Lindsijas karaliste atradās aptuveni tagadējās Linkolnšīras teritorijā. Laikā, kad romieši iekaroja Lielbritāniju, tā bija daļa no Korieltauvi cilts teritorijas. Lindsija parādās 7. gadsimtā sastādītajā sarakstā, ko dēvē par cilšu slēptuvi, un tajā norādīts, ka tā ir tikpat liela kā Eseksa un Saseksa, kurām visām bija noteikts 7000 slēptuvju lielums. Tā bija mazāka anglosakšu karaļvalsts, par kuru strīdējās ar Nortumbriju un Mersiju. Kā neatkarīga karaliste tā beidza pastāvēt Mersijas Offas valdīšanas laikā.
Ģeogrāfija un iedzīvotāji
Lindsijas teritorija aptvēra zemienes un nelielus augstienes apgabalus mūsdienu Linkolnšīrā — tajā skaitā salveidīgos līdzenumus, kas agrāk bija mitrāji un purvi, kā arī augstienēm līdzīgus Wolds reģionus. Reģiona centrā bija senais pilsētas un tirdzniecības centrs Lincoln (romiešu Lindum), kas saglabāja nozīmi arī pēc Romas impērijas aiziešanas. Vēsturiskā iedzīvotāju pamatā bija vietējās britu cilšu pēcnācēji un vēlāk anglosakšu ierodinieki, bet reģionā saglabājās arī romiešu kultūras ietekmes pēdas.
Politiskā attīstība un starpreģionu attiecības
Lindsija bija samērā neliela karaļvalsts ar mainīgām attiecībām pret kaimiņiem. 7.–8. gadsimtā tā nonāca gan Nortumbrijas, gan Mersijas ietekmes laukā, reizēm saglabājot lielāku vai mazāku neatkarību, bet citreiz pakļaujoties spēcīgākām varām. Reizēm Lindsija bija neatkarīgs reģions ar savu valdnieku, bet Offas laikos tā pievienojās Mersijas administratīvajai ietekmei un zaudēja pilnīgu politisko suverenitāti.
Reliģija un kultūra
7. gadsimtā kristietība izplatījās Anglosaksijā, un arī Lindsijā šī pārkārtošanās bija jūtama — tika dibinātas baznīcas un reģionā varēja izveidoties bīskapijas struktūras, kas saistījās gan ar Nortumbriju, gan citiem reliģiskajiem centriem. Kultūras ziņā reģionā savijās britu, romiešu un anglosakšu tradīcijas, kas atspoguļojās materiālajā kultūrā, vietvārdu sistēmā un sadzīves paražās.
Arheoloģija un avoti
Par Lindsiju liecina gan rakstītie avoti (piemēram, minētā cilšu slēptuve), gan arheoloģiskie izrakumi, kas atklāj apbedījumus, sadzīves priekšmetus un restes no romiešu un anglosakšu laikiem. Šīs atradnes palīdz rekonstruēt gan iedzīvotāju sadzīvi, gan tirdzniecības un saimniecisko attiecību rakstu reģionā.
Beigas un mantojums
Kā neatkarīga vienība Lindsija pakāpeniski izzuda politiskajos pārkārtojumos 8. gadsimtā, kad spēcīgākas kaimiņu puses, īpaši Mersijas Offas vadībā, iekļāva šo teritoriju savā varā. Vēlāka vēstures posmā Lindsija nonāca arī Danelavas un vēlāk Anglijas sastāvā, un mūsdienu Linkolnšīras administratīvā robeža daļēji saglabā šo vēsturisko reģiona atbilstību. Lindsijas perioda pēdas joprojām ir redzamas vietvārdu slānī, arheoloģiskajos slāņos un reģiona kultūras mantojumā.
