Urdu valoda — definīcija, izplatība un statuss Dienvidāzijā
Uzziniet par urdu valodas definīciju, izplatību un statusu Dienvidāzijā — Pakistānas valoda, klātbūtne Indijā un tās kultūras, politiskā un lingvistiskā nozīme.
Urdu jeb laškari ir viena no galvenajām valodām, ko runā Dienvidāzijā, īpaši Pakistānā. Tā ir Pakistānas valsts valoda un plaši izmantota kā starpvalodu saziņas līdzeklis. Urdu runā arī Indijas pārvaldītajā Kašmirā, kur tai ir oficiālais statuss, un tā ir atzīta valoda arī Indijā, īpaši Telanganas, Andhra Pradešas, Deli, Bihāras un Utar Pradešas štatos. Runas līmenī Urdu ir ļoti tuva hindu valoda (tās apvieno hindustāņu kontinuu), tāpēc ikdienas sarunvalodā runātāji viens otru saprot.
Definīcija un izcelsme
Urdu attīstījās Indijas ziemeļu reģionos, galvenokārt Delhas apkaimē, mughalu laikmetā un vēlāk — pieredzot spēcīgu persiešu, arābu un turku leksikas ietekmi. Tā pieder indoeiropiešu valodu saimei un ir tuva dialektiski Khariboli pamata hindustānī sarunvalodai. Formāli atšķirības no hindi visvairāk redzamas augstākā stila leksikā un rakstībā.
Rakstība un lingvistiskās īpašības
- Rakstība: Urdu tradicionāli raksta ar modiificētu persiešu-arābu burtu sistēmu (Nasta‘līq stils), kas rakstās no labās uz kreiso pusi. Tā atšķiras no hindi, kas parasti rakstās ar devanagari. Dažos kontekstos Urdu tekstus Indijā reizēm pārraksta devanagari, taču Perso-Arābu raksts ir dominējošais.
- Fonoloģija un gramatika: sarunvalodā Urdu dalās ar hindi daudz fonētisku un gramatisku iezīmju — piemēram, aspirācijas un retrofleksus skaņas. Galvenā atšķirība ir leksikā: Urdu augstajos stilā bieži izmanto persiešu un arābu atvasinājumus, savukārt hindi biežāk aizņem vārdus no senceļa vai sanskrita atvasinājumiem.
- Standarti: pastāv reģionālas varietātes un gan Indijas, gan Pakistānas standarti, kas atšķiras galvenokārt leksikas un ortoepijas niansēs.
Izplatība un runātāju skaits
Urdu runātāju skaits pārsniedz vairāku desmitu miljonu robežu, ņemot vērā gan dzimtās valodas runātājus, gan tos, kuri izmanto to kā otro valodu. Lielākās kopienas atrodas Pakistānā un daudzviet Indijas pilsētvidē. Papildus Dienvidāzijai plašas Urdu runātāju diasporas ir Lielbritānijā, Saūda Arābijā un citās Persijas līča valstīs, kā arī Ziemeļamerikā un citās Eiropas valstīs.
Oficiālais statuss un sociolingvistiska loma
Pakistāna: Urdu ir valsts valoda un nacionālās identitātes elements; to izmanto valsts ceremonijās, izglītībā un medijos, lai gan daudzās provincēs dominē arī citas vietējās valodas (piem., pandžabi, sindhi, paštū).
Indija: Urdu ir iekļauta Indijas 22 oficiālajās (saraksta) valodās un tai ir atzītais statuss vairākos štatos. Tā tiek izmantota administrācijā un izglītībā tur, kur tas paredzēts likumā. Sevišķi nozīmīga ir tās loma Deli un citās pilsētās ar lielām Urdu runātāju kopienām.
Kultūra, literatūra un mediji
Urdu ir bagāta literāra tradīcija, īpaši pazīstama ar dzejnieku darbu — ghazal un nazm formām, kā arī prozu romāniem un stāstiem. Urdu dzeja un proza ir bijusi svarīga dienvidāzijas kultūras dzīvē un ietekmējusi arī hindustāņu populāro kultūru, tostarp filmu un mūzikas industriju. Mūsdienās Urdu tiek izmantota laikrakstos, televīzijā, radio un tīmeklī gan tradicionālā, gan modernā formā.
Praktiski padomi
- Ja mācāties Urdu, ieteicams pievērst uzmanību Perso-Arābu rakstībai (Nasta‘līq) un bagātajam vārdu krājumam ar persiešu un arābu izcelsmi.
- Runas līmenī apguve bieži nāk vieglāk, ja ir zināma hindi vai citas ziemeļu indiešu valodas — runātāji parasti saprot viens otru ikdienas kontekstā.
Kopumā Urdu ir nozīmīga Dienvidāzijas valoda ar plašu kultūras mantojumu, daudzveidīgu lietojumu sabiedrībā un nozīmīgu lomu gan nacionālajās, gan diasporas kopienās.
