Irāna
Irāna, oficiāli Irānas Islāma Republika (persiešu: ايران), vēsturiski pazīstama kā Persija, ir valsts Rietumāzijā. Tā ir daļa no Tuvo Austrumu reģiona. Tai ir robežas ar Afganistānu, Armēniju, Azerbaidžānu, Irāku, Pakistānu, Turciju un Turkmenistānu.
Teherāna ir galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Irāna ir astoņpadsmitā lielākā valsts pasaulē. Tajā dzīvo vairāk nekā 80 miljoni cilvēku. Irāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle kopš 1945. gada. Tā ir Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) locekle. Tā ir islāma republika.
Irānā persieši, azerbaidžāņi, kurdi, mazandarieši, gilaki, lūri un bahtiari veido mazākumtautību etniskās grupas.
Khezr pludmale, Hormoz sala, Persijas līcis, Irāna, 02-09-2008
Vēsture
Agrāk cilvēki ārpus valsts robežām Irānu sauca par Persiju. Cilvēki, kas tur dzīvoja, valsti sauca par Irānu. Oficiālais nosaukums bija Persija - Irānas reģions. Persijas nosaukumu lietoja, sazinoties ar citām valstīm un valdības dokumentos.
1935. gadā par Irānas šahu kļuva Reza Šahs Pahlavi. Viņš oficiāli lūdza ārzemniekiem saukt valsti par Irānu. Tas tika darīts, lai parādītu, ka Irāna pieder gan visiem persiešiem, kas nav persieši, gan persiešiem. Nosaukums Irāna nozīmē Ārijas zeme. Tas ir izmantots senajā zoroastriešu grāmatā Avesta. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā eiropieši ar nosaukumu "āriji" apzīmēja visus indoeiropiešus. "Āriešu rase" bija termins, ko Hitlers lietoja, lai apzīmētu savu "augstāko" jeb "perfekto" rasi, taču vispirms tas nozīmēja irāņus. "Ārijas" irāņu valodā nozīmē "cēls".
Persijas impērija
Ap 500. gadu p.m.ē. teritorija, kas tagad atrodas Irānā, bija Ahemenīdu impērijas centrs. Grieķijas pilsētu valstis cīnījās pret persiešu karaspēku, ko vadīja Dārijs Lielais un Kserkss. Tad Aleksandrs Lielais ieņēma valsti, cīnoties pret Persijas Ahemenīdu dinastiju. Viņš valdīja līdz savai nāvei, tad grieķu Seleikīdi valdīja, līdz tos sakāva Partiešu impērija, kas vēlāk cīnījās ar Romas impēriju.
Pēc partizāniem varu pārņēma Sāsanu dinastija (224-651). Persiju ieņēma arī citas tautas, piemēram, arābi (7. gadsimtā), turki (10. gadsimtā) un mongoļi (13. gadsimtā). Tomēr Irānai vienmēr ir bijusi atšķirīga kultūra, un tā turpināja pastāvēt.
Pēc Otrā pasaules kara
Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) strādāja Irānā, lai 1953. gadā izraisītu nemierus, kuru rezultātā tika gāzts premjerministrs Mosaddegs. Pēc tam ASV un Lielbritānija atkal padarīja šahu MohammaduReza Pahlavi par Irānas ietekmīgāko personu. Šahs pameta Irānu 1979. gadā sacelšanās dēļ. Ar islāma revolūciju Irānas valdība tika pārveidota par islāma republiku. Drīz pēc tam Irānas Studentu kustība (Tahkim Vahdat) ar jaunās valdības atbalstu ieņēma ASV vēstniecību Teherānā. Viņi 444 dienas turēja par ķīlniekiem lielāko daļu diplomātu.
Kopš tā laika abu valstu attiecības nav bijušas labas. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis apgalvo, ka Irāna atbalsta teroristu grupējumus, kas vērsti pret Izraēlu. Irāna neuzskata Izraēlu par valsti. Irāna kopā ar lielāko daļu arābu valstu uzskata, ka Izraēlai nav tiesību pastāvēt. Tomēr dažkārt Irāna ir sadarbojusies ar Rietumiem. Šie darījumi ir bijuši saistīti ar enerģētiku vai terorisma apkarošanu.
80. gados Irāna cīnījās Irānas un Irākas karā. Irāku atbalstīja daudzas ārvalstis.
Tagad Rietumi cenšas neļaut Irānai izmantot kodoltehnoloģijas, lai gan Irāna ir Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) ir vairākkārt ziņojusi, ka nav pierādījumu, ka Irāna izstrādā kodolieročus. Tomēr tā arī norāda, ka nevar droši apgalvot, ka Irāna to nedara slepeni.
CIP 2007. gada decembra ziņojumā par Irānas kodoldarbību teikts, ka Irānas slepenā programma kodolieroču tehnoloģijas iegūšanai tika apturēta 2003. gadā. Tajā teikts, ka Irāna, visticamāk, drīzumā nespēs izgatavot kodolieročus.
Ekonomika
Irānai ir dabas resurss - nafta. Tā ir OPEC locekle. Nafta ir viens no tās galvenajiem eksporta veidiem. Nozīmīgi vietējie produkti ir rīsi, rokdarbi, paklāji un krokusi. Irāna ir pasaulē lielākā kaviāra eksportētāja un ražotāja. Irāna ir arī viena no pasaulē lielākajām pistāciju riekstu eksportētājām.
Irānā ir rūpnīcas, kas ražo rūpniecības produktus. Irāna ir iesaistīta arī biomedicīnas zinātņu jomā.
Irānā izmanto riālus.
Reliģija Irānā
Aptuveni 90 % Irānas iedzīvotāju ir musulmaņi. Valsts reliģija ir šiītu islāms. Tā ir valsts reliģija kopš Safavīdu dinastijas valdīšanas 16. gadsimtā. Šo reliģiju piekopj aptuveni 75 % irāņu. Viņi pieder pie Twelver atzara. Aptuveni 9 % irāņu musulmaņu pieder sunnītu islāma atzaram. 9% irāņi, kas nav musulmaņi, ir bahaji, mandieši, zoroastriāņi, kristieši un ebreji. Tiek uzskatīts, ka ir no 300 000 līdz 350 000 Persijas (Irānas) ebreju.
Reģioni un provinces
|
|
Jumta hafez kapenes
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Irānas oficiālais nosaukums?
A: Irānas oficiālais nosaukums ir Irānas Islāma Republika (persiešu: ַםַׁה).
J: Kura reģiona daļa ir Irāna?
A: Irāna ir daļa no Tuvo Austrumu reģiona.
J: Ar kādām valstīm Irāna robežojas?
A: Irāna robežojas ar Afganistānu, Armēniju, Azerbaidžānu, Irāku, Pakistānu, Turciju un Turkmenistānu.
J: Kura pilsēta ir Irānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta?
A: Teherāna ir Irānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
J: Cik daudz cilvēku dzīvo Irānā?
A: Irānā dzīvo vairāk nekā 84,9 miljoni cilvēku.
J: Kad Irāna kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli?
A:Irāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle kopš 1945. gada.
J: Vai tā ir islāma republika?
A: Jā, tā ir islāma republika.
