvielas ir nepieciešamas, lai veidotos labi recekļi.
No kurienes nāk asinis?
Asins ir mezodermālas izcelsmes. Asins šūnas veidojas kaulu smadzenēs un liesā. Kaulu smadzenes ir mīksts materiāls kaulu vidū. Īpašas šūnas kaulu smadzenēs veido lielāko daļu asins šūnu jūsu organismā.
Plazmas olbaltumvielas galvenokārt ražo aknas. Ūdens un elektrolīti plazmā tiek iegūti no apēstā ēdiena un ūdens.
Lai gan asinis ir šķidrums, dažos aspektos tās ir sava veida saistaudi. Tās šūnas nāk no kaulu smadzenēm un liesas, un asinīs ir potenciālas molekulāras šķiedras fibrinogēna veidā. Tās aktivizējas, kad veidojas asins receklis.
Kaulu smadzeņu šūnu ilustrācija no Greja anatomijas grāmatas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir asinis?
A: Asinis ir šķidrums, kas atrodams cilvēkos un daudzos dzīvniekos.
J: Kāda ir asins funkcija organismā?
A: Asinis piegādā audiem barības vielas un skābekli, kā arī aizvada no audiem atkritumus un oglekļa dioksīdu.
J: No kā sastāv asinis?
A: Asinis veido asins plazma un dažādas šūnas, tostarp sarkanie asinsķermenīši, baltie asinsķermenīši un trombocīti.
J: Kāda ir trombocītu loma asinīs?
A: Trombocīti palīdz asinīm sarecēt.
J: Kas ir hemoglobīns?
A: Hemoglobīns ir sarkano asinsķermenīšu olbaltumviela, kas nodrošina skābekļa piegādi audiem.
J: Kāda ir balto asinsķermenīšu funkcija?
A: Baltie asinsķermenīši palīdz apkarot infekcijas un dziedēt brūces.
J: Kā asinis tiek virzītas pa ķermeni?
A.: Asinis organismā virza sirds.
Meklēt