Pergamīns (pergaments): vēsture, ražošana un lietojums
Pergamīns parasti tiek lietots, lai apzīmētu augstas kvalitātes pergamenta paveidu — tradicionāli tas nozīmēja teļa ādu (angļu valodā bieži lieto terminu "vellum"), savukārt plašākā nozīmē ar pergamentu saprot visas dzīvnieku ādas, kas sagatavotas rakstīšanai.
Vēsture
Pergamenta izcelsme piesaistīta senajai Vidusjūrai un īpaši pilsētai Pergamonai (Pergamum) mūsdienu Turcijas teritorijā, kur, iespējams, šo materiālu sāka plašāk ražot brīdī, kad papīra (papyrus) piegāde kļuva ierobežota. Romas un viduslaiku Eiropā pergaments kļuva par galveno rakstīšanas virsmu — to izmantoja grāmatu rokdarbiem, reliģiskajiem manuskriptiem, diplomiem un tiesas dokumentiem. Monāstri un amatnieku darbnīcas attīstīja sarežģītas apstrādes un apgleznošanas tehnikas, veidojot iluminētus manuskriptus un kodeksus.
Ražošanas process
Tradicionālā pergamenta izgatavošana aptver vairākus soļus:
- Ķīmiskā un mehāniskā sagatavošana — āda tiek mērcēta un attīrīta no taukiem un atlikumiem, bieži izmantojot kaļķa šķīdumu, lai atvieglotu apmatojuma noņemšanu.
- Izstiepšana uz rāmja — ādu nostiepj uz speciāla stiepšanas rāmja (dažkārt saukta par "herse") un nostiprina.
- Skrapēšana un izlīdzināšana — virsmu noskrāpē ar asu instrumentu (tradicionāli ar soms sauktu "lunellu" vai nazi), līdz iegūst nepieciešamo biezumu un gludumu. Kad āda ir nokasīta, to pārmaiņus mitrina un žāvē, lai radītu pastāvīgu spriegojumu.
- Virsmu apdare — berzē ar pumeksu vai citiem abrazīviem un bieži apstrādā ar kaļķi vai krītu, lai padarītu to labāk piemērotu rakstīšanai un lai tinte neizplūstu.
Pirms rakstīšanas ādas virsma bieži tiek atzīmēta ar sīkiem robotiem (pricking) un izvilktām līnijām, lai nodrošinātu vienmērīgas rindiņas. Rakstīšanai izmantoja tintes, spalvas (quills) un vēlāk metāla pildspalvas.
Lietojums
Pergamentu izmantoja dažādos mērķos:
- viduslaiku manuskripti un kodeksi (grāmatu sagatavošana un grāmatu makings),
- juridiski dokumenti, privilēģijas, diplomi un hronikas, kas paredzēti ilgai glabāšanai,
- kartogrāfija un mākslas darbi — pergaments ir pārbaudīts materiāls apgleznošanai ar pigmentiem un zelta lapojumu,
- mūsdienās speciālas izdrukas, diplomu un sertifikātu izgatavošana, restaurācija un konservācija, kā arī mākslas un amatniecības projekti.
Mūsdienu alternatīvas
Arvien biežāk izmanto arī neanimālas alternatīvas. Mūsdienu "papīra pergamīns" (dažkārt saukts par augu pergamentu) ir izgatavots no sintētiska vai speciāli apstrādāta celulozes materiāla, kas vizuāli un taustes ziņā līdzinās tradicionālajam pergamentam, bet nerada ētiskus jautājumus par zīdītāju ādu izmantošanu. Šīs alternatīvas izmanto, ja nepieciešama stabila, caurspīdīga vai izturīga virsma bez dzīvnieku izcelsmes materiāliem.
Saglabāšana un konservācija
Pergaments ir ļoti jutīgs pret mitrumu un temperatūras svārstībām — pārāk liels mitrums var izraisīt deformāciju (burtu izkropļojumu un krokas), savukārt pārāk zems mitrums — sažūšanu un plaisāšanu. Tāpēc svarīgi ir:
- uzglabāt stabilā vidē (optimāli aptuveni 15–20 °C un relatīvais mitrums 40–55 %),
- izvairīties no tiešas saules gaismas un spēcīgas UV starojuma, kas bālina un vājinās pigmentus un ādu,
- glabāt plaknē vai speciālos konteineros ar neitrālu pH starpslāni, nepielietot līmes un skarbus līmējošus materiālus bez speciālista ieteikuma,
- restaurācijas gadījumā vērsties pie profesionāla konservatora, jo nepareiza interventions var būt neatgriezeniska.
Kā atpazīt autentisku pergamentu
Autentiskam pergamentam parasti redzama folikulu vai matu sakņu struktūra (mazi caurumi vai zīmes), pastāv atšķirība starp "matu" un "gaļas" pusi (hair side vs flesh side), un materiālam ir raksturīga specifiska smarža. To var pārbaudīt uzmanīgi, jo pergaments reaģē uz mitrumu ar izmaiņām formā un spriegumā — tā ir viena no pazīmēm, ko konservatori ņem vērā.
Permamīns un pergaments joprojām ir vērtēti par savu izturību, estētiku un unikālo raksturojumu — tie saglabā nozīmīgu lomu gan vēsturiskajos priekšmetos, gan mūsdienu specializētās lietojumprogrammās.
Voiniha manuskripts, rakstīts uz pergamenta
Izmantošana pagātnē
Senajā Eiropā ar pergamentu apzīmēja kvalitatīvi sagatavotu dzīvnieku ādu. Ir zināms, ka pergamenta izgatavošanai izmantoja teļu, aitu, kazu un pat kamieļu ādu. Vislabāko perlamutru izgatavoja no nedzimušiem dzīvniekiem. Bez zinātniskās laboratorijas palīdzības var būt grūti noteikt, no kāda dzīvnieka ir izgatavots senais pergamīns.
Franču avotos velum (vai velin franču valodā) tika definēts kā produkts, kas izgatavots tikai no teļiem. Tas ir saglabājies arī mūsdienās.
Lietošana
Lielākā daļa no labākajiem viduslaiku manuskriptiem tika rakstīti uz pergamenta. Daži budistu teksti bija rakstīti uz pergamenta, un visi Sifrei Toras teksti ir rakstīti uz pergamenta vai kaut kā līdzīga.
Ceturtā daļa no 1455. gadā iespiestās Johannesa Gūtenberga pirmās Bībeles 180 eksemplāru tirāžas arī tika iespiesta uz pergamenta, iespējams, tāpēc, ka tā bija paredzēta augstas kvalitātes grāmatai. Tolaik lielāko daļu grāmatu iespiešanai izmantoja papīru.
Mākslā pergamentu izmantoja gleznām, jo īpaši, ja tās vajadzēja nosūtīt lielos attālumos, pirms ap 1500. gadu sāka plaši izmantot audeklu, un to turpināja izmantot zīmējumiem un akvareļiem. Vecmeistaru grafikas dažkārt drukāja uz pergamenta, īpaši prezentācijas kopijām, vismaz līdz XVII gadsimtam.
16. un 17. gadsimtā bieži izmantoja kaļķotu pergamentu vai pergamenta iesējumu, kas dažkārt bija zeltīts. Vēlākajos gadsimtos pergamentu biežāk izmantoja tāpat kā ādu. Pergamentu var iekrāsot praktiski jebkurā krāsā, bet lielākoties to nekrāso, jo daudziem patīk tā vājie graudu un matu nospiedumi.
Daudzi dokumenti, kuriem bija nepieciešams ilgs mūžs, tika rakstīti uz pergamenta, jo tas kalpoja ilgāk nekā papīrs. Daži perlamutrā rakstīti dokumenti ir vairāk nekā tūkstoš gadu veci.
Mūsdienu lietojums
Lielbritānijas parlamenta likumi joprojām tiek drukāti uz pergamenta arhīva vajadzībām, tāpat kā Īrijas Republikas likumi. To joprojām izmanto arī ebreju svītru, greznu grāmatu vāku, piemiņas grāmatu un dažādu kaligrāfisku dokumentu izgatavošanai.
