Tribal Hidage — 7.–8. gadsimta anglosakšu cilšu un hides saraksts
Atklāj Tribal Hidage — 7.–8. gadsimta anglosakšu cilšu hides un nodevu sistēmu, kas atklāj varas, teritoriju un nodokļu sakarus agrīnajā Anglijā.
Parasti uzskata, ka cilšu slēptuve ir 7. vai 8. gadsimta anglosakšu Anglijas nodevu saraksts. Tajā bija uzskaitītas 35 ciltis, kas tajā laikā veidoja lielāko daļu Anglijas dienvidos dzīvojošo tautu. Katrai sarakstā iekļautajai ciltij vai karalistei bija noteikts noapaļots hides (zemes mērvienības) skaits. Mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka to izveidoja merķiešu vai nortumbriešu valdnieki, lai iekasētu nodevas no citām grupām.
Kas ir "hide" un ko tas nozīmē
Hide ir agrīna viduslaiku anglosakšu zemes mērvienība, kas galvenokārt kalpoja fiskāliem un administratīviem mērķiem. To var uzskatīt par zemi, kas pietiekami liela, lai nodrošinātu vienu lauksaimniecības saimniecību vai apgādātu vienu nodokļa maksātāju/karavīru, taču hide izmērs un nozīme strauji mainījās atkarībā no reģiona un laika. Tā kā Tribal Hidage izmanto noapaļotas un bieži atkārtotas skaitliskās vērtības, tie vairāk norāda uz administratīvu novērtējumu vai nodevu sistēmu nekā uz precīzu mūsdienu zemes hektāru aprēķinu.
Datēšana, izcelsme un autors
- Dokuments parasti datēts 7.–8. gadsimtā, taču saglabājušās versijas nāk no vēlākām ķēdēm un kopijām.
- Vēsturnieku domstarpības skar gan tā izveidotāja identitāti, gan mērķi — populārākās hipotēzes liecina par Merkijas (merķiešu) vai Nortumbrijas (nortumbriešu) ietekmi vai iniciatīvu.
- Daļa pētnieku uzskata, ka saraksts var būt dokuments, ko izmantoja, lai noteiktu tributāro saistību apmērus, citi redz to kā vēsturisku pārskatu par agrīnām teritoriālām vienībām vai pat militāru pienākumu sadalījumu.
Dokumenti un saglabāšanās
Pašreizējais teksts nav zināmā oriģinālā rokrakstā, bet ir saglabājies vairākos viduslaiku kopiju manuskriptos. Tā kopijas un atvasinājumi, kas radīti vēlākos gadsimtos, palīdz rekonstruēt sākotnējo sarakstu, taču vienlaikus rada grūtības precīzā datēšanā un tekstuālajā interpretācijā. Tādēļ jebkuri secinājumi par precīzu hides skaitu vai teritoriju robežām ir jāuztver piesardzīgi.
Satura iezīmes un interpretācijas
- Sarakstā parādās 35 nosaukumi, kas attiecināti uz cilšu vai mazākām karaliskām vienībām — to skaits norāda uz plašu teritoriālu un politisku pārklājumu dienvidu un centrālajā Anglijā.
- Dažiem ierakstiem ir izteikti apaļi skaitļi, kas liecina par administratīvu noapaļošanu vai simbolisku vērtību piešķiršanu.
- Ir redzama sakarība starp saraksta struktūru un Merkijas ietekmi šajā periodā, taču rīcības motīvi (tributs, administrācija, militārā reģistrācija) tiek interpretēti atšķirīgi.
- Tribal Hidage kalpo kā vērtīgs avots rekonstruējot agrīno anglosakšu politisko ģeogrāfiju, ekonomikas organizāciju un valdnieku prasību pret pakļautajām kopienām.
Limitācijas un piesardzība
Tribal Hidage sniedz svarīgu ieskatu, tomēr tam ir ierobežojumi: saraksts, visticamāk, nav pilnīgs reģistrs visu teritoriju noslēgšanai un var ietvert gan mantojuma, gan ideoloģiskas elementus. Hide kā mērvienība bija elastīga un vietēji atšķirīga, tāpēc nodokļu vai bagātības precīza rekonstrukcija balstoties vien uz šo sarakstu ir problemātiska. Turklāt teksta saglabāšana vēlākos manuskriptos var būt ietekmējusi sākotnējo formulējumu.
Svarīgums mūsdienu pētījumos
Galu galā Tribal Hidage ir viens no nozīmīgākajiem avotiem, lai saprastu agrīno anglosakšu valstiskumu, nodokļu sistēmu un teritoriālo organizāciju. Tas sniedz datus par to, kāla veida administratīvie rāmji varēja pastāvēt 7.–8. gadsimtā, un kalpo par salīdzināšanas punktu ar arheoloģiskajiem atradumiem, ģeogrāfiskajiem pētījumiem un citiem rakstiskajiem avotiem.
