Irāna: vēsture, ģeogrāfija un fakti par Islāmas Republiku
Uzzini Irānas vēsturi, ģeogrāfiju un pārsteidzošus faktus par Irānas Islāmas Republiku — kultūra, politika, demogrāfija un nozīmīgākie reģioni vienuviet.
Irāna, oficiāli Irānas Islāma Republika (persiešu: ايران), vēsturiski pazīstama kā Persija, ir valsts Rietumāzijā. Tā ir daļa no Tuvo Austrumu reģiona. Tai ir robežas ar Afganistānu, Armēniju, Azerbaidžānu, Irāku, Pakistānu, Turciju un Turkmenistānu.
Teherāna ir galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Irāna ir astoņpadsmitā lielākā valsts pasaulē. Tajā dzīvo vairāk nekā 80 miljoni cilvēku. Irāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle kopš 1945. gada. Tā ir Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) locekle. Tā ir islāma republika.
Irānā persieši, azerbaidžāņi, kurdi, mazandarieši, gilaki, lūri un bahtiari veido mazākumtautību etniskās grupas.
Vēstures pārskats
Irānas teritorijā attīstījās daudzas senas civilizācijas. Persijas impērijas — pirmā lielā Ahemenīdu impērija (6. gadsimtā p.m.ē.) — bija viens no pirmajiem pasaules lielvalstīm. Vēlāk sekoja Partu un Sāsānīdu valdīšanas periodi, kas pirms islāma iekarošanas 7. gadsimtā p.m.ē. veidoja reģiona politisko un kultūras pamatu.
Viduslaikos un jaunos laikos Irāna bija mājvieta spēcīgām dinastijām (piem., Safavīdi), kas 16. gadsimtā padarīja šiītu islāmu par valsts ticību. 20. gadsimta sākumā valdošās dinastijas un vēlāk Pahlavi dinastija modernizēja valsti, bet 1979. gadā notika Irānas Islāma revolūcija, pēc kuras tika izveidota Islāma Republika. Kopš tā laika Irānas iekšpolitika un ārpolitika ir būtiski noteiktas gan iekšējo institūciju (piem., Augstākais līderis), gan starptautisku notikumu kontekstā.
Ģeogrāfija un klimats
Irāna ir liela valsts ar daudzveidīgu reljefu: rietumos un dienvidrietumos stiepjas Zagros kalnu grēdas, ziemeļos — Alborz (Alborz) ar augstāko punktu Mount Damāvands (Damāvands), bet centrā ir plašas iekšzemes plato un tuksneši (piem., Dasht-e Kavīrs un Dasht-e Lut). Ziemeļos valsti skalojas Kaspijas jūra, dienvidos — Persijas līcis un Omānas līcis, un starp Persijas līci un Omānas līci atrodas stratēģiski svarīgā Hormuza šaurums.
Klimats lielākajā daļā Irānas ir sausais vai pussausais, ar karstām vasarām un aukstām ziemām iekšzemē, taču pie Kaspijas krasta ir mitrāks subtropu klimats. Kalnu reģioni saņem sniegu un kalnu upes nodrošina lauksaimniecību ielejās.
Politika un pārvalde
Irāna ir teokrātiska republika, kur būtisku lomu spēlē gan reliģiskās, gan sekulārās valsts institūcijas. Augstākais politiskais autoritātes nesējs ir Augstākais līderis, kamēr valdības dienestu un izpildvaru vada prezidents. Likumdošanas vara pieder viensamlai (Majles), bet likumus pārskata un apstiprina arī institūcijas kā Aizsardzības padome (Guardian Council), kas uzrauga to atbilstību islāma likumam. Starptautiskajā arēnā Irāna bieži ir konfliktu un diplomātisko sarunu objekts saistībā ar tās reģionālajām ambīcijām, kodolprogrammu un ekonomiskajām sankcijām.
Iedzīvotāji, valodas un reliģija
Valsts iedzīvotāju skaits pārsniedz 80 miljonu, un lielākā etniskā grupa ir persieši. Svarīgas minoritātes ir azerbaidžāņi, kurdi, lūri, baluču, gilaki, mazandarieši un citas grupas. Oficiālā valoda ir persiešu (farsi), taču reģionālās valodas un dialekti ir plaši izplatīti, tostarp azerbaidžu turku, kurdu, luri un baluču.
Reliģiski Irāna ir pārsvarā šiītu islāma (dvīņu/12‑imām) valsts, un šiītu teoloģija un prakse plaši ietekmē valsts institūcijas. Ir arī sunnītu musulmaņu, kristiešu, žīdu, zoroastriešu un citu konfesiju kopienas, lai gan reliģiskā daudzveidība dažkārt ir politiski un sociāli problemātiska. Bahaju ticība Irānā saskaras ar ierobežojumiem un vajāšanu.