Vēsture
Urdu tika izstrādāta 11. gadsimtā ap Deli, urdu ir envolved no Apabramsa no Shauraseni Prakrit, urdu ir galvenā forma Hindustani, nosaukuma Urdu izcelsme ir Chagatai valodas vārds armijas, urdu. Urdu valodas pamati ir tādi paši kā mūsdienu hindu, taču hindu valodā izmanto tradicionālo devanagari rakstību (no sanskrita), savukārt urdu valodā izmanto persiešu-arābu alfabētu un lielā mērā balstās uz persiešu valodas vārdu krājumu. Dzejnieks Ghulam Hamadani Mushafi 1780. gadā šai valodai lietoja urdu valodas terminu. Tomēr tas sāka atsvešināt divas galvenās Indijas/Pakistānas kultūras - musulmaņus un hinduistus. Hinduisti sāka runāt un rakstīt hindi valodā, savukārt musulmaņi sāka runāt urdu valodā. Tas arī izraisīja vajadzību "attīrīt" urdu valodu no visiem sanskrita vārdiem un lika hindu valodā runājošajiem vēlēties atbrīvoties no persiešu valodas vārdiem, kas palika viņu valodā. 1882. gadā Ārija Samadžs iestājās par to, ka urdu valoda būtu jāraksta devanagari rakstībā, kas aizsāka strīdu, ko nosauca par hindu-urdu strīdu, un radīja urdu valodas šķelšanos - urdu musulmaņiem un hindu - hinduistiem.
Saistība ar persiešu valodu
Atšķirības
Urdu valodas burti ir atvasināti no persiešu/farsi alfabēta, kas ir atvasināts no arābu alfabēta. Papildu burti, kas sastopami urdu valodā, ir ٹ , ڈ , ڑ (ṫ, ḋ, ṙ). Lai bagātinātu alfabētu, tika izveidoti divi burti skaņām ه (h) un ی (y). Pievienojot šos burtus esošajiem persiešu valodas burtiem, urdu alfabēts kļuva piemērotāks Ziemeļindijas un Pakistānas iedzīvotājiem.
Līdzības
Urdu raksta no labās puses uz kreiso kā persiešu rakstībā. Urdu raksta arī persiešu kaligrāfijas stilā Nasta' liq. Nastaliq stils ir kursīvais rakstība, ko izgudroja Mīr ʿAlī no Tabrīz, ļoti slavens kaligrāfs Timurid perioda laikā (1402-1502).
Formalitātes līmeņi
Neoficiāli
Urdu valodu tās mazāk formalizētajā reģistrā sauc par rekhta (ریختہ, ), kas nozīmē "rupjš maisījums". Formālāko urdu valodas reģistru dažkārt dēvē par zabān-e-Urdu-e-mo'alla (زبان اردو معلہ [zəbaːn eː ʊrd̪uː eː moəllaː]), "nometnes un tiesas valoda".
Vietējā tulkojumā to sauc par Lashkari Zabān (لشکری زبان [lʌʃkɜ:i: zɑ:bɑ:n]), kas nozīmē "militārā valoda", "militārā valoda" vai "hordiešu valoda". To var saīsināt līdz laškari.
Urdu valodā lietotā vārda etimoloģija lielākoties nosaka, cik jauka vai labi padarīta ir jūsu runa. Piemēram, urdu valodā runājošie atšķirs پانی pānī un آب āb, kas abi nozīmē "ūdens", vai آدمی ādmi un مرد mard, kas nozīmē "cilvēks". Pirmais vārds ir ad atvasinājums no Ādama (آدم) arābu valodā nozīmē no Ādama, un to var lietot gan vīrietim, gan sievietei cilvēka vietā. Otrais vārds مرد mard attiecas uz dzimumu vai var tikt lietots arī vīriešu kārtas vārdiem.
Ja vārds ir persiešu vai arābu izcelsmes, tiek uzskatīts, ka runas līmenis ir formālāks. Ja urdu valodā tiek izmantotas persiešu vai arābu valodas gramatikas konstrukcijas, piemēram, izafat, runas līmenis arī tiek uzskatīts par formālāku un pareizāku. Ja vārds ir pārmantots no sanskrita, tiek uzskatīts, ka runas līmenis ir sarunvalodas un personiskais. Iespējams, ka iemesls tam ir Mogulu (turku) ietekme uz Indiju, uzskatot sanskritu par mazvērtīgāku valodu nekā persiešu vai urdu valodu. Visilgāk persiešu valoda bija arī oficiālā valoda Mogulu okupētajās teritorijās.
Oficiālais
Urdu valoda ir labi veidota valoda; daudzi vārdi tajā tiek lietoti, lai izrādītu cieņu un pieklājību. Šis uzsvars uz pieklājību, kas izriet no vārdu krājuma, urdu valodā tiek dēvēts par adab ("pieklājīgs") un dažkārt arī par takalluf (formāls). Šos vārdus galvenokārt lieto, uzrunājot vecākos vai cilvēkus, ar kuriem vēl nav iepazinušies. Tāpat kā franču valodā Vous un Tu. Mācoties franču valodu un citus valodas veidus, ir sastopamas līdzīgas formālās valodas konstrukcijas. Viss gramatiskais izkārtojums šķiet gandrīz identisks franču valodas struktūrai. Noteikumi teikumu veidošanai un strukturēšanai ir identiski.

Lashkari Zabān ("Bataljoniešu valoda") nosaukums Nastaliq rakstībā
Poētika
Divi ļoti cienījami dzejnieki, kas ir slaveni ne tikai Indijas subkontinentā, bet arī daudzās citās pasaules kopienās, ir Mirza Ghalib un Sir Mohammad Iqbal.
Mirza Ghalib
Ghalib (1797-1869) ir slavens ar savu klasisko satīru un sarkasmu, kā tas redzams šajā pantā;
(latīņu/romiešu alfabēts):
Umer bhar hum yun hee ghalati kartey rahen Ghalib
Dhool ch-herey pei thee aur hum aaina saaf karte rahe
(tulkojums):
O Ghalib (pats) visu mūžu es atkal un atkal pieļāvu vienas un tās pašas kļūdas,
Es biju aizņemta ar spoguļa tīrīšanu, kamēr netīrumi bija uz manas sejas.
Sir Mohammad Iqbal
Ikbals (1877-1938) bija dzejnieks un aktīvs politiķis. Savā dzejā viņš pievērsās cietušās musulmaņu kopienas nožēlojamai situācijai. Savā dzejā viņš ļoti drosmīgi izcēla trūkstošos tikumus un vērtības morāli sabrukušajā sabiedrībā. Neraugoties uz lielo pretestību sākumā, viņš galu galā atstāja milzīgu ietekmi. Viņu dēvē arī par "Austrumu dzejnieku" un "islāma dzejnieku". Viņa daiļrade ir atspoguļota nākamajā pantā;
(latīņu/romiešu alfabēts):
Aapne bhe khafa mujh sei beganey bhe na khush
Mein zeher -e-halahal ku kabhi keh na saka qand
(tulkojums):
Es nespēju iepriecināt ne savus tuviniekus, ne svešiniekus,
jo es nekad nevarētu nosaukt indes gabaliņu par konfektes gabaliņu.
Daudzi uzskata, ka Iqbal ir iedvesmojošs dzejnieks. Viņam bija liela nozīme Pakistānas kustībā, un daudzi apgalvo, ka tieši viņš bija tās aizsācējs.
Biežāk lietotie vārdi/frāzes urdu valodā
| Angļu valodā | Urdu (Izruna, izmantojot latīņu alfabētu) |
| labi | acha |
| Slikts | Bura Kharab |
| Laimīgs | Khush |
| Skumji | Odaas |
| Sveiki (Miers ir pār jums - no arābu valodas) | as-salam-alaikum |
| Kā jums klājas? | Aap kaisey hein? |
| Man viss ir kārtībā | mein sahin hu |
| Labi | Acha Sahee |
| Vai jūs runājat angliski? (Kad jūs runājat ar vīrieti) | Aap angreezi bool saktein hein? |
| Vai jūs runājat angliski? (Kad runājat ar sievieti) | Aap angreezi bol sakteen hein? |
| Šodien ir labi laikapstākļi. | Aaj mausam ach ha hei. |
| Kur atrodas lidosta ? | havai adda kidr hei? |
Citi avoti
- Encyclopædia Britannica Nastaʿlīq script
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir urdu valoda?
A: Urdu ir Pakistānas valsts valoda un atzīta reģionālā valoda Indijā. Tā ir indoārijiešu valoda, kas nozīmē, ka tā cēlies no protoindoārijiešu valodas, kurā runāja uz ziemeļaustrumiem no Kaspijas jūras trešajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras.
J: Kur runā urdu valodā?
A: Urdu valodā kā lingua franca runā lielākā daļa Pakistānas iedzīvotāju, un to lieto arī dažās Indijas daļās, piemēram, Deli, Bihāras un Utar Pradešas štatos.
J: Kā urdu valodu var salīdzināt ar hindi valodu?
A: Vārdi ir līdzīgi, kad tos lieto sarunvalodā, bet pilnīgi atšķirīgi, kad tos raksta. Tas nozīmē, ka hindu un urdu valodā runājošie var sarunāties savā starpā, bet var nebūt spējīgi lasīt vai rakstīt vienā no šiem diviem rakstiem.
J: Kādi ir citi urdu valodas nosaukumi?
A: Papildus urdu valodai to dēvē arī par laškari vai laškari valodu (لشکری زبان).
J: Kad radās protoindoārijas valoda?
A: Protoindoārijas valoda radās uz ziemeļaustrumiem no Kaspijas jūras trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
Vai hindi un urdu rakstības sistēmas pārklājas?
A: Nē, hindi un urdu rakstības sistēmas nepārklājas; tās ir pilnīgi atšķirīgas.
Meklēt