Halikarnāsas mauzolejs — senā Mauzola kapenes Bodrumā (4. gs. p.m.ē.)
Halikarnāsas Mauzolejs — Mauzola kapenes Bodrumā: 4. gs. p.m.ē. arhitektūra, skulptūras un leģendārā vēsture vienā no senās pasaules brīnumiem.
Mauzolejs Halikarnalasā jeb Mauzola kapenes bija kapenes, kas uzceltas laikā no 353. līdz 350. gadam p. m. ē. Halikarnalasā (tagadējā Bodrumā, Turcijā). Tā tika uzcelta Persijas impērijas satramam Mausolam un Artemisijai II no Karijas, kas bija gan viņa sieva, gan māsa.
Ēku projektēja grieķu arhitekti Satiross un Pitijs no Prienes. Tās augstums bija aptuveni 45 metri (135 pēdas). Katru no tās četrām malām rotāja skulpturāli reljefi, ko veidoja viens no četriem grieķu tēlniekiem - Briaksis, Leohares, Skopass un Timotejs. Tas bija tik liels sasniegums, ka Antipātrs no Sidonas teica, ka tas ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem. Vārdu mauzolejs sāka lietot vispārīgi, apzīmējot jebkuru grandiozu kapavietu.
Būvniecība un arhitektūras raksturojums
Mauzolejs apvienoja vairākas kultūras tradīcijas — grieķu arhitektūru un skulptūru ar austrumu (persiešu/lykiešu) ietekmi. Pamatā bija liels kvadrātveida pjedestāls, ap kuru atradās kolonnāde. Virs kolonnādes pacēlās pakāpienu veidota piramīdas forma, bet virsū bija liela bronzas vai marmora skulpturāla grupa (saskaņā ar avotiem — karojošu zirgskrējēju tērps vai karietas grupa), kas simbolizēja valdnieka un valdnieces varu.
Konstrukcijā tika lietoti akmens bloki un marmors, un fasādes rotāja plaši skulpturāli frīzi un figūras. Katra puses reljefs stāstīja atšķirīgu sižetu — kaujas, dezenes un procesijas motīvus — ko radīja vadošie grieķu tēlnieki, kuru darbi uzturēja augstu māksliniecisko līmeni.
Vēsture, posta iemesli un saglabāšanās
Gadsimtu gaitā mauzolejs cieta no dabiskiem un cilvēku izraisītiem postījumiem. No 12. līdz 15. gadsimtam vairākus reizes to sabojāja zemestrīces; vēlāk liela daļa akmeņu tika pārņemta un izmantota citu celtniecības projektu būvniecībā, piemēram, Bodrumas pils murojumu celtniecībā, ko uzcēla Hospitālieru ordeņa (Jāņa bruņinieku) bruņinieki.
19. gadsimtā britu arheologs Sir Charles Thomas Newton vadībā veica izrakumus, kuru laikā tika atrastas un nogādātas uz Lielbritāniju daudzas skulptūras un reljefi — tie šobrīd atrodas British Museum. Laikā, kad Newton veica izrakumus, kapenes bija iztukšotas un apbedījuma materiālu atrada maz; tomēr saglabājušies frīzi un daļas no skulptūrām sniedz bagātu priekšstatu par mauzoleja izskatu.
Mūsdienu izpēte un mantojums
Arheoloģiskie pētījumi Bodrumā turpinās, un daļas no mauzoleja fragmentiem ir izstādītas Bodrumas zemūdens arheoloģijas muzejā. Kopumā mauzolejs palicis svarīgs kā arhitektūras un mākslas paraugs — no tā izrietēja ne tikai vārds mauzolejs, bet arī ideja par monumentalām kapa būvēm visā Eiropā un Tuvajos Austrumos.
Mūsdienu rekonstrukcijas un vizuālās interpretācijas, kas balstās uz saglabātajiem fragmentiem un antīkiem aprakstiem, ļauj iztēloties, cik iespaidīgs bija šis komplekss. Lai arī oriģinālā ēka vairs nepastāv, tās fragments un ideja turpina iedvesmot māksliniekus, arhitektus un vēsturniekus.
Kā to apskatīt šodien
Mauzoleja vieta atrodas tuvu Bodrumas senajam ostas rajonam un Bodrumas pilij, kur daži akmeņu bloki tika iestrādāti mūra konstrukcijās. Lielākā daļa atrasto skulptūru fragmentu glabājas ārzemēs (British Museum) un vietējā muzejā Bodrumā. Apmeklētāji var redzēt pamatnes paliekas un muzeja eksponātus, kas ilustrē mauzoleja māksliniecisko izpildījumu.
Secinājums: Halikarnasas mauzolejs bija viena no senās pasaules izcilākajām kapenēm — gan tehniski, gan mākslinieciski. Pat ja lielākā daļa celtņa nav saglabājusies, tā ietekme uz kultūru, valodniecību (vārds mauzolejs) un mākslu ir ilgstoša un plaša.
Maussollos mauzolejs, kā to 1572. gada gravīrā attēlojis Martens Heemskerks (Marten Heemskerk, 1498-1574), kurš savu rekonstrukciju balstīja uz aprakstiem.
Saistītās lapas
- Septiņi pasaules brīnumi
Jautājumi un atbildes
J: Kam tika uzcelts mauzolejs Halikarnasā?
A: Mauzolejs Halikarnalasā tika uzcelts Persijas impērijas satrabam Mausolam un Artemisijai II no Karijas, kas bija gan viņa sieva, gan māsa.
J: Kad tika uzcelts mauzolejs Halikarnasā?
A: Mauzolejs Halikarnalasā tika uzcelts laikā no 353. līdz 350. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kur atrodas Halikarnass?
A: Halikarnass atrodas tagadējā Bodrumā, Turcijā.
J: Kas projektēja Halikarnalasas mauzolejs?
A: Halikarnalasas mauzolejs ir grieķu arhitektu Satirosa un Pitija no Prienes projekts.
J: Cik augsts bija mauzolejs Halikarnalasā?
A: Halikarnalasas mauzolejs bija aptuveni 45 metrus (135 pēdas) augsts.
J: Kas veidoja skulpturālos reljefus Halikarnasa mauzoleja abās pusēs?
A: Katru no četrām Halikarnalasa mauzoleja pusēm rotāja skulpturāli reljefi, kurus veidoja viens no četriem grieķu tēlniekiem - Briaksis, Leohares, Skopass un Timotejs.
J: Ko par mauzolejiem Halikarnasā domāja Antipātrs no Sidonas?
A: Antipātrs no Sidonas teica, ka mauzolejs Halikarnasā ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem, jo tā dizains un mērogs ir iespaidīgs.
Meklēt