Lipīdi
Lipīdi ir organiska veida molekulas, kas sastopamas dzīvās organismos. Tā ir eļļaina vai vaskveida. Tauki ir veidoti no lipīdu molekulām. Lipīdu avoti ir aļģēs, sēklās, gaļā, sierā, sviestā un zivīs. Lipīdi ir garas oglekļa un ūdeņraža molekulu ķēdes. Lipīdus iedala vienkāršajos un saliktajos. Sarežģītu molekulu piemēri varētu būt steroīdi vai fosfolipīdi.
Ļoti svarīga lipīdu bioloģiskā funkcija ir lipīdu divkārtu veidošana, kas ir daudzu šūnu membrānu pamatā. Vēl viena lipīdu funkcija ir kalpot kā enerģijas rezerve. Lipīdi var būt hidrofobi (nepolāri) vai amfipatiski (satur gan polārās, gan nepolārās daļas).
Lipīdi ir dabā sastopamu molekulu grupa, kurā ietilpst tauki, vaski, sterīni, taukos šķīstošie vitamīni (piemēram, A, D, E un K vitamīni), glicerīdi, fosfolipīdi un citi. Lipīdu galvenās bioloģiskās funkcijas ir enerģijas uzkrāšana, signalizēšana un šūnu membrānu sastāvdaļas.
Dažu izplatītu lipīdu struktūras. Augšpusē ir oleīnskābe un holesterīns. Vidējā struktūra ir triglicerīds, kas sastāv no oleoila, stearoila un palmitoila ķēdēm, kas pievienotas glicerīna mugurkaulam. Apakšā ir parastais fosfolipīds fosfatidilholīns.