Cilšu slēptuvē minēto cilšu karte
Izcelsme
Cilts slēptuve ir svarīgs vēstures dokuments. Vecākie pieejamie eksemplāri ir rakstīti 11. gadsimta stilā. Tas ir laikā, kad daudzi agrāko reģionu nosaukumi bija aizmirsti. Dažos gadījumos šis saraksts ir vienīgā liecība, ka reģions vai tauta ar šādu nosaukumu kādreiz ir pastāvējusi. Iespējams, ka pastāvēja arī senākas cilšu slēpņu versijas, un tās varēja būt datētas ar laiku, kad Penda no Mercijas valdīja anglosakšu Anglijā (642.-655. gads).
Vēsturnieku domas par to, no kurienes šis dokuments sākotnēji nācis, dalās. Iespējams, ka to uzrakstījis Paulīns Nortumbrijas karalim Edvīnam. Iespējams, ka tas ir radīts Mercijas karaļa Ofas vajadzībām. Citi nav minējuši ne vietu, ne valdīšanas laiku, bet gan konkrētu laika posmu, kad tas, iespējams, tika uzrakstīts - starp 670. un 690. gadu. Vēsturnieki nav pārliecināti, kāds bija precīzs saraksta izveides iemesls. Lielākā daļa, šķiet, ir vienisprātis, ka tas, iespējams, bija nodevu saraksts. Ir pazīmes, kas liecina, ka saraksts laika gaitā tika atjaunināts. Tātad, iespējams, tam bija vairāk nekā viens mērķis.
Slēptuvju saraksts
Oriģinālo dokumentu teksts ir bojāts. Ne visi vārdi ir skaidri salasāmi. Sarakstā ir norādītas cilšu cilšu grupas, nevis apgabali vai reģioni, kuros tās dzīvoja. Vēsturnieks Deivids Dumvils (David Dumville) ir identificējis trīs dažādas redakcijas. Tās sauc par A, B un C redakciju.
Saraksta pirmajā daļā bija 20 vārdi. Pirmās grupas beigās ir norādīts kopējais zemes gabalu skaits - 66, 100. Katras grupas slēptuvju skaits summējas līdz 66 100, tāpēc šis skaitlis ir pareizs. Otrajā grupā, kurā ir 15 nosaukumi, ir norādīts, ka kopējais skaits ir 242 700 jūdžu. Taču tas ir nepareizi. Saskaitot visu šīs grupas nosaukumu jēlādas, kopējais skaits ir 244 100. Tās gandrīz noteikti ir matemātiskas kļūdas.
Primārais saraksts
Pirmajā jeb primārajā saraksta daļā bija iekļautas vairākas atzītas tautas:
- Merķēņu zemes - 30 000 ādu.
- Wrekin iedzīvotāji - 7000 slēptuvju
- Lindsey-folk - 7000 slēptuvju (ieskaitot Hatfield)
- Wrekin-iedzīvotāji - 7000 slēptuvju (Stafordšīra, Ziemeļšropšīra)
- Rietumu vīrieši - 7000 jēlādas (Vorčesteršīra, Hērefordšīra)
- Dienvidu Ģirwasa - 600 slēptuves
- Ziemeļu Ģirwasa - 600 slēptuves
- Elmetas iedzīvotāji - 600 slēptuves
- Pārējiem 13 nosaukumiem bija no 300 līdz 1200 ādu.
Sekundārais saraksts
Šķiet, ka šī saraksta daļa ir pievienota:
- Hwicce - 7000 ādu. (Vorčesteršīra, Glosteršīra un daļa Vorvikšīras, Hērefordšīras, Šropšīras un Stafordšīras)
- East Angles - 30 000 slēptuvju.
- Austrumsaksiem - 7000 ādu. (Eseksa, Hertfordšīra, Middlesex)
- Kentas vīrieši - 15 000 ādu.
- Dienvidsaksiem - 7000 slēptuvju.
- Rietumsaksiem - 100 000 ādu.
- Katram no pārējiem deviņiem nosaukumiem bija no 300 līdz 4000 ādu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cilts slēptuve?
A: Tribal Hidage ir 7. vai 8. gadsimta anglosakšu Anglijā sastādīts nodevu saraksts.
J: Cik ciltis bija uzskaitītas cilšu hidāžā?
A: Tribal Hidage bija uzskaitītas 35 ciltis.
J: Kāds bija cilšu Hidage mērķis?
A: Cilšu slēptuve tika izveidota, lai iekasētu nodevas no citām grupām.
J: Kas ir slēpnis?
A: Slēpnis ir zemes mērvienība.
J: Kas, domājams, ir izveidojis cilšu slēptuvi?
A: Mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka to izveidoja merķiešu vai nortumbriešu virskungi.
J: Kad tika izveidota cilšu slēptuve?
A: Tribal Hidage tika izveidota 7. vai 8. gadsimtā anglosakšu Anglijā.
J: Kur tajā laikā Anglijas dienvidos dzīvoja lielākā daļa tautu?
A: Lielākā daļa tautu, kas tajā laikā dzīvoja Anglijas dienvidos, bija pārstāvētas 35 ciltīs, kas uzskaitītas cilšu hidāžā.
Meklēt