Ekonomika
Irānas ekonomika ir balstīta uz plašiem energoresursiem — naftu un dabasgāzi — tāpēc valsts ir OPEC locekle. Nafta un gāze ir galvenie eksporta produkti, bet ekonomiku raksturo arī rūpniecība (ražošana, ķīmiskā rūpniecība), lauksaimniecība (piem., pistācijas, safrāns, dateles, zivju produkcija Kaspijas reģionā), kā arī pakalpojumu sektors. Starptautiskās sankcijas, valūtas svārstības un iekšējā reforma ir ietekmējušas ekonomikas attīstību, investīcijas un dzīves līmeni pēdējās dekādēs.
Kultūra un mantojums
Irāna ir bagāta kultūras mantojuma ziņā. Persiešu literatūra un dzeja (Hafezs, Rūmī, Ferdowsi u. c.) ir atstājusi dziļu ietekmi ne tikai reģionā, bet pasaulē. Persiešu māksla, arhitektūra (mošejas, pili un laukumi), persiešu paklāji un keramika ir augsti vērtēti. Tradicionālie svētki, īpaši Nowruz (persiešu Jaunais gads), ir plaši svinēti un iekļauti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.
Irānā ir daudzas nozīmīgas arheoloģiskas un arhitektoniskas vietas, piemēram, Persepolis (Takht-e Jamshid), Naqsh-e Jahan laukums Isfahanā, Pasargadae, vecā Bam pils (un tās atjaunošanas centieni). Šīs vietas piesaista tūristus un pētniekus no visas pasaules, tomēr ceļošana var būt ierobežota vai sarežģīta politisku iemeslu dēļ.
Izglītība un zinātne
Irānā ir labi attīstīta izglītības sistēma ar daudzām universitātēm, kas piedāvā programmas zinātnēs, inženierzinātnēs, medicīnā un humanitārajās zinātnēs. Valsts pēdējos gados ir investējusi izglītībā un pētniecībā, kas atspoguļojas zinātnisko publikāciju pieaugumā un tehnoloģiju attīstībā, neskatoties uz finansiālajiem izolācijas apstākļiem.
Padomi ceļotājiem un drošība
- Ceļojot uz Irānu, pārbaudiet vīzu prasības un drošības ieteikumus jūsu valsts ārzemju lietu ministrijā.
- Respektējiet vietējās paražas, apģērbu normas un reliģiskos ierobežojumus (piem., sievietēm valkāt galvas segumu publiskās vietās), lai izvairītos no problēmām.
- Dažos reģionos var pastāvēt drošības riski vai politiskas spriedzes — pirms ceļojuma rūpīgi izpētiet aktuālo situāciju.
Irāna ir sarežģīta un daudzslāņaina valsts ar dziļām vēsturiskām saknēm, bagātu kultūru un nozīmīgiem energoresursiem. Izpratne par tās vēsturi, cilvēkiem un politisko kontekstu palīdz labāk saprast gan reģionālās, gan globālās notikumu attīstības gaitas.
Khezr pludmale, Hormoz sala, Persijas līcis, Irāna, 02-09-2008
Vēsture
Agrāk cilvēki ārpus valsts robežām Irānu sauca par Persiju. Cilvēki, kas tur dzīvoja, valsti sauca par Irānu. Oficiālais nosaukums bija Persija - Irānas reģions. Persijas nosaukumu lietoja, sazinoties ar citām valstīm un valdības dokumentos.
1935. gadā par Irānas šahu kļuva Reza Šahs Pahlavi. Viņš oficiāli lūdza ārzemniekiem saukt valsti par Irānu. Tas tika darīts, lai parādītu, ka Irāna pieder gan visiem persiešiem, kas nav persieši, gan persiešiem. Nosaukums Irāna nozīmē Ārijas zeme. Tas ir izmantots senajā zoroastriešu grāmatā Avesta. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā eiropieši ar nosaukumu "āriji" apzīmēja visus indoeiropiešus. "Āriešu rase" bija termins, ko Hitlers lietoja, lai apzīmētu savu "augstāko" jeb "perfekto" rasi, taču vispirms tas nozīmēja irāņus. "Ārijas" irāņu valodā nozīmē "cēls".
Persijas impērija
Ap 500. gadu p.m.ē. teritorija, kas tagad atrodas Irānā, bija Ahemenīdu impērijas centrs. Grieķijas pilsētu valstis cīnījās pret persiešu karaspēku, ko vadīja Dārijs Lielais un Kserkss. Tad Aleksandrs Lielais ieņēma valsti, cīnoties pret Persijas Ahemenīdu dinastiju. Viņš valdīja līdz savai nāvei, tad grieķu Seleikīdi valdīja, līdz tos sakāva Partiešu impērija, kas vēlāk cīnījās ar Romas impēriju.
