Timurīdu dinastija — Vidusāzijas sunnītu dinastija (Gurkāni)

Timurīdu dinastija (Gurkāni) — Vidusāzijas sunnītu turku-mongoļu dinastija, kas radīja Timurīdu un Mogulu impērijas; kultūras un vēstures mantojums Irānā, Indijā.

Timurīdu dinastija (persiešu: تیموریان) jeb Timurīdi, kas sevi sauca par Gurkānī (persiešu: گوركانى), bija Vidusāzijas sunnītu musulmaņu dinastija, kas bija turku-mongoļu cilts. Dinastijas locekļus spēcīgi ietekmēja Irānas kultūra, un viņi bija izveidojuši divas vēsturē labi zināmas impērijas - Timuridiešu impēriju Irānā un Vidusāzijā un Mogulu impēriju Indijas subkontinentā. Mogulu dinastija bija Timurīdu dinastijas atzars.

Izcelsme un varas pamati

Timurīdu dinastijas dibinātājs bija Timurs (pazīstams arī kā Tamerlāns; dzīvoja 1336–1405), kurš nāca no Barlas cilts — turku-mongoļu grupas, kas bija turku valodā runājoši, bet saglabāja mongoļu genealogijas un kara tradīcijas. Lai iegūtu leģitimitāti kā mongoļu valdnieks, Timurs apprecējās ar Čeņģiša haana ciltij piederošu princesi, un viņa pēcteči sevi dēvēja par Gurkānī (burtiski — «ģērbēji» vai «ievēlētie pie haana», lietots kā norāde uz līnijas saistību ar Čeņģiša haana mājiņu).

Valdīšana un teritoriālais sasniegums

Timurs izveidoja plašu impēriju, kuras centrs bija Samarqanda, un savlaicīgi kontrolēja lielu daļu Irānas, Turkestānas, Kaukāza zonu un īslaicīgi ieņēma daļas Indijas, Sīrijas un Anatolijas. Pēc Timura nāves impērija tika saglabāta un pārvaldīta viņa dēlu un mazbērnu paaudzēs, taču tā arī sadalījās vairākos atzaru valdījumos. No Timurīdu līnijas vēlāk izauga Mogulu dinastija, kuras dibinātājs Baburs 1526. gadā nodibināja Mogulu impēriju Indijā.

Kultūra, valoda un reliģija

Timurīdi bija svarīgi Persijas kultūras patroni. Persiešu valoda (dari/persiešu literārā forma) kļuva par dinastijas galveno administratīvo un literāro valodu, un Timuridiešu valdnieki finansēja grāmatu izgatavošanu, manuskriptus, miniētglezniecību un bibliotēkas. Tajā pašā laikā karaspēka un dažu elites lokā bija izplatīta turku valodu — tā deva pamatu arī tālākai turku literatūras attīstībai (piemēram, Ali-Šir Nava'i darbi čagataju valodā).

Reliģiski Timurīdi bija sunnītu musulmaņi; Hanafi juristiskā skola un sufisma ietekme bija izplatīta. Reliģiskā un politiskā leģitimitāte bieži tika meklēta gan caur mongoļu ciltstiesībām, gan islāma autoritāti.

Māksla, arhitektūra un zinātne

Timurīdu laikmets atstāja ievērojamu kultūras mantojumu. Galvenie sasniegumi:

• Arhitektūra: monumentālas celtnes Samarqandā (piemēram, Registāna laukums, Gur-e Amir mauzolejs, Bibi-Khanym mošeja) un Heratā — bagātīgi dekorētas mošejas, madrasas un mauzoleji ar flīžu mozaīkām un izsmalcinātu kalligrāfiju.
• Miniatūra un glezniecība: Timuridiešu patronu dēļ attīstījās Persijas miniētglezniecības skolas, kas turpinājās un ietekmēja vēlākos Safavīdu un Mogulu mākslas centrus.
• Zinātnes: Ulug' Begs (Ulugh Beg), kārtais valdnieks un astronoms, izveidoja observatoriju Samarqandā un radīja precīzus astronomiskus katalogus. Timuridieši atbalstīja matemātiku, astronomiju un medicīnu.

Galvenie valdnieki (izvēle)

• Timurs (Tamerlāns) (valdīja 1370–1405) — impērijas dibinātājs, pazīstams ar kampaņām un kultūras celtniecību Samarqandā.
• Šahruhs (Shah Rukh) (valdīja 1405–1447) — Timura dēls, kurš stabilizēja impēriju un padarīja Heratu par kultūras centru.
• Ulug' Begs (Ulugh Beg) (valdīja 1447–1449) — slavens astronoms, izveidoja Samarqandas observatoriju; bija arī liels zinātņu patrons.
• Sultan Husain Bayqara (valdīja Heratā 1469–1506) — laikmeta kultūras atdzimšana Heratā, patronēja dzejniekus un māksliniekus.
• Baburs (dzīv. 1483–1530) — Timuridiešu pēctecis, kurš nodibināja Mogulu dinastiju Indijā 1526. gadā.

Sadalīšanās un mantojums

Pēc 15. gadsimta beigām un 16. gadsimta sākuma Timuridiešu valstis kļuva fragmentētas, un pret tiem spiedienu radīja uzbeku šeibānīdu ienākumi Vidusāzijā. Tomēr viņu kultūras ietekme — īpaši persiešu literārā tradīcija, arhitektūras stili, manuskriptu māksla un zinātniskie sasniegumi — saglabājās un izplatījās tālāk, īpaši caur Mogulu impēriju Indijā, kur Timuridiešu manta kļuva par vienu no galvenajiem Persijas kultūras avotiem Dienvidāzijā.

Secinājums

Timurīdu dinastija bija nozīmīgs tilts starp mongoliešu-turku stepju militārajām tradīcijām un persiešu augsti attīstīto kultūru. Lai gan viņu politiskā vara ilgtermiņā nebija noturīga kā centralizēta impērija, viņu kultūras, arhitektūras un zinātnes ieguldījumi atstāja ilgstošu ietekmi visā Āzijā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Timuridi?

J: Kā sevi sauca Timurīdi?

J: Vai Timuridus ietekmēja Irānas kultūra?

J: Kādas impērijas izveidoja Timuridi?

J: Kādas bija attiecības starp Timurīdu dinastiju un Mogulu impēriju?

J: Kādu reliģiju ievēroja Timuridi?

J.: Kāda bija Timurīdu dzimtene?

Meklēt pēc burta