AlegsaOnline.com

Ziemeļīrija — definīcija, vēsture, Belfāsta un Sešas grāfistes fakti

Ziemeļīrija — definīcija, vēsture, Belfāsta, Sešas grāfistes: uzzini par politisko dalījumu, kultūru, demogrāfiju un būtiskākajiem faktiem vienuviet.

Autors: Leandro Alegsa

08-12-2025

Ziemeļīrija (īru: Tuaisceart Éireann, Ulsterskoti: Norlin Airlann) ir daļa no Apvienotās Karalistes, kas atrodas Īrijas salā. Tā nav suverēna valsts, bet konstitucionāla sastāvdaļa (constituent country) ar savām devolūcijas institūcijām un īpašu politisko statusu Apvienotās Karalistes ietvaros.

Vēsture

Kādreiz visa Īrijas sala bija karaliste ar nosaukumu Īrijas karaliste, bet pēc 1800. gadā pieņemtā Savienības akta tā kļuva par daļu no Lielbritānijas un ĪrijasApvienotās Karalistes (Act of Union, kas stājās spēkā 1801. gada 1. janvārī). 20. gadsimta sākumā politiskā un bruņotā cīņa par Īrijas neatkarību noveda pie 1921. gada Sarkanā/Anglo-Īrijas līguma un salas sadalīšanas: 1922. gadā izveidojās Īrijas Brīvsavienība (vēlāk — Īrijas Republika), savukārt Ziemeļīrija palika Apvienotās Karalistes sastāvā. 20. gadsimta otrajā pusē Ziemeļīrijā noritēja ilgstošs politisko un sektantu konfl ikts, kas pazīstams kā "Troubles" (aptuveni 1968–1998). Konfl ikts beidzās plašā mērā pēc 1998. gada Gadafrīdas līguma (Good Friday Agreement), kurā noteiktas gan varas dalīšanas institūcijas, gan mehānisms, kas ļautu referendumā izlemt par iespējamu Īrijas apvienošanos nākotnē.

Politiskā un administratīvā struktūra

Ziemeļīrijai ir savas devolūcijas iestādes — Ziemeļīrijas Asambleja (Northern Ireland Assembly) un Izpildpadome (Executive), kuru mītne atrodas Stormont, Belfāstā. Politiskā sistēma paredz spēju lemt daudzus iekšpolitikas jautājumus vietējā līmenī, bet ārpolitika, aizsardzība un citi suverēni jautājumi paliek Apvienotās Karalistes kompetencē.

Vēsturiskās administratīvās vienības Ziemeļīrijā ir sešas grāfistes (counties): Antrim, Armagh, Down, Fermanagh, Londonderry (Derry) un Tyrone. Piezīme: daudzi juridiski un administratīvi reorganizācijas procesi notika 20. gadsimta otrajā pusē; līdz 1972. gadam grāfistes veidoja svarīgu vietējo pārvaldes struktūru, bet vēlāk tās tika aizvietotas ar pārvaldības reģioniem un padomēm. Mūsdienās vietējā pašvaldību pārvaldība ir organizēta citos formātos, taču vēsturisko grāfistu nosaukumi joprojām tiek plaši lietoti ikdienā un kultūras kontekstā.

Demogrāfija un valodas

Ziemeļīrijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni cilvēku (pēdējie tautskaites dati un aplēses — ap 2021. g.). Lielākā daļa iedzīvotāju runā angliski. Oficiāli atzītas un atbalstītas ir arī īru (Gaeilge) un ulsterskotu (Ulster Scots) valodas un atsevišķos kontekstos tās tiek veicinātas kā kultūras mantojums.

Iedzīvotāju identitāte Ziemeļīrijā ir daudzveidīga: daļa iedzīvotāju sevi identificē kā britus, daļa kā īrus, daļa — kā britu un īru kombināciju. Šī identitāšu daudzveidība ir svarīgs politisko attiecību un kultūras dzīves aspekts.

Belfāsta un "Sešas grāfistes" — svarīgākie fakti

Belfāsta ir Ziemeļīrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā ir reģionālais centrs ar bagātu rūpniecības vēsturi — šeit īpaši slavenas bija kuģu būve (piemēram, Harland and Wolff, kur būvēja RMS Titanic), tekstilrūpniecība un ogļu ieguve ap reģionu. Mūsdienās Belfāsta ir pakalpojumu, izglītības, mākslas un tūrisma centrs.