Pēc partizāniem varu pārņēma Sāsanu dinastija (224-651). Persiju ieņēma arī citas tautas, piemēram, arābi (7. gadsimtā), turki (10. gadsimtā) un mongoļi (13. gadsimtā). Tomēr Irānai vienmēr ir bijusi atšķirīga kultūra, un tā turpināja pastāvēt.
Pēc Otrā pasaules kara
Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) strādāja Irānā, lai 1953. gadā izraisītu nemierus, kuru rezultātā tika gāzts premjerministrs Mosaddegs. Pēc tam ASV un Lielbritānija atkal padarīja šahu MohammaduReza Pahlavi par Irānas ietekmīgāko personu. Šahs pameta Irānu 1979. gadā sacelšanās dēļ. Ar islāma revolūciju Irānas valdība tika pārveidota par islāma republiku. Drīz pēc tam Irānas Studentu kustība (Tahkim Vahdat) ar jaunās valdības atbalstu ieņēma ASV vēstniecību Teherānā. Viņi 444 dienas turēja par ķīlniekiem lielāko daļu diplomātu.
Kopš tā laika abu valstu attiecības nav bijušas labas. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis apgalvo, ka Irāna atbalsta teroristu grupējumus, kas vērsti pret Izraēlu. Irāna neuzskata Izraēlu par valsti. Irāna kopā ar lielāko daļu arābu valstu uzskata, ka Izraēlai nav tiesību pastāvēt. Tomēr dažkārt Irāna ir sadarbojusies ar Rietumiem. Šie darījumi ir bijuši saistīti ar enerģētiku vai terorisma apkarošanu.
80. gados Irāna cīnījās Irānas un Irākas karā. Irāku atbalstīja daudzas ārvalstis.
Tagad Rietumi cenšas neļaut Irānai izmantot kodoltehnoloģijas, lai gan Irāna ir Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) ir vairākkārt ziņojusi, ka nav pierādījumu, ka Irāna izstrādā kodolieročus. Tomēr tā arī norāda, ka nevar droši apgalvot, ka Irāna to nedara slepeni.
CIP 2007. gada decembra ziņojumā par Irānas kodoldarbību teikts, ka Irānas slepenā programma kodolieroču tehnoloģijas iegūšanai tika apturēta 2003. gadā. Tajā teikts, ka Irāna, visticamāk, drīzumā nespēs izgatavot kodolieročus.
Ekonomika
Irānai ir dabas resurss - nafta. Tā ir OPEC locekle. Nafta ir viens no tās galvenajiem eksporta veidiem. Nozīmīgi vietējie produkti ir rīsi, rokdarbi, paklāji un krokusi. Irāna ir pasaulē lielākā kaviāra eksportētāja un ražotāja. Irāna ir arī viena no pasaulē lielākajām pistāciju riekstu eksportētājām.
Irānā ir rūpnīcas, kas ražo rūpniecības produktus. Irāna ir iesaistīta arī biomedicīnas zinātņu jomā.
Irānā izmanto riālus.
Reliģija Irānā
Aptuveni 90 % Irānas iedzīvotāju ir musulmaņi. Valsts reliģija ir šiītu islāms. Tā ir valsts reliģija kopš Safavīdu dinastijas valdīšanas 16. gadsimtā. Šo reliģiju piekopj aptuveni 75 % irāņu. Viņi pieder pie Twelver atzara. Aptuveni 9 % irāņu musulmaņu pieder sunnītu islāma atzaram. 9% irāņi, kas nav musulmaņi, ir bahaji, mandieši, zoroastriāņi, kristieši un ebreji. Tiek uzskatīts, ka ir no 300 000 līdz 350 000 Persijas (Irānas) ebreju.
Reģioni un provinces
|
|
Jumta hafez kapenes
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Irānas oficiālais nosaukums?
A: Irānas oficiālais nosaukums ir Irānas Islāma Republika (persiešu: ַםַׁה).
J: Kura reģiona daļa ir Irāna?
A: Irāna ir daļa no Tuvo Austrumu reģiona.
J: Ar kādām valstīm Irāna robežojas?
A: Irāna robežojas ar Afganistānu, Armēniju, Azerbaidžānu, Irāku, Pakistānu, Turciju un Turkmenistānu.
J: Kura pilsēta ir Irānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta?
A: Teherāna ir Irānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
J: Cik daudz cilvēku dzīvo Irānā?
A: Irānā dzīvo vairāk nekā 84,9 miljoni cilvēku.
J: Kad Irāna kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli?
A:Irāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle kopš 1945. gada.
J: Vai tā ir islāma republika?
A: Jā, tā ir islāma republika.
Meklēt