Mazār-i-Šarīfs — Balhas provinces galvaspilsēta Afganistānā

Atklāj Mazār-i-Šarīf — Balhas provinces galvaspilsētu Afganistānā: bagāta svētvietām, hellēnisma arheoloģiju, kultūru un neaizmirstamiem tūrisma objektiem.

Mazār-i-Sharīf jeb Mazār-e Sharīf (persiešu/paštu: مزارِ شریف, ˌmæˈzɒːr ˌi ʃæˈriːf)) ir ceturtā lielākā Afganistānas pilsēta. Iedzīvotāju skaits 2006. gadā bija aptuveni 375 000. Tā ir Balhas provinces galvaspilsēta. Pilsēta atrodas ziemeļrietumu Afganistānā un ir savienota ar Kunduzu austrumos, Kabulu dienvidaustrumos, Herātu rietumos un Uzbekistānu ziemeļos. Pilsēta ir viens no galvenajiem Afganistānas tūrisma objektiem, jo tajā atrodas slavenas svētvietas, kā arī musulmaņu un hellēnisma laika arheoloģiskie objekti. 2006. gadā tika paziņots par jaunu hellēnisma laikmeta liecību atklāšanu.

Vēsture un nozīme

Mazār-i-Šarīfs un apkārtējā Balha (vēsturiskā Baktra) reģions ir bijis svarīgs kultūras un tirdzniecības centrs jau tūkstošiem gadu. Reģionā krustojas Persijas, grieķu-hellēnisma, indiešu, turku un islāmiskās ietekmes, kas atspoguļojas gan arheoloģiskajos atradumos, gan vietējā kultūras mantojumā. Pilsētas nosaukums tulkojumā nozīmē “svēto kapu” (mazār) — atsauce uz svētajām vietām, kas piesaista gan ticīgos, gan ceļotājus.

Dabas apstākļi un atrašanās vieta

Mazār-i-Šarīf atrodas Balhas līdzenumā, apmēram 350–400 metru augstumā virs jūras līmeņa. Reģionam raksturīgs kontinentāls klimats: karstas, sausas vasaras un vēsas līdz aukstas ziemas. Pateicoties salīdzinoši auglīgām zemēm, apkārtnē attīstīta lauksaimniecība.

Demogrāfija

Pilsēta ir etniski daudzveidīga. Galvenās iedzīvotāju grupas ietver tadžikus, uzbekus, hazārus un paštūnus, taču sastāvs var mainīties atkarībā no iekšējās migrācijas un politiskajiem procesiem. Iedzīvotāju skaita aprēķini dažādos avotos atšķiras, tāpēc precīzas pašreizējās skaitliskās vērtības var atšķirties.

Ekonomika un infrastruktūra

Mazār-i-Šarīf ir reģionāls ekonomikas centrs. Galvenās saimniecības nozares ir:

• lauksaimniecība (kvieši, rīsi, kokvilna, augļi);
• tirdzniecība un tirgi — pilsēta kalpo kā pārkraušanas punkts tirdzniecībai ar Centrālās Āzijas valstīm, īpaši Uzbekistānu;
• mazā mēroga rūpniecība un amatniecība, tostarp paklāju un tekstilizstrādājumu ražošana;
• pakalpojumi — izglītība, veselības aprūpe un transports.

Transporta ziņā Mazār-i-Šarīfam ir reģionāla lidosta (Mazar-i-Sharif Airport), kā arī ceļu savienojumi ar citām lielākajām Afganistānas pilsētām un robežšķērsošanas vietas uz Uzbekistānu (piem., Hairatāna/Termizas reģions). Tas padara pilsētu par svarīgu loģistikas un tirdzniecības mezglu.

Kultūra, reliģija un tūrisms

Pilsētas galvenais svētvietas objekts ir slavenais mauzolejs, ko vietējie bieži dēvē par Zilo mošeju — Ali (Hazrat Ali) mauzolejs, kas piesaista gan ticīgos, gan tūristus. Papildus tam apkārtnē atrodas vairākas mošejas, tirgi un tradicionālās mākslas darbnīcas.

Tūrisma intereses papildina tuvumā esošās arheoloģiskās vietas — daļas no seno Baktas/ Balhas pilīm un citi atradumi, kas atspoguļo reģiona ilgo un daudzslāņaino vēsturi.

Arheoloģija un hellēnisma mantojums

Balha un tās apkārtne ir pazīstama ar bagātu arheoloģisko mantojumu. Atrastie artefakti, tai skaitā monētas, skulptūras un celtnes pamati, liecina par spēcīgu hellēnisma ietekmi, kas radās pēc Aleksandra Lielā iekarojumiem un vēlākās grieķiskās-Baktijas valdīšanas laikā. 2006. gadā ziņots par jauniem hellēnisma laikmeta atradumiem, kas papildināja zināšanas par reģiona kultūras mijiedarbību senatnē.

Piezīmes

• Drošības un piekļuves jautājumi: politiskā situācija Afganistānā var ietekmēt ceļošanas un pētīšanas iespējas reģionā; ceļotājiem ieteicams sekot aktuālajiem drošības ieteikumiem.
• Informācijas avotu dažādība: demogrāfiskie un statistikas dati par pilsētu var atšķirties atkarībā no avota un laika, tāpēc precīzu aktuālu skaitļu gadījumā ieteicams konsultēties ar jauniem oficiāliem izdevumiem.

Vēsture

Vēsturiski reģions ap Mazar-e-Šarifu ir bijis daļa no Lielā Horasāna, un to kontrolēja Tahiridu, pēc tam - Safarīdu, Samanīdu, Gaznavīdu, Ghuridiešu, Ilhanātu, Timuridiešu un Buhāras hanistes.

Nosaukums Mazar-e-Sharif nozīmē "cēls svētnīca". Šis nosaukums apzīmē Zilo mošeju, kas, kā zināms, ir Hazrata Ali (pravieša Muhameda znota) kapa vieta.

Ap 1750. gadu pilsēta un reģions kļuva par Afganistānas Durrani impērijas sastāvdaļu.

Nākamos simts gadus Mazar-e Šarifā valdīja miers. 1979. gadā kaimiņvalsts Padomju Savienība iebruka Afganistānā. Astoņdesmito gadu padomju kara laikā Mazari Šarifa bija padomju armijas stratēģiskā bāze.

Taliban iekarošana

No 1997. gada maija līdz jūlijam talibi neveiksmīgi mēģināja ieņemt Mazāru. Abdul Malik un viņa šiītu sekotāji nogalināja aptuveni 3000 Taliban karavīru. Talibi atgriezās 1998. gada 8. augustā un sešu dienu garumā vadīja hazāru slepkavošanu. Drīz pēc tam pilsētu okupēja un pārņēma Taliban.

Amerikas Savienoto Valstu militārās darbības

Pēc 11. septembra 11. septembra Mazar Šarifa bija pirmā Afganistānas pilsēta, kas krita Ziemeļu alianses (Apvienotās frontes) rokās. Taliban sakāve Mazarā ātri vien pārvērtās sakāvē pārējā Afganistānas ziemeļu un rietumu daļā. Pēc Mazar e Šarifa kaujas 2001. gada 9. novembrī pilsētu ieņēma Afganistānas Ziemeļu alianses spēki ar ASV Speciālo operāciju spēku palīdzību un ASV Gaisa spēku lidmašīnu veikto bombardēšanu. Tiek ziņots, ka pēc kaujas Ziemeļu alianse nogalināja līdz 2000 talibu kaujinieku, kuri padevās. Ziņojumos arī minēts, ka slaktiņa vietā bija ASV sauszemes karaspēks.

NATO un ANO klātbūtne

Pilsētā un tās apkārtnē atrodas arī NATO miera uzturēšanas spēki, kas sniedz palīdzību Afganistānas valdībai.

ANO darbinieku un protestētāju slepkavības 2011. gada aprīlī

2011. gada 1. aprīlī sadusmoti demonstranti pilsētā nogalināja desmit ārvalstu darbiniekus, kas strādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības misijā Afganistānā (UNAMA). Demonstrācija tika organizēta kā atriebība par 21. martā Floridā (ASV) notikušo Korāna sadedzināšanu.

Mazar-i-Sharif iela


Afganistānas Valsts policijas mācību centrs

Demogrāfija

Mazari Šarifā dzīvo aptuveni 375 000 iedzīvotāju. Tā ir multietniska un daudzvalodīga sabiedrība.

Galvenā valoda Mazari Šarifā ir dari (persiešu valoda), kurai seko puštu valoda. Abas ir Afganistānas oficiālās valodas.

2009. gadā, kad Norvēģijas ISAF karaspēks patrulē ielās, tiek fotografēti mazi bērni.

Ievērojamas ēkas

Mūsdienu pilsētas Mazar-i Šarifa centrs ir Hazrata Ali svētnīca. Daudz atjaunota, tā ir viens no Afganistānas krāšņākajiem pieminekļiem. Ārpus Mazar-i Šarifas atrodas senā Balhas pilsēta.

• Lidostas
• Mazari Šarifa lidosta
• Nawshad Int. Airport
• Metro un metro sistēmas
• Uzsākts metro
• Svētnīcas un mošejas
• Hazrata Ali svētnīca
• Universitātes
• Balkh universitāte
• Aria Universitāte
• Sadata universitāte
• Mawlana universitāte
• Tadžs Universitāte
• Viesnīcas
• Viesnīca Serena Hotel Mazar-i-Sharif
• Aros-e-Shahr
• Viesnīca Mazar
• Farhat viesnīca
• Kefayat viesnīca
• Viesnīca Barat Hotel
• Shinwari viesnīca
• Marco Polo viesnīca
• Bankas
• Da Afganistānas banka
• Afganistānas Starptautiskā banka (AIB)
• Ghazanfar Bank
• Kabulas banka
• Azizi Bank
• Pashtany Bank

PzH 2000 155 mm pašgājējs lielgabals, kas pieder Vācijas armijai, Mazari Šarifa lidostā


Hazrata Ali svētnīca

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Mazār-i-Sharīf iedzīvotāju skaits?

Q: Ar ko ir pazīstama Mazār-i-Sharīf?

J: Kāda ir Balhas provinces galvaspilsēta?

J: Ar kurām valstīm Mazār-i-Sharīfu savieno ceļi?

J: Kāpēc Mazār-i-Sharīf ir nozīmīgs tūrisma objekts Afganistānā?

J: Kad Mazār-i-Sharīfā tika atklātas jaunas hellēnisma laika senlietas?

J: Ko vārds "Mazār-i-Sharīf" nozīmē persiešu/paštiešu valodā?

Meklēt pēc burta