Īrija — valsts pārskats: vēsture, ģeogrāfija, valoda un fakti

Īrija — ceļvedis: vēsture, ģeogrāfija, valoda un fakti par Dublinu, kultūru, Gaeltacht reģioniem, demogrāfiju un praktiskiem padomiem ceļotājiem un studentiem.

Īrija (īru val: Éire [ˈeːɾʲə] ( klausīties)), pazīstama arī kā Īrijas Republika, ir neatkarīga valsts Eiropas kontinentā, kas atrodas uz Īrijas salas. Tā aptver aptuveni piecas sestdaļas salas teritorijas; pārējo daļu veido Ziemeļīrija, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvā. Oficiālais valsts nosaukums latviešu valodā ir Īrija, bet bieži izmanto nosaukumu Īrijas Republika, lai nošķirtu valsti no visas salas. Republikas galvaspilsēta ir Dublina. Korkas pilsēta ir otra lielākā pilsēta valstī un trešā lielākā pilsēta Īrijas salā.

Ātrfakti

• Platība: apmēram 70 273 km².
• Iedzīvotāju skaits: aptuveni 5,1 miljoni (2022. gada tautskaitījums).
• Valodas: oficiāli īru valoda (pirmā) un angļu valoda (otra); angļu valoda tiek plaši lietota ikdienā.
• Valūta: eiro (€).
• Valsts iekārta: parlamentāra republika (prezidents kā valsts galva, valdības vadītājs — Taoiseach).
• Starptautiskais statuss: Eiropas Savienības dalībvalsts (kopš 1973.), neitrāla ārpolitikas līnija un nenodrošināta NATO dalība.

Ģeogrāfija un klimats

Īrija atrodas Ziemeļatlantijā un robežojas sauszemes ceļā tikai ar Ziemeļīriju. Ainava pārsvarā ir kalnaina piekrastes malās un zemaina iekšzemē ar plašām pļavām un purviem. Garākā upe ir Shannon (apmēram 360 km), bet viena no pazīstamākajām ir Liffey, kas plūst caur Dublinu. Augstākais punkts ir Carrauntoohil (apmēram 1 038 m).

Klimats ir mēreni okeānisks — ziemas parasti mīkstas, vasaras vēsas, nokrišņi izkaisīti pa visu gadu. Laikapstākļus ietekmē Atlantijas okeāna siltā Golfa straume.

Vēsture īsi

Īru salas teritorijā cilvēki apdzīvojuši jau tūkstošiem gadu. No 5.–12. gadsimta attīstījās ķeltu kultūra un klani. 12. gadsimtā sākās normāņu iebrukums, bet vēlāk īslaicīgi vai ilgstoši dominēja angļu un britu vara. 19. gadsimtā lielu iedzīvotāju zudumu izraisīja Lielā bada (Great Famine, 1845–1852) sekas un plaša emigrācija. Pēc Pirmā pasaules kara un nemieriem Īrija 1922. gadā kļuva par Brīvvalsti (Irish Free State), bet 1949. gadā tika deklarēta Republika. 20. gadsimta beigās konflikts Ziemeļīrijā — tā saucamie "Troubles" — beidzās ar 1998. gada Lielās piektdienas vienošanos (Good Friday Agreement), kas ieviesa mierīgas sadarbības mehānismus starp Īriju, Ziemeļīriju un Apvienoto Karalisti.

Politika un administrācija

Valsts pārvalde balstās uz rakstveida konstitūciju un parlamentāru sistēmu. Parlaments (Oireachtas) sastāv no divām palātām: Dáil Éireann (apakšpalāta) un Seanad Éireann (senāts). Prezidents ir valsts ceremonāla figūra ar ierobežotām pilnvarām; reālo izpildvaru vada valdība uz Dáil uzticības pamata, kuru vada Taoiseach (premjerministrs). Administratīvi Īrija ir sadalīta apmēram 26 grāfistēs (counties) un reģionālajās pārvaldēs.

Valodas un kultūra

Galvenā ikdienā lietotā valoda ir angļu valoda. Īru valoda tiek oficiāli atzīta par pirmo valodu un tā tiek mācīta skolās; dažos reģionos, pazīstamos kā Gaeltacht, tā saglabājusies kā pirmā valoda un daļa no vietējās kultūras dzīves. Īrijas kultūra pazīstama ar spēcīgu literāro un mūzikas tradīciju, dzimtas un stāstu stāstīšanu, tradīcijām kā tin whistle, bodhrán un tradicionālajām dziesmām.

Ekonomika

Īrija ir attīstīta ekonomika ar augstu iekšzemes kopproduktu uz iedzīvotāju. Svarīgākie sektori ir pakalpojumi (īpaši finanšu pakalpojumi un informācijas tehnoloģijas), farmācija, medicīniskās ierīces un lauksaimniecība. Valsts ekonomikā nozīmīgu lomu spēlē ārvalstu tiešās investīcijas — Īrijā bāzējas daudzas starptautiskas tehnoloģiju un farmācijas kompānijas, pateicoties zemas uzņēmumu nodokļu politikas un labas pieejamības darbaspēka kombinācijai.

Demogrāfija un sabiedrība

Īrijā dzīvo aptuveni 5,1 miljoni iedzīvotāju, kas pēdējās desmitgadēs palielinājies gan dabiskās pieauguma, gan imigrācijas dēļ. Sabiedrība ir salīdzinoši jauna demogrāfiski, un pēdējos gados ir pieaudzis pilsētu iedzīvotāju īpatsvars. Izglītība un veselības aprūpe tiek nodrošināta gan valsts, gan privātajā sektorā, taču pieejamība un rindu jautājumi ir aktuālas tēmas nacionālajā debatē.

Starptautiskās attiecības

Īrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un aktīvi piedalās ES politikas veidošanā. Tā saglabā ciešas kultūras un ekonomiskas saites ar Apvienoto Karalisti un ASV. Valsts ir pazīstama ar savu ārpolitiku, kas uzsver starptautisko likumu, cilvēktiesību un attīstības palīdzības atbalstu.

Ierastie fakti un padomi ceļotājiem

• Oficiālais vadītājs ir prezidents, bet valdības ikdienas vadību īsteno Taoiseach (premjerministrs).
• Elektrības kontakts: 230 V, 50 Hz; spraudņi — britu tipa (trīs spailu).
• Transporta tīkls iekļauj starppilsētu dzelzceļu, autobusu savienojumus un lidostas, no kurām galvenā ir Dublinas lidosta.
• Vietējās tradīcijas un kultūras pasākumi ir bagātīgas — no St. Patrick’s Day svinībām līdz tradicionālajai mūzikai publiskos mājokļos (sessions).

Šī pārskata mērķis ir sniegt lietotājam vispārēju, taustāmu priekšstatu par Īriju — tās ģeogrāfiju, vēsturi, politisko iekārtu, valodām un galvenajiem faktiem. Lai uzzinātu specifiskākus datus (piemēram, jaunākos demogrāfiskos rādītājus vai ekonomikas statistiku), ieteicams konsultēt oficiālos valsts avotus un jaunākos statistikas izdevumus.

Politika

Valsts vadītāju, prezidentu, uz septiņiem gadiem ievēl pilngadīgi pilsoņi. Vienu un to pašu prezidentu var ievēlēt tikai divas reizes (14 gadi). Lielākā daļa prezidenta pienākumu ir reprezentatīvi un ceremoniāli. Prezidentam ir neliela vara pār valdību.

Īrija ir demokrātiska valsts, un cilvēki balso par saviem pārstāvjiem. Taoiseach (premjerministra amata ekvivalents) ievēl parlaments. Taoiseach parasti ir lielākās partijas vadītājs.

Oireachtas (parlamenta ekvivalents) sastāv no Dáil Éireann (apakšpalātas) un Seanad (augšpalātas). Sistēma ir līdzīga Francijas vai ASV sistēmai, izņemot to, ka prezidents nav izpildvaras pārstāvis.

Galvenās politiskās partijas Īrijā ir Fine Gael 25 %, Sinn Féin 22 %, Fianna Fail 18 %, Leiboristu partija 7 % un citas, skatīt RED C aptauju 2014. gada 29. jūnijā.

Īrijas prezidents Maikls D. Higinss

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Īrijas oficiālais nosaukums?

J: Kāda ir Īrijas Republikas galvaspilsēta?

Q: Kāda ir otrā lielākā pilsēta Īrijā?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Īrijā?

J: Kādā valodā runā lielākā daļa Īrijas iedzīvotāju?

J: Vai dažiem iedzīvotājiem īru valoda joprojām ir dzimtā valoda?

Meklēt pēc burta