Sēkla

Attīstība no sēklas

Sēkla, lai gan tā nav aktīva, ir maza dzīva būtne. Tajā ir topošā auga embrijs, kas nemainās un neattīstās - tas ir miera stāvoklī. Vispārpieņemtais priekšstats ir tāds, ka sēkla "guļ", līdz tā saņem to, kas tai nepieciešams, lai pamostos. Tas nav pareizi. Dažādām sēklām ir atšķirīgi ieradumi, kas, bez šaubām, ir pielāgoti to dzīves videi. Sēklām ir dažādas miera stadijas:

1. Sēklu miera periods: tas nozīmē, ka sēkla kādu laiku neattīstās pat tad, ja apstākļi ir piemēroti.^p98 Aizkavēta dīgtspēja (attīstība) dod laiku izplatībai. Sēklā notiek pārmaiņas, kas agri vai vēlu liek tai dīgt. Sīkāka informācija dažādās sugās ir ļoti atšķirīga.

2. Sēklu hibernācija: neizdīgst, jo nav piemērotu apstākļu. Augšanu izraisa īpaši notikumi vidē. Dažām, bet ne visām sēklām ir zināma sīkāka informācija par izraisītājfaktoriem. Piemēram, lietus, ugunsgrēks, zemes temperatūra. Daudzas sēklas dīgst tikai pēc tam, kad tās ir apēstas un izšķīdušas caur kāda dzīvnieka gremošanas sistēmu. Tā arī ir izplatīšanās metode.

Kad sēkla dīgst ("pamostas"), tā sāk augt par mazu augu, ko sauc par stādu. Tas izmanto sēklas iekšpusē esošo mīksto mīkstumu, lai iegūtu barības vielas (pārtiku), līdz tas ir gatavs patstāvīgi ražot pārtiku, izmantojot saules gaismu, ūdeni un gaisu.

Lielākā daļa sēklu dīgst pazemē, kur nav saules gaismas. Augam dažas dienas vai nedēļas nav nepieciešamas augsnē esošās barības vielas, jo sēklā ir viss, kas nepieciešams augšanai. Tomēr vēlāk tam būs nepieciešama saules gaisma. Ja ir saules gaisma, augs to izmantos, lai augtu vesels. Ja gaismas nav, augs vēl kādu laiku augs, bet tā plastīdi nenobriedīs: hlorofils nekļūs zaļš. Ja augs nesaņem pietiekami daudz gaismas, tas galu galā iet bojā. Tam ir nepieciešama gaisma, lai saražotu sev pārtiku, kad izsīks sēklās esošās rezerves.

• Vecākā oglekļa 14 datētā sēkla, kas ir izaugusi par augu, ir aptuveni 2000 gadus veca Jūdejas dateļpalmas sēkla, kas atrasta izrakumos Hēroda Lielā pilī Masadā, Izraēlā. Tā tika diedzēta 2005. gadā.
• Vislielākās sēklas ražo Coco de mer jeb "dubultā kokosriekstu palma" - Lodoicea maldivica. Viss auglis var svērt līdz 23 kilogramiem (50 mārciņām), un parasti tajā ir tikai viena sēkla.

Izcelsme un evolūcija

Sēklas ir bijusi nozīmīga skujkoku un ziedaugu pavairošanas un izplatīšanās sastāvdaļa. Tādiem augiem kā sūnām, akmeņlauzēm un papardēm nav sēklu, un tās izmanto neaizsargātas sporas un citas metodes, lai vairotos. Pirms augšdevona perioda sauszemes augi, piemēram, mūsdienu papardes, vairojās, raidot sporas gaisā. Sporas nolaižas uz zemes un kļūst par jauniem augiem tikai labvēlīgos apstākļos. Sporām ir maz pārtikas krājumu, un tās var būt tikai atsevišķas šūnas, nevis embriji.

Sēklu evolūcija mainīja augu dzīves ciklu, atbrīvojot augus no nepieciešamības pēc ārēja ūdens dzimumvairošanās procesā un nodrošinot aizsardzību un barības vielas augošajam embrijam. Šīs funkcijas ļāva augiem izplesties ārpus ūdens avotu tuvākās apkārtnes. Tie varēja izmantot sausāku un kalnaināku vidi. ^p92Par to liecina sēklaugu panākumi svarīgās bioloģiskajās nišās uz sauszemes - no mežiem līdz pļavām gan karstā, gan aukstā klimatā. Mūsdienās sēklaugiem pieder ģimnospermi ar kailām sēklām un angiospermi ar segtām sēklām, parasti augļiem.

Pirmās īstās sēklas ir no augšdevona perioda pirms 370-354 miljoniem gadu, kas, iespējams, ir to pirmās evolūcijas stadija. Agrākie koki, kas ražo sēklas, bija karbona perioda mežos. ^p112Sēklaugi pakāpeniski kļuva par vienu no svarīgākajiem gandrīz visu ekosistēmu elementiem.