Mazār-i-Sharīf jeb Mazār-e Sharīf (persiešu/paštu: مزارِ شریف, ˌmæˈzɒːr ˌi ʃæˈriːf)) ir ceturtā lielākā Afganistānas pilsēta. Iedzīvotāju skaits 2006. gadā bija aptuveni 375 000. Tā ir Balhas provinces galvaspilsēta. Pilsēta atrodas ziemeļrietumu Afganistānā un ir savienota ar Kunduzu austrumos, Kabulu dienvidaustrumos, Herātu rietumos un Uzbekistānu ziemeļos. Pilsēta ir viens no galvenajiem Afganistānas tūrisma objektiem, jo tajā atrodas slavenas svētvietas, kā arī musulmaņu un hellēnisma laika arheoloģiskie objekti. 2006. gadā tika paziņots par jaunu hellēnisma laikmeta liecību atklāšanu.

Vēsture un nozīme

Mazār-i-Šarīfs un apkārtējā Balha (vēsturiskā Baktra) reģions ir bijis svarīgs kultūras un tirdzniecības centrs jau tūkstošiem gadu. Reģionā krustojas Persijas, grieķu-hellēnisma, indiešu, turku un islāmiskās ietekmes, kas atspoguļojas gan arheoloģiskajos atradumos, gan vietējā kultūras mantojumā. Pilsētas nosaukums tulkojumā nozīmē “svēto kapu” (mazār) — atsauce uz svētajām vietām, kas piesaista gan ticīgos, gan ceļotājus.

Dabas apstākļi un atrašanās vieta

Mazār-i-Šarīf atrodas Balhas līdzenumā, apmēram 350–400 metru augstumā virs jūras līmeņa. Reģionam raksturīgs kontinentāls klimats: karstas, sausas vasaras un vēsas līdz aukstas ziemas. Pateicoties salīdzinoši auglīgām zemēm, apkārtnē attīstīta lauksaimniecība.

Demogrāfija

Pilsēta ir etniski daudzveidīga. Galvenās iedzīvotāju grupas ietver tadžikus, uzbekus, hazārus un paštūnus, taču sastāvs var mainīties atkarībā no iekšējās migrācijas un politiskajiem procesiem. Iedzīvotāju skaita aprēķini dažādos avotos atšķiras, tāpēc precīzas pašreizējās skaitliskās vērtības var atšķirties.

Ekonomika un infrastruktūra

Mazār-i-Šarīf ir reģionāls ekonomikas centrs. Galvenās saimniecības nozares ir:

  • lauksaimniecība (kvieši, rīsi, kokvilna, augļi);
  • tirdzniecība un tirgi — pilsēta kalpo kā pārkraušanas punkts tirdzniecībai ar Centrālās Āzijas valstīm, īpaši Uzbekistānu;
  • mazā mēroga rūpniecība un amatniecība, tostarp paklāju un tekstilizstrādājumu ražošana;
  • pakalpojumi — izglītība, veselības aprūpe un transports.

Transporta ziņā Mazār-i-Šarīfam ir reģionāla lidosta (Mazar-i-Sharif Airport), kā arī ceļu savienojumi ar citām lielākajām Afganistānas pilsētām un robežšķērsošanas vietas uz Uzbekistānu (piem., Hairatāna/Termizas reģions). Tas padara pilsētu par svarīgu loģistikas un tirdzniecības mezglu.

Kultūra, reliģija un tūrisms

Pilsētas galvenais svētvietas objekts ir slavenais mauzolejs, ko vietējie bieži dēvē par Zilo mošeju — Ali (Hazrat Ali) mauzolejs, kas piesaista gan ticīgos, gan tūristus. Papildus tam apkārtnē atrodas vairākas mošejas, tirgi un tradicionālās mākslas darbnīcas.

Tūrisma intereses papildina tuvumā esošās arheoloģiskās vietas — daļas no seno Baktas/ Balhas pilīm un citi atradumi, kas atspoguļo reģiona ilgo un daudzslāņaino vēsturi.

Arheoloģija un hellēnisma mantojums

Balha un tās apkārtne ir pazīstama ar bagātu arheoloģisko mantojumu. Atrastie artefakti, tai skaitā monētas, skulptūras un celtnes pamati, liecina par spēcīgu hellēnisma ietekmi, kas radās pēc Aleksandra Lielā iekarojumiem un vēlākās grieķiskās-Baktijas valdīšanas laikā. 2006. gadā ziņots par jauniem hellēnisma laikmeta atradumiem, kas papildināja zināšanas par reģiona kultūras mijiedarbību senatnē.

Piezīmes

  • Drošības un piekļuves jautājumi: politiskā situācija Afganistānā var ietekmēt ceļošanas un pētīšanas iespējas reģionā; ceļotājiem ieteicams sekot aktuālajiem drošības ieteikumiem.
  • Informācijas avotu dažādība: demogrāfiskie un statistikas dati par pilsētu var atšķirties atkarībā no avota un laika, tāpēc precīzu aktuālu skaitļu gadījumā ieteicams konsultēties ar jauniem oficiāliem izdevumiem.