Masada — vēsturiska Izraēlas cietoksnis un UNESCO Pasaules mantojums
Koordinātas: 31°18′56″N 35°21′14″E / 31.31556°N 35.35389°E / 31.31556; 35.35389
Masada (ivritā: מצדה - metsada nozīmē: cietoksnis) ir arheoloģiska vieta un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Masada ir senais nocietinājums Izraēlas dienvidu apgabalā. Tas atrodas izolēta klinšu plato virsotnē, kas līdzinās mesai. Klints atrodas uz austrumiem no Jūdejas tuksneša, un no tās paveras skats uz Nāves jūru.
Hērods Lielais nocietināja Masadu laikā no 37. līdz 31. gadam p.m.ē. un uzcēla sev pilis kalnā.
Saskaņā ar Jāzepa Jāzepa teikto, sikari, kas bija atdalījusies no ebreju zealotu grupas, šeit cīnījās pret romiešu leģionu. Tas bija Masadas aplenkums Pirmā jūdu-romiešu kara beigās. Aplenkums beidzās ar 960 cilvēku - nemiernieku un viņu ģimeņu - masveidapašnāvību.
Masadas klinšu plato ir izcils savas ģeogrāfiskās pozīcijas dēļ: tas paceļas dramatiski virs apkārtējā tuksneša un dod plašu skatu uz Nāves jūru un Jūdejas tuksnesi. Tādēļ vieta bija viegli aizsargājama un piemērota cietoksnim.
Vēsture un nozīme
Hērods Lielais izmantoja Masadu kā savu militāro un administratīvo centru: viņš tur uzcēla reprezentācijas pilis, siltumnīcas, vannas kompleksus un liela apjoma ūdens krātuves. Pēc Hēroda valdīšanas Masada dažādos laikos kalpoja par garnizona vietu un bēgļu patvērumu.
Saskaņā ar Jāzepa Jāzepa relāciju Masada kļuva par pēdējo pārējo pretestības punktu pret romiešiem Pirmā jūdu-romiešu kara laikā. Leģendārā Masadas notikuma interpretācija kļuvusi par svarīgu simbolu mūsdienu Izraēlas nacionālajai atmiņai — tas tiek uztverts kā upuru un sacelšanās piemērs, taču vēsturnieki turpina diskutēt par autora Jāzepa Jāzepa apraksta precizitāti, upuru skaitu un notikumu gaitas detaļām.
Arheoloģija un izrakumi
Izrakumus Masadā 20. gadsimta vidū veica pazīstamais Izraēlas arheologs Yigael Yadin (1963–1965). Viņa komanda atklāja Hēroda pilis un apkārtējos palīgobjektus: glazētās vannas, mozaīkas, glabātuves telpas, akas un noturīgas ēku konstrukcijas. Atrasts arī sinagogas fragments, daži priekšmeti, kas saistīti ar ikdienas dzīvi, kā arī milzīgas cisternas, kas nodrošināja ūdens piegādi vietai sausā klimatā.
Arheoloģiski labi saglabājušās ir arī romiešu aplenkuma paliekas — ierakumi un sevišķi slavenais paugura izbūves rāmis jeb aplenkuma mīnu platformas. Viens no redzamākajiem lieciniekiem par aplenkumu ir romiešu piebraukšanas slaids (siege ramp), kas joprojām ir viegli saskatāms un aplūkojams.
Apmeklētāji un piekļuve
Masada ir mūsdienās populāra tūristu vieta un valsts parks. To var apmeklēt kā daļu no dienas ceļojuma no Jeruzālemes vai reģiona galvenajām pilsētām. Apmeklētāji visbiežāk nokļūst uz virsotnes, izmantojot kabelkārtu vai pa kājām — pazīstamākā taka ir tā dēvētā "Čūskas taka" (Snake Path). Vietā pieejams muzejs, informācijas centrs un pastaigu takas pa arheoloģiskajiem labumiem. Arī romiešu kampaņas paliekas un aplenkuma rampa ir iekļautas apskates maršrutā.
Kultūras mantojums un diskusijas
Masada ir gan arheoloģisks, gan simbolisks objekts. Tā kā stāsts par masveidīgo pašnāvību ir dziļi iesakņojies modernajā izraēliešu identitātē, notikuma interpretācija reizēm rada polarizētas diskusijas vēstures pētniecībā un sabiedriskajā atmiņā. Mūsdienu vēsturnieki un arheologi turpina pētīt materiālos avotus un Jāzepa Jāzepa aprakstus, lai labāk saprastu, kas īsti notika Masadā pirmajā gadsimtā.
Masada saglabājas kā viens no ievērojamākajiem senās Izraēlas pieminekļiem — gan dēļ saglabātās arhitektūras, gan dēļ plašā vēsturiskā un kultūras slāņa, ko tā nes.
masadas skats no gaisa
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir Masadas koordinātas?
A: Masadas koordinātas ir 31°18′56″N 35°21′14″E / 31.31556°N 35.35389°E / 31.31556; 35.35389.
J: Kad tika nocietināta Masada?
A: Masadu nocietināja Hērods Lielais laikā no 37. līdz 31. gadam pirms Kristus dzimšanas.
J: Kas izturēja romiešu leģiona uzbrukumu pie Masadas?
A: Sikari, izkliedēta ebreju fanātiķu grupa, pretojās romiešu leģionam pie Masadas 37.-37. gadā.
J: Cik augstu virs jūras līmeņa atrodas Masada?
A: Masada atrodas 63 metrus virs jūras līmeņa.
J: Cik tālu ir no Elazara kalna līdz Masadai?
A: No Elazara kalna līdz Masadai ir 450 metri.
J: Kādā valodā vārds "Metseda" nozīmē "Metseda"?
A: "Metseda" ebreju valodā nozīmē "cietoksnis".
J: Kā beidzās Mazdas aplenkums?
A: Mazdas aplenkums beidzās ar 960 cilvēku - nemiernieku un viņu ģimeņu - masveida slepkavību.
