Dienvidāzija — Indijas subkontinents: valstis, klimats un resursi

Dienvidāzija — Indijas subkontinents: uzzini par reģiona valstīm, klimata zonām, musonu ietekmi un bagātīgajiem resursiem — lauksaimniecību, enerģiju un biodaudzveidību.

Dienvidāzija (jeb Indijas subkontinents) ir Āzijas kontinenta dienvidu daļa. To parasti definē kā reģionu, kurā ietilpst astoņas valstis, un to ieskauj (pulksteņrādītāja virzienā) Rietumāzija, Vidusāzija, Austrumāzija, Dienvidaustrumāzija un Indijas okeāns. Šeit ir gan augsti kalni, gan plašas ielejas, kā arī garas piekrastes zonas un salu valstis. Lielākās valstis reģionā ir šādas:

• Afganistāna
• Bangladeša
• Butāns
• Indija
• Maldīvu salas
• Nepāla
• Pakistāna
• Šrilanka

Ģeogrāfija un galvenās zemes formas

Dienvidāzija ir ģeogrāfiski dažāda: ziemeļos atrodas Himalaji — pasaules augstākie kalni —, kuri norobežo reģionu no Ķīnas; centrālajā daļā ir lielās Indijas pussalas un Indo–Gangesa zemiene; dienvidos ir Dekanas plato; un gar piekrastēm ir līči, deltas un mangrovju zonas. Maldīvas un Šrilanka ir nozīmīgas salu valstis ar atšķirīgu vidi un klimatu.

Galvenie ūdensceļi

Reģiona attīstību ļoti ietekmē lielas upes un to deltas — tādas kā Indas upes, Gangas (Ganga) un Brahmaputras sistēmas —, kas nodrošina lauksaimniecībai svarīgu ūdeni un auglīgas augsnes Indo–Gangesa ielejā. Upju baseini atbalsta miljoniem cilvēku un intensīvu lauksaimniecību.

Lauksaimniecība un pārtikas kultūras

Dabas resurss, ko cilvēki visvairāk izmanto, ir auglīgā zeme. Lielākā daļa iedzīvotāju strādā lauksaimniecībā — tie ir gan mazie saimnieki, gan sezonālie strādnieki. Reģionā plaši audzē:

• rīsus — galveno pārtikas kultūru lielākajā daļā reģiona;
• indijas riekstus, zemesriekstus, sezama sēklas un tēju (, , ).

Daudzas lauksaimniecības vietas ir atkarīgas no musoniem, tāpēc monsuņu kavēšanās vai intensīvas lietavas būtiski ietekmē ražu.

Dzīvnieku audzēšana

Reģionā plaši audzē liellopus un aitas. Liellopi ir svarīgi gan piena, gan darba spēka nodrošināšanai, īpaši laukos. Indijā kūtsmēsli tiek plaši izmantoti kā dabisks mēslojums, palīdzot uzturēt augsnes auglību.

Resursi un rūpniecība

Dienvidāzijā ir nozīmīgi minerālresursi — ogles, dzelzsrūda, rūpnieciskie minerāli un hidrokarbonāti. Reģionā ir arī daudz dabasgāzes un naftas atradņu, taču to apsaimniekošana un ieguve nav vienmēr pietiekami attīstīta vai vienmērīgi izplatīta starp valstīm, kā norādīts arī par dabasgāzes nepilnīgu izmantošanu tekstā. Modernā laikmetā daļā valstu, īpaši Indijā, tiek attīstīts rūpniecības, enerģētikas un pakalpojumu sektors (piem., IT un ārpakalpojumi).

Klimats un ekstrēmi laika apstākļi

Dienvidāzijas klimatu var sadalīt trīs pamatveidos: tropiskais, sauss (pusžēl) un mērens. Ziemeļaustrumos ir no tropiskā līdz subtropiskajam mērējam klimatam; virzoties uz rietumiem un iekšzemi, mainās mitrums un augstums, un parādās stepju un pussausas zonas, kas līdzinās Tuvo Austrumu klimatam. Pussalas centrālajā daļā ir arī stepju elementi.

Divi klimatiskie faktori īpaši ietekmē cilvēkus:

• Musoni: sezonālie vēji atnes bagātīgas lietusgāzes galvenajās audzējamajās teritorijās. Ja musoni kavējas vai ir vāji, lauksaimniecība cieš no sausuma; ja musoni ir ļoti intensīvi, tas izraisa plūdus.
• Viesuļvētras (cikloni): katru gadu tiek novērotas spēcīgas viesuļvētras, kas var izraisīt plašas postījumus piekrastes rajonos, īpaši Bengals un Arābijas jūras piekrastē.

Kalnu sistēmas, īpaši Himalaji, ietekmē laika apstākļus ziemeļos, radot aukstākas un sniegotas zonas, kur ledāji ir svarīgs saldūdens avots. Tuvāk Indas upes baseinam klimats ir mērenāks un piemērots tādām kultūrām kā rīsi un tēja.

Demogrāfija, valodas un reliģijas

Dienvidāzija ir viena no pasaules blīvāk apdzīvotajām vietām. Reģionā dzīvo vairāki miljardi cilvēku, un tas ir ļoti valodiski un reliģiski daudzveidīgs. Galvenās valodas ietver hindustāni (hindi/urdu), bengāļu, pandžābu, nepāliešu, sindhu, sinhala un dhīvehi; reliģiski dominē hinduisms, islams, budisms, sikhisms un citas vietējās ticības. Kultūras tradīcijas, ēdieni un svētki ir daudziem cilvēkiem nozīmīgs sociālais faktors.

Vide un izaicinājumi

Dienvidāzijai ir nozīmīga bioloģiskā daudzveidība, bet reģionu skar arī vairāki vides izaicinājumi:

• deforestācija un biotopu zaudēšana;
• plūdi un ārkārtas laika apstākļi, ko pastiprina klimata pārmaiņas;
• ūdens resursu pārmērīga izmantošana un pazemes ūdeņu izsīkšana, īpaši intensīvās lauksaimniecības zonās;
• piesārņojums (gaisa un ūdens) un atkritumu apsaimniekošanas problēmas pilsētās;
• jūras līmeņa celšanās, kas īpaši apdraud Maldīvu salas un lielas piekrastes teritorijas, piemēram, Bangladešu.

Nākotnes perspektīvas

Reģionam ir gan izaicinājumi, gan iespējas: cilvēku skaita pieaugums un urbanizācija rada pieprasījumu pēc darba vietām, infrastruktūras un pakalpojumiem, taču arī veicina tehnoloģiju un pakalpojumu sektoru attīstību. Ilgtspējīga resursu izmantošana, klimatam noturīgas lauksaimniecības metodes un reģionāla sadarbība katastrofu riska mazināšanā būs svarīgas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Dienvidāzijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc Dienvidāziju?

Q: Cik valstu ir šajā reģionā?

J: Kādas ir galvenās valstis šajā pasaules daļā?

J: Kādus dabas resursus izmanto tur dzīvojošie cilvēki?

J: Kāds klimats ir Dienvidāzijā?

J: Kā musons ietekmē tur dzīvojošos cilvēkus?

J: Kā šo reģionu ietekmē viesuļvētras?

Meklēt pēc burta