Irāna, oficiāli Irānas Islāma Republika (persiešu: ايران), vēsturiski pazīstama kā Persija, ir valsts Rietumāzijā. Tā ir daļa no Tuvo Austrumu reģiona. Tai ir robežas ar Afganistānu, Armēniju, Azerbaidžānu, Irāku, Pakistānu, Turciju un Turkmenistānu.

Teherāna ir galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Irāna ir astoņpadsmitā lielākā valsts pasaulē. Tajā dzīvo vairāk nekā 80 miljoni cilvēku. Irāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle kopš 1945. gada. Tā ir Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) locekle. Tā ir islāma republika.

Irānā persieši, azerbaidžāņi, kurdi, mazandarieši, gilaki, lūri un bahtiari veido mazākumtautību etniskās grupas.

Vēstures pārskats

Irānas teritorijā attīstījās daudzas senas civilizācijas. Persijas impērijas — pirmā lielā Ahemenīdu impērija (6. gadsimtā p.m.ē.) — bija viens no pirmajiem pasaules lielvalstīm. Vēlāk sekoja Partu un Sāsānīdu valdīšanas periodi, kas pirms islāma iