Parasti uzskata, ka cilšu slēptuve ir 7. vai 8. gadsimta anglosakšu Anglijas nodevu saraksts. Tajā bija uzskaitītas 35 ciltis, kas tajā laikā veidoja lielāko daļu Anglijas dienvidos dzīvojošo tautu. Katrai sarakstā iekļautajai ciltij vai karalistei bija noteikts noapaļots hides (zemes mērvienības) skaits. Mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka to izveidoja merķiešu vai nortumbriešu valdnieki, lai iekasētu nodevas no citām grupām.
Kas ir "hide" un ko tas nozīmē
Hide ir agrīna viduslaiku anglosakšu zemes mērvienība, kas galvenokārt kalpoja fiskāliem un administratīviem mērķiem. To var uzskatīt par zemi, kas pietiekami liela, lai nodrošinātu vienu lauksaimniecības saimniecību vai apgādātu vienu nodokļa maksātāju/karavīru, taču hide izmērs un nozīme strauji mainījās atkarībā no reģiona un laika. Tā kā Tribal Hidage izmanto noapaļotas un bieži atkārtotas skaitliskās vērtības, tie vairāk norāda uz administratīvu novērtējumu vai nodevu sistēmu nekā uz precīzu mūsdienu zemes hektāru aprēķinu.
Datēšana, izcelsme un autors
- Dokuments parasti datēts 7.–8. gadsimtā, taču saglabājušās versijas nāk no vēlākām ķēdēm un kopijām.
- Vēsturnieku domstarpības skar gan tā izveidotāja identitāti, gan mērķi — populārākās hipotēzes liecina par Merkijas (merķiešu) vai Nortumbrijas (nortumbriešu) ietekmi vai iniciatīvu.
- Daļa pētnieku uzskata, ka saraksts var būt dokuments, ko izmantoja, lai noteiktu tributāro saistību apmērus, citi redz to kā vēsturisku pārskatu par agrīnām teritoriālām vienībām vai pat militāru pienākumu sadalījumu.
Dokumenti un saglabāšanās
Pašreizējais teksts nav zināmā oriģinālā rokrakstā, bet ir saglabājies vairākos viduslaiku kopiju manuskriptos. Tā kopijas un atvasinājumi, kas radīti vēlākos gadsimtos, palīdz rekonstruēt sākotnējo sarakstu, taču vienlaikus rada grūtības precīzā datēšanā un tekstuālajā interpretācijā. Tādēļ jebkuri secinājumi par precīzu hides skaitu vai teritoriju robežām ir jāuztver piesardzīgi.
Satura iezīmes un interpretācijas
- Sarakstā parādās 35 nosaukumi, kas attiecināti uz cilšu vai mazākām karaliskām vienībām — to skaits norāda uz plašu teritoriālu un politisku pārklājumu dienvidu un centrālajā Anglijā.
- Dažiem ierakstiem ir izteikti apaļi skaitļi, kas liecina par administratīvu noapaļošanu vai simbolisku vērtību piešķiršanu.
- Ir redzama sakarība starp saraksta struktūru un Merkijas ietekmi šajā periodā, taču rīcības motīvi (tributs, administrācija, militārā reģistrācija) tiek interpretēti atšķirīgi.
- Tribal Hidage kalpo kā vērtīgs avots rekonstruējot agrīno anglosakšu politisko ģeogrāfiju, ekonomikas organizāciju un valdnieku prasību pret pakļautajām kopienām.
Limitācijas un piesardzība
Tribal Hidage sniedz svarīgu ieskatu, tomēr tam ir ierobežojumi: saraksts, visticamāk, nav pilnīgs reģistrs visu teritoriju noslēgšanai un var ietvert gan mantojuma, gan ideoloģiskas elementus. Hide kā mērvienība bija elastīga un vietēji atšķirīga, tāpēc nodokļu vai bagātības precīza rekonstrukcija balstoties vien uz šo sarakstu ir problemātiska. Turklāt teksta saglabāšana vēlākos manuskriptos var būt ietekmējusi sākotnējo formulējumu.
Svarīgums mūsdienu pētījumos
Galu galā Tribal Hidage ir viens no nozīmīgākajiem avotiem, lai saprastu agrīno anglosakšu valstiskumu, nodokļu sistēmu un teritoriālo organizāciju. Tas sniedz datus par to, kāla veida administratīvie rāmji varēja pastāvēt 7.–8. gadsimtā, un kalpo par salīdzināšanas punktu ar arheoloģiskajiem atradumiem, ģeogrāfiskajiem pētījumiem un citiem rakstiskajiem avotiem.
