Anglosakšu hronika
Anglosakšu hronika ir annāļu krājums senangļu valodā, kurā aprakstīta anglosakšu vēsture. Sākotnēji hronikas tika izveidotas 9. gadsimta beigās, iespējams, Veseksā, Alfrēda Lielā valdīšanas laikā. Tika izveidotas vairākas manuskriptu kopijas, kas tika izplatītas klosteros visā Anglijā un tika neatkarīgi atjauninātas. Vienā gadījumā hroniku aktīvi papildināja vēl 1154. gadā.
Deviņi manuskripti ir saglabājušies pilnībā vai daļēji, taču ne visiem ir vienāda vēsturiskā vērtība, un neviens no tiem nav oriģinālversija. Vecākais no tiem, šķiet, ir sākts rakstīt Alfrēda valdīšanas beigās, bet jaunākais tika uzrakstīts Pēterboro abatijā pēc ugunsgrēka šajā klosterī 1116. gadā.
Gandrīz viss hronikas materiāls ir annāļu veidā, sadalīts pa gadiem; agrākais ir datēts ar 60. gadu pirms mūsu ēras, un vēsturiskais materiāls seko līdz pat hronikas sarakstīšanas gadam, kad sākas mūsdienu liecības. Šos manuskriptus kopā sauc par anglosakšu hroniku.
Hronika nav objektīva: ir gadījumi, kad, salīdzinot ar citiem viduslaiku avotiem, kļūst skaidrs, ka to rakstnieki, kas to rakstījuši, izlaiduši notikumus vai stāstījuši vienpusējas versijas; ir arī vietas, kur dažādas versijas ir pretrunā viena ar otru.
Kopumā hronika ir vissvarīgākais vēstures avots par laika posmu Anglijā no romiešu valdīšanas beigām līdz gadu desmitiem pēc Normandijas iekarošanas. Liela daļa hronikā sniegtās informācijas citur nav fiksēta. Turklāt manuskripti ir nozīmīgs avots angļu valodas vēsturei; jo īpaši vēlākā Pīterboro hronika ir viens no agrākajiem eksistējošajiem vidusangļu valodas paraugiem.
Septiņi no deviņiem saglabājušajiem manuskriptiem un to fragmenti tagad atrodas Britu bibliotēkā. Pārējie divi atrodas Bodleian bibliotēkā Oksfordā un Kembridžas Corpus Christi koledžas Pārkera bibliotēkā.
Pēterboro hronikas sākumlapa. Šīs skenētās lapas tulkojums.
Vēl viena lapa, kurā redzams kaligrāfiskais raksts; tas nav rakstīts ar to pašu roku kā iepriekš.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir anglosakšu hronika?
A: Anglo-sakšu hronika ir senangļu valodā sarakstīta hronika, kurā aprakstīta anglosakšu vēsture. Sākotnēji tā tika izveidota 9. gadsimta beigās, iespējams, Veseksā, Alfrēda Lielā valdīšanas laikā.
Jautājums: Cik daudz manuskriptu ir saglabājušies mūsdienās?
A: Līdz mūsdienām pilnībā vai daļēji ir saglabājušies deviņi manuskripti.
J: Kad tas tika radīts pirmo reizi?
A.: Šķiet, ka vecākā versija tika sākta rakstīt Alfrēda valdīšanas beigās.
J: Kur atrodas šie manuskripti?
A: Septiņi no tiem atrodas Britu bibliotēkā, divi Bodleian bibliotēkā Oksfordā un Kembridžas Korpusa Kristi koledžas Pārkera bibliotēkā.
J: Kāda veida materiālus tie satur?
A.: Materiāls, kas tajā ietverts, lielākoties ir gadagrāmatas, no kurām dažas datētas līdz pat 60. gadam pirms mūsu ēras, bet citas - līdz pat to uzrakstīšanas brīdim.
J: Vai šis avots ir objektīvs?
A: Nē, ir gadījumi, kad, salīdzinot ar citiem viduslaiku avotiem, kļūst skaidrs, ka rakstu autori izlaiduši notikumus vai stāstījuši vienpusējas versijas; ir arī vietas, kur dažādas versijas ir pretrunā viena otrai.
J: Kāpēc šis avots ir svarīgs vēsturniekiem, kas pēta šo periodu?
A: Šis avots ir svarīgs, jo lielu daļu no tajā ietvertās informācijas nav iespējams atrast citur, un tas sniedz ieskatu vidusangļu valodas attīstībā, izmantojot vēlāko Pīterboro hronikas versiju, kas ir viens no senākajiem mūsdienās eksistējošajiem piemēriem.