Termins "Sešas grāfistes" apzīmē tieši tās sešas vēsturiskās Ulsteras grāfistes, kas palika Apvienotajā Karalistē (Antrim, Armagh, Down, Fermanagh, Londonderry/Derry un Tyrone). Dažkārt cilvēki lieto arī nosaukumu Ulsteru, lai apzīmētu Ziemeļīriju, taču jāatceras, ka Ulstera kā vēsturiskā provincia sastāv no deviņām grāfistēm, no kurām trīs (Cavan, Donegal un Monaghan) atrodas Īrijas Republikā.

Kultūra, ekonomika un sabiedrība

Ziemeļīrijas kultūra ietver gan britu, gan īru ietekmes elementus — mūzika, literatūra, teātris, sporta tradīcijas (piemēram, gaēlu spēles, hokejs un futbols) ir plaši attīstītas. Reģionā ir arī spēcīga vietējā amatniecība un kulinārijas tradīcijas.

Ekonomiski Ziemeļīrija ir bijusi atkarīga no rūpniecības, lauksaimniecības un pakalpojumu sektora. Pēdējo gadu desmitu laikā nozīmīgas ir kļuvušas informācijas tehnoloģijas, finanses, izglītība un tūrisms. Ekonomisko attīstību un darba tirgu ietekmē gan vietējie lēmumi, gan attiecības ar pārējo Apvienoto Karalisti un Īrijas salu.

Īsi fakti

Platība: aptuveni 5 345 kvadrātkilometri.
Galvaspilsēta: Belfāsta.
Oficiālas valodas un kultūras valodas: angļu; īru (īru) un ulsterskoti tiek atbalstītas kā reģionālās/mazākumtautību valodas.
Vēsturiskās grāfistes: sešas — Antrim, Armagh, Down, Fermanagh, Londonderry (Derry) un Tyrone.
Politiskais statuss: konstitucionāla sastāvdaļa Apvienotajā Karalistē ar devolūcijas pārvaldi un īpašu politisko režīmu pēc 1998. gada līguma.

Ja vēlaties, varu pievienot detalizētāku laika grafiku par svarīgākajiem vēstures notikumiem, norādīt precīzus tautskaites datus vai aprakstīt Belfāstas tūrisma objektus un kultūras norises.

Valodas

Ziemeļīrijā gandrīz visi runā angliski. Vēl viena svarīga valoda ir īru valoda (dažkārt saukta par īru galiešu valodu) un valoda, kas pazīstama kā Ulsterskotu valoda, kas nāk no austrumu Ulsteras un zemienes Skotijas. Īru valoda 20. gadsimtā kļuva mazāk izplatīta, taču tās atdzimšana ir veicinājusi tās plašāku lietošanu, īpaši Belfāstā, Antrimas Glensā un Tironas un Fermanāgas grāfistēs. Šo atdzimšanu lielā mērā ir veicinājusi īru valodas skolu izveide. Īru valodā runā arī daži nacionālisti (gan katoļi, gan protestanti). Ulsteras skotu valoda ir gandrīz ekskluzīva Ziemeļantrimā un Ards pussalā.

Dažas valodas, piemēram, ķīniešu, urdu vai poļu, kļūst arvien izplatītākas Ziemeļīrijā, jo uz Ziemeļīriju pārceļas cilvēki no citām valstīm.

Reliģija

Ziemeļīrijā lielākā reliģija ir kristietība, un 2011. gada tautas skaitīšanā vairāk nekā 80 % iedzīvotāju sevi identificēja ar kādu no kristīgajām konfesijām. Gandrīz 42 % no šiem cilvēkiem sevi pieskaita protestantiem, 41 % - Romas katoļiem un nedaudz vairāk nekā 17 % - nekādai vai citai reliģijai. Lielākās protestantu baznīcas ir Presbiteriāņu baznīca Īrijā, Īrijas baznīca un Metodistu baznīca Īrijā.

Belfāstas nolīgums

Kopš 1998. gada 10. aprīļa Belfāstas vienošanās (dažkārt saukta par Lielās piektdienas vienošanos) starp abām Ziemeļīrijas kopienām - protestantiem un katoļiem - galvenokārt valda miers. Par šo vienošanos vienojās lielākā daļa Ziemeļīrijas un Īrijas Republikas iedzīvotāju, kā arī Īrijas un Lielbritānijas valdības. Tas paredz Ziemeļīrijas pašpārvaldi un plašāku Ziemeļīrijas un Dienvidu sadarbību, kā arī sadarbību starp Lielbritāniju un Īrijas Republiku. Turklāt tajā ir skaidri noteiktas Ziemeļīrijas iedzīvotāju tiesības lemt par savu konstitucionālo nākotni un izvēlēties, vai viņi ir Lielbritānijas, Īrijas vai abu valstu pilsoņi.

Sports

Populārākie sporta veidi Ziemeļīrijā ir futbola asociācija, gēlu futbols un regbijs. Izplatīti ir arī vieglatlētika, bokss, krikets, golfs, hokejs, hurlings, snūkers un autosports. Lielākā daļa sporta veidu tiek organizēti visas Īrijas mērogā, un starptautiskās sacensībās Ziemeļīrija un Īrijas Republika sacenšas kopā kā Īrija (piemēram, Īrijas regbija izlase, Īrijas kriketa izlase). Galvenais izņēmums ir futbols.

Ziemeļīrijas futbolu pārvalda Īrijas Futbola asociācija (IFA). Starptautiskajās sacensībās Ziemeļīrijai ir sava komanda - Ziemeļīrijas nacionālā futbola izlase. Ziemeļīrijas izlase ir kvalificējusies trim FIFA Pasaules kausa izcīņām (1958., 1982. un 1986. gadā). Iespējams, slavenākais Ziemeļīrijas futbolists bija Džordžs Bests.

Vieglatlēti no Ziemeļīrijas var izvēlēties sacensties vai nu kopā ar sportistiem no Lielbritānijas (kā komanda "Lielbritānija un Ziemeļīrija"), vai arī kopā ar sportistiem no pārējās Īrijas (kā "Īrija").

Belfāstā ir mājvieta Ulsteras regbija komandai (kas sacenšas Pro 12 līgā un Heinekena kausā) un Belfāstas "Giants" hokeja komandai.

Dzelzceļš

Vilcienus vada NI Railways, kas kursē no Belfāstas uz Portrush, Londonderry, Bangor, Larne, Portadown un Newry. Vilcienu Enterprise vada gan NI Railways, gan Irish Rail, un tas savieno Belfāstu ar Dublinu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Ziemeļīrija?

A: Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes valsts, kas atrodas Īrijas salā. Tā agrāk bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes daļa līdz 1922. gadam, kad pēc pilsoņu kara tā kļuva par Apvienotās Karalistes sastāvdaļu.

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Ziemeļīrijā?

A: Ziemeļīrijā dzīvo aptuveni 1,8 miljoni cilvēku.

J: Kāda ir Ziemeļīrijas galvaspilsēta?

A: Ziemeļīrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Belfāsta.

J: Cik grāfistu ir Ziemeļīrijā?

A: Ziemeļīrijā ir 6 grāfistes, kuras kopš 1972. gada ir nomainījušas 26 pašvaldību grāfistes.

Vai Ulster ir oficiālais Ziemeļīrijas nosaukums?

A: Dažkārt Ulsteru lieto kā neoficiālu Ziemeļīrijas nosaukumu, tomēr dažas Ulsteras daļas faktiski atrodas Īrijas Republikā.

J: Kādi citi nosaukumi tiek lietoti, lai apzīmētu Ziemeļīriju?

A: Citi nosaukumi, ko izmanto, lai apzīmētu Ziemeļīriju, ir "Ziemeļi" vai "Sešas grāfistes", kas attiecas uz 6 grāfistēm, pirms tās 1972. gadā aizstāja ar 26 vienotām grāfistēm.

J: Kāds karogs pārstāv Ziemeļīriju starptautiskā mērogā?

A: Vienīgais oficiālais karogs, kas starptautiski pārstāv Ziemeļīriju, ir Apvienotās Karalistes Savienības karogs, tomēr lojālisti un unionisti izmanto arī Ulsteras karogu kā Ziemeļīrijas starptautisko reprezentāciju sporta sacensībās.