Arhitekts — definīcija, pienākumi un prasmes
Arhitekts ir speciālists, kurš projektē ēkas, publiskas vietas un citus būvobjektus, kā arī sagatavo rasējumus un būvprojektus, ko nodod būvniekam un citiem būvniecībā iesaistītajiem. Tas, ko viņš vai viņa rada, sauc par arhitektūru. Arhitekti strādā gan ar roku zīmējumiem un skicēm, gan mūsdienu digitālajām metodēm — viņi rasē ar pildspalvām, zīmuļiem un datoriem, ko sauc arī par rasēšanu vai projektēšanu. Lai labāk parādītu, kā izskatīsies ēka, arhitekti dažkārt izgatavo mēroga modeļus — mazas maketus; daži no šādiem modeļiem ir saglabājušies simtiem gadu, piemēram, Svētā Pāvila katedrāle Londonā.
Arhitekta pienākumi
Arhitekta darbs ietver gan radošu, gan tehnisku pusi. Galvenie pienākumi bieži ir:
- ideju un konceptu izstrāde, skices un vizuālās prezentācijas;
- detalizētu būvprojektu un rasējumu sagatavošana;
- saskaņošana ar inženieriem, būvniecības speciālistiem un pasūtītāju;
- materialu izvēle, izmaksu un laika plānošana;
- noteikumu un būvnormatīvu ievērošanas nodrošināšana;
- stāvlaukumu, energoefektivitātes un pieejamības risinājumu plānošana;
- darbu uzraudzība būvlaukumā un tehnisko jautājumu risināšana būvniecības laikā.
Prasmes un izglītība
Lai kļūtu par arhitektu, parasti jāstudē universitātē arhitektūras vai līdzīgā programmā. Darbā noder šādas prasmes:
- labas matemātikas un telpiskās domāšanas spējas;
- zīmēšanas un grafiskās prezentācijas prasmes;
- spēcīga iztēle un estētiska gaume;
- zināšanas par būvmateriāliem, konstrukcijām un drošības prasībām;
- prasme strādāt komandā, komunicēt ar klientiem un speciālistiem;
- digitālo rīku un programmatūras (piem., CAD, BIM) pārzināšana;
- izpratne par ilgtspējīgas būvniecības principiem un energoefektivitāti.
Darba rīki un paņēmieni
Arhitekti izmanto gan tradicionālas, gan mūsdienīgas metodes. Sākotnējās idejas tiek skicētas uz papīra vai datora, vēlāk top detalizēti rasējumi un tehniskā dokumentācija. Fiziski maketi palīdz izprast telpu proporcijas un materiālu mijiedarbību. Projekta īstenošanai arhitekti sadarbojas ar struktūrinženieriem, elektrotehniķiem, apkures un ventilācijas speciālistiem u. c.
Arhitektūra cauri vēsturei
Arhitektūra pastāv tūkstošiem gadu, taču profesija un projektēšanas pieeja mainījusies. Viduslaikos lielās Eiropas katedrāles bieži projektēja meistars celtnieks, kurš savas idejas uzskicēja uz plakaniem ģipša pamatiem. Tajā laikā Eiropā papīrs bija retums un pergamīns (saukts arī par pergamentu — pergamīns vai pergamīns) bija dārgs, tāpēc lieli zīmējumi nebija vienkārši izveidojami.
Katedrāļu celtniecība dažkārt ilga paaudzes; būvmeistari mirsta vai aiziet pensijā, nāk jauni arhitekti, un plāni var mainīties. Dažas grandiozas ēkas tā arī netika pabeigtas, piemēram, Notre Dame Parīzē vai Sagrada Familia Barselonā, kur būvniecības un restaurācijas darbi ilga vai joprojām notiek gadiem.
Ēku ilgmūžība un ietekme uz vidi
Arhitekta loma ir svarīga, jo labi izstrādāta ēka var kalpot cilvēkiem ļoti ilgi. Taču ēku kalpošanas laiku ietekmē ne tikai tehniskie risinājumi un izmaksas, bet arī ārēji faktori kā ugunsgrēks, karš, vajadzību maiņa vai mode. Pilsētu attīstība var prasīt ceļu paplašināšanu vai jaunu staciju būvniecību, un tādēļ pat svarīgas ēkas reizēm nojauc, lai pielāgotos pārmaiņām.
Slaveni arhitekti
Vēsturē un mūsdienās ir daudz pazīstamu arhitektu, kuru darbi ir ietekmējuši arhitektūras attīstību. Starp tiem ir: Frenks Loids Raits, Fazlurs Hāns, Brūss Grehems, Edvards Durels Stouns, Daniels Burnhems, Adrians Smits, Frenks Gērijs, Gotfrīds Bēms, I. M. Pei, Antoni Gaudi un Oskars Nīmeijers.
Frenks Loids Raits (Frank Lloyd Wright) - viens no izcilākajiem arhitektiem
Arhitekta zīmējums, kas tapis 1893. gadā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir arhitekts?
A: Arhitekts ir persona, kas projektē ēkas un sagatavo plānus, kurus nodod celtniekam. Viņi nosaka ēkas lielumu, formu un no kā tā tiks būvēta. Viņiem jābūt labām matemātikas un rasēšanas prasmēm, kā arī iztēlei, lai radītu pievilcīgas būves, kas ir drošas un kalpos ilgus gadus.
J: Kā arhitekti izstrādā savus plānus?
A: Arhitekti izmanto pildspalvas, zīmuļus, datorus un modeļus (mazas rotaļlietas lieluma ēkas), lai zīmētu vai zīmētu ēkas, ko viņi plāno izveidot.
J: Kas projektēja lielās Eiropas katedrāles viduslaikos?
A: Viduslaikos uzceltās lielās Eiropas katedrāles projektēja meistars celtnieks, kurš savus projektus skrāpēja uz plakaniem ģipša pamatiem, jo tajā laikā Eiropā nebija papīra.
J: Kāda kvalifikācija nepieciešama arhitektam?
A: Arhitektiem ir jāstudē universitātē un jāmācās, kā padarīt ēkas konstrukciju drošu, lai tā nesabruktu. Viņiem arī jāzina, kā padarīt ēku pievilcīgu, lai cilvēkiem būtu patīkami to izmantot. Turklāt viņiem ir jābūt labām matemātikas un rasēšanas prasmēm, kā arī iztēlei, lai radītu veiksmīgas būves.
J: Cik ilgi arhitektūra var kalpot?
A: Ja dizains, materiāli un konstrukcija ir laba, arhitektūra var kalpot simtiem vai pat tūkstošiem gadu; tomēr tā tas notiek reti, jo parasti tās kalpošanas laiku ierobežo izmaksas, bet to var ietekmēt arī ugunsgrēks, karš, vajadzība vai mode.
J: Kādi faktori ietekmē pārmaiņas pilsētās?
A: Pilsētām augot, bieži vien rodas nepieciešamība paplašināt ceļus vai būvēt jaunas dzelzceļa stacijas, kas atkal prasa arhitektu darbu, kā rezultātā mainās pilsētas ainava. Pat ļoti nozīmīgas ēkas var tikt nojauktas, jo ir nepieciešamas pārmaiņas.
J: Kas ir daži slaveni arhitekti?
A: Daži slaveni arhitekti ir Frenks Loids Raits, Fazlurs Hāns, Brūss Grehems, Edvards Durels Stouns, Daniels Burnhems Adrians Smits Frenks Gehrijs Gotfrīds Bēms I M Pei Antoni Gaudi Oskars Nīmeijers u. c.