Mūsdienās, ņemot vērā zemo pieprasījumu un sarežģīto ražošanas procesu, dzīvnieku pergamīns ir dārgs un grūti atrodams. Tikai viens uzņēmums Apvienotajā Karalistē joprojām tos piegādā. Mūsdienu perlamutram līdzīgu alternatīvu ražo no kokvilnas. Šis materiāls, kas pazīstams kā papīra pergamīns, ir lētāks nekā dzīvnieku izcelsmes pergamīns, un to var atrast vairumā mākslas un amatniecības preču veikalu. Daži rakstāmpapīra un cita veida papīra zīmoli lieto terminu "pergamīns", lai norādītu uz kvalitāti.
Rakstniecības, iluminēšanas, burtu veidošanas un grāmatu iesiešanas amatniecībā "pergamīns" parasti apzīmē teļa ādu, bet jebkuru citu ādu sauc par pergamentu.
Papīra pergamīns
Papīra pergamīns ir izgatavots no kokvilnas. Dažādu izmēru papīra perlamutrs parasti ir caurspīdīgs, un to bieži izmanto tādos gadījumos, kad nepieciešams atveidot zīmējumus, piemēram, arhitektūras plānus. Tāpat kā dabiskais pergamīns, arī papīra pergamīns ir stabilāks par papīru, kas bieži ir ļoti svarīgi, izstrādājot lielus rasējumus un plānus, piemēram, rasējumus.
Uzglabāšana
Vellumu parasti glabā stabilā vidē ar stabilu temperatūru. Ja pergamīns tiek uzglabāts vidē, kurā relatīvais mitrums ir mazāks par 11 %, tas kļūst trausls, trausls un jutīgs pret mehānisku iedarbību; ja tas tiek uzglabāts vidē, kurā relatīvais mitrums ir lielāks par 40 %, tas kļūst neaizsargāts pret pelējuma vai sēnīšu veidošanos. Vislabākā temperatūra pergamenta uzglabāšanai ir 20 ± 1,5 °C (68 ± 3 °F).
Jautājumi un atbildes
J: No kā ir izgatavots pergamīns?
A: Vellu izgatavo no dzīvnieku ādas, sākotnēji teļa ādas, kas ir notīrīta, balināta, izstiepta, nokasīta un apstrādāta, lai uz tās varētu uzņemt tinti.
J: Kam izmanto pergamentu?
A.: Pergamentu izmanto kā rakstāmpapīru virsmu atsevišķām lapām, ritiniem, kodeksiem vai grāmatām, un to bieži izmanto augsta līmeņa dokumentiem.
J: Kam perlamutru izmantoja pirms papīra?
A: Pergamīns bija viena no standarta rakstāmpiederumiem, ko Eiropā izmantoja pirms papīra pieejamības.
J: Kā pergamīns tiek sagatavots rakstīšanai ar tinti?
A.: Pergamentu noskrāpē, lai radītu spriegojumu, pārmaiņus mitrā un sausā veidā, pēc tam berzē ar pumeksu un apstrādā ar kaļķi vai krītu, lai iegūtu galīgo apdari, kas var uzņemt tinti.
J: Kas ir "papīra pergamīns"?
A.: "Papīra pergamīns" ir pergamīns, kas izgatavots no sintētiskiem materiāliem, nevis zīdītāju ādas, taču joprojām tiek izmantots tādiem pašiem mērķiem kā parastais pergamīns.
J: Kāda ir atšķirība starp pergamentu un pergamentu?
A: Sākotnēji ar pergamentu apzīmēja teļa ādu, bet ar pergamentu - aitas vai kazas ādu, taču angļu valodā termins vellum tiek lietots plašāk. Abi ir sagatavoti rakstīšanai ar tinti, un tie bija standarta rakstāmpiederumi, ko izmantoja Eiropā, pirms kļuva pieejams papīrs.
J: Kāpēc pergamentu izmantoja augsta ranga dokumentiem?
A: Pergamentu izmantoja augsta statusa dokumentiem, jo tas bija izturīgs, kvalitatīvs un dārgs ražošanas process.
