Afganistāna (oficiālais nosaukums Afganistānas Islāma Republika; persiešu: جمهوری اسلامی افغانستان, puštu: د افغانستان اسلامي جمهوريت) ir valsts Vidusāzijā un Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Pakistānu dienvidos un austrumos, Irānu rietumos, Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu ziemeļos un Ķīnu tālu ziemeļaustrumos.

Agrīnajos laikos pa to šķērsoja cilvēki ar dzīvniekiem un citām precēm, jo tas savienoja Ķīnu un Indiju ar Vidusāziju un Tuvajiem Austrumiem. Nesen Afganistānu ir izpostījis daudzu gadu karš. Tā rezultātā tur nav pietiekami daudz darbavietu.

Valsts platība ir aptuveni 652 230 kvadrātkilometru (251 826 kvadrātjūdžu). Afganistānā dzīvo 30 miljoni cilvēku. Aptuveni 3 miljoni afgāņu bēgļu (cilvēki, kas bija spiesti pamest valsti) jau kādu laiku atrodas Pakistānā un Irānā. Afganistānas galvaspilsētā Kabulā 2011. gadā dzīvoja aptuveni 3 691 400 cilvēku.

Geogrāfija un dabas apstākļi

Afganistāna ir kalnaina valsts ar dažādām klimata joslām. Lielāko daļu valsts veido augsti plato un kalnu grēdas — īpaši Hindušuša kalni centrālajā un ziemeļaustrumu daļā. Valsts ziemeļos rietumu un ziemeļaustrumu daļā atrodas līdzenumi, kas pakāpeniski pāriet Vidusāzijas stepēs un tuksnešos. Svarīgākie ūdensceļi un baseini ir:

  • Amu Darya (ziemeļu robežai tuvumā) — daļēji veido robežu ar Centrālāziju;
  • Helmenda — liela iekšzemes upe dienvidrietumos, būtiska lauksaimniecībai;
  • vairāki īsāki upju un ieleju sistēmas, kas nodrošina ūdeni vietējai lauksaimniecībai.

Klimate raksturo liels diennakts un gada temperatūras amplitūdas: aukstas ziemas kalnos (biezs sniegs augstienēs) un karstas, sausas vasaras zemu kalnu reģionos. Valsts ir pakļauta arī dabas katastrofām — zemestrīcēm, ilgstošām sausuma periodiem un vietām plūdiem pēc spēcīgām lietavām.

Iedzīvotāji, valodas un kultūra

Afganistāna ir etniski un lingvistiski daudzveidīga. Galvenās etniskās grupas ir:

  • pashtuni (Pashtuni) — bieži vēsturiski dominējoša grupa;
  • tadžiki — sastopami galvenokārt ziemeļaustrumos un pilsētās;
  • hazari — centrālajos augstienēs, ar atšķirīgu vēsturisku un reliģisko fonu;
  • uzbeki un turkmēņi — ziemeļos.

Oficiālās valodas ir Dari (persiešu valodas variants) un Puštu, kas lietotas plaši kā sarunvalodas un mediju valodas. Afganistānas kultūrā ir dziļas literatūras, mūzikas, amatniecības un islāma tradīcijas ietekmes.

Vēstures galvenie posmi

Afganistānas teritorija vēsturiski atradās starp lielām impērijām un bija daļa no tirdzniecības ceļiem (Silk Road). Galvenie vēstures posmi īsumā:

  • Seno laiku valstiskās un impēriju ietekmes (Akhemenīdi, Aleksandra Lielā, Maurju, Kusānu u. c.);
  • islāma izplatīšanās un viduslaiku dinastiju laiki (Ghaznavi, Ghoru un citas);
  • Mongolu un Tīmūru sadursmes, pēc tam varas sadalījums starp vietējām dinastijām un kaimiņvalstīm;
  • 1747. gada — Durrani valsts dibināšana, bieži uzskatāma par mūsdienu Afganistānas pamatu;
  • 19. gadsimts — Lielbritānijas un Krievijas "Lielā spēle" ietekme un vairākas angļu–afgāņu karadarbības;
  • 20. gs. — politiskās transformācijas: monarhija, 1978. gada Sauras revolūcija, PSRS iebrukums 1979.–1989., padomju atstāšana un sekojošais pilsoņu karš;
  • 1996.–2001. gados — Taliban varas periods, 2001. g. starptautiskā militārā iejaukšanās un ilgstoša starptautiska misija;
  • 2021. gada augustā talibi atkal pārņēma varu, kas radīja plašas politiskas un humanitāras sekas.

Mūsdienu izaicinājumi

Afganistāna šobrīd saskaras ar vairākām savstarpēji saistītām problēmām:

  • Drošība un governence: politiskā nestabilitāte, vardarbība un neskaidrība par starptautisko atzīšanu un valsts pārvaldību;
  • Ekonomika un nodarbinātība: ekonomika ir vājināta pēc gadiem ilgiem konfliktiem; bezdarbs un nabadzība ir plaši izplatīta. Liela daļa ekonomikas atkarīga no lauksaimniecības, pakalpojumiem un ārvalstu palīdzības;
  • Humanitārā krīze un bēgļi: liels iekšēji pārvietoto personu un bēgļu skaits, atgriešanās spiediens un ierobežotas iespējas reintegrācijai;
  • Sabiedrības veselība un izglītība: piekļuve veselības aprūpei un skolām daudzviet ir ierobežota, īpaši lauku apvidos; pandēmijas un finansiālas krīzes to vēl vairāk saasinājušas;
  • Cilvēktiesības: īpaši sieviešu un meiteņu tiesības uz izglītību, darbu un brīvību ir cieši saistītas ar politisko kursu, un pēdējo gadu ierobežojumi ir radījuši plašas starptautiskas bažas;
  • Ilgtspējīga attīstība un dabas resursi: Afganistānai piemīt minerālu un resursu potenciāls (piem., varavīksnes, metāli), taču drošības un pārvaldības problēmas kavē to ilgtspējīgu attīstību;
  • Klimata izmaiņas: ilgstoši sausumi, augsnes erozija un ūdens resursu izmaiņas apdraud lauksaimniecību un vietējo iedzīvotāju iztiku.

Starptautiskais konteksts un palīdzība

Starptautiskā palīdzība, humānās organizācijas un diaspora ilgstoši ir bijuši nozīmīgi Afganistānas atbalstam. Tomēr palīdzības piegāde, koordinācija un finanšu plūsmas ir jutīgi jautājumi, kas bieži atkarīgi no politiskā stāvokļa un starptautiskajām attiecībām.

Perspektīvas ir sarežģītas: ilgtermiņa stabilitāte prasa gan drošības uzlabošanu, gan ekonomisku atjaunošanos, institucionālu pārvaldību un ieguldījumus izglītībā un veselības aprūpē. Starptautiskā sabiedrība, reģionālie spēlētāji un pašu afgāņi turpina meklēt risinājumus, lai mazinātu krīzes ietekmi un veicinātu sabiedrības atveseļošanos.