Urdu jeb laškari ir viena no galvenajām valodām, ko runā Dienvidāzijā, īpaši Pakistānā. Tā ir Pakistānas valsts valoda un plaši izmantota kā starpvalodu saziņas līdzeklis. Urdu runā arī Indijas pārvaldītajā Kašmirā, kur tai ir oficiālais statuss, un tā ir atzīta valoda arī Indijā, īpaši Telanganas, Andhra Pradešas, Deli, Bihāras un Utar Pradešas štatos. Runas līmenī Urdu ir ļoti tuva hindu valoda (tās apvieno hindustāņu kontinuu), tāpēc ikdienas sarunvalodā runātāji viens otru saprot.
Definīcija un izcelsme
Urdu attīstījās Indijas ziemeļu reģionos, galvenokārt Delhas apkaimē, mughalu laikmetā un vēlāk — pieredzot spēcīgu persiešu, arābu un turku leksikas ietekmi. Tā pieder indoeiropiešu valodu saimei un ir tuva dialektiski Khariboli pamata hindustānī sarunvalodai. Formāli atšķirības no hindi visvairāk redzamas augstākā stila leksikā un rakstībā.
Rakstība un lingvistiskās īpašības
- Rakstība: Urdu tradicionāli raksta ar modiificētu persiešu-arābu burtu sistēmu (Nasta‘līq stils), kas rakstās no labās uz kreiso pusi. Tā atšķiras no hindi, kas parasti rakstās ar devanagari. Dažos kontekstos Urdu tekstus Indijā reizēm pārraksta devanagari, taču Perso-Arābu raksts ir dominējošais.
- Fonoloģija un gramatika: sarunvalodā Urdu dalās ar hindi daudz fonētisku un gramatisku iezīmju — piemēram, aspirācijas un retrofleksus skaņas. Galvenā atšķirība ir leksikā: Urdu augstajos stilā bieži izmanto persiešu un arābu atvasinājumus, savukārt hindi biežāk aizņem vārdus no senceļa vai sanskrita atvasinājumiem.
- Standarti: pastāv reģionālas varietātes un gan Indijas, gan Pakistānas standarti, kas atšķiras galvenokārt leksikas un ortoepijas niansēs.
Izplatība un runātāju skaits
Urdu runātāju skaits pārsniedz vairāku desmitu miljonu robežu, ņemot vērā gan dzimtās valodas runātājus, gan tos, kuri izmanto to kā otro valodu. Lielākās kopienas atrodas Pakistānā un daudzviet Indijas pilsētvidē. Papildus Dienvidāzijai plašas Urdu runātāju diasporas ir Lielbritānijā, Saūda Arābijā un citās Persijas līča valstīs, kā arī Ziemeļamerikā un citās Eiropas valstīs.
Oficiālais statuss un sociolingvistiska loma
Pakistāna: Urdu ir valsts valoda un nacionālās identitātes elements; to izmanto valsts ceremonijās, izglītībā un medijos, lai gan daudzās provincēs dominē arī citas vietējās valodas (piem., pandžabi, sindhi, paštū).
Indija: Urdu ir iekļauta Indijas 22 oficiālajās (saraksta) valodās un tai ir atzītais statuss vairākos štatos. Tā tiek izmantota administrācijā un izglītībā tur, kur tas paredzēts likumā. Sevišķi nozīmīga ir tās loma Deli un citās pilsētās ar lielām Urdu runātāju kopienām.
Kultūra, literatūra un mediji
Urdu ir bagāta literāra tradīcija, īpaši pazīstama ar dzejnieku darbu — ghazal un nazm formām, kā arī prozu romāniem un stāstiem. Urdu dzeja un proza ir bijusi svarīga dienvidāzijas kultūras dzīvē un ietekmējusi arī hindustāņu populāro kultūru, tostarp filmu un mūzikas industriju. Mūsdienās Urdu tiek izmantota laikrakstos, televīzijā, radio un tīmeklī gan tradicionālā, gan modernā formā.
Praktiski padomi
- Ja mācāties Urdu, ieteicams pievērst uzmanību Perso-Arābu rakstībai (Nasta‘līq) un bagātajam vārdu krājumam ar persiešu un arābu izcelsmi.
- Runas līmenī apguve bieži nāk vieglāk, ja ir zināma hindi vai citas ziemeļu indiešu valodas — runātāji parasti saprot viens otru ikdienas kontekstā.
Kopumā Urdu ir nozīmīga Dienvidāzijas valoda ar plašu kultūras mantojumu, daudzveidīgu lietojumu sabiedrībā un nozīmīgu lomu gan nacionālajās, gan diasporas kopienās.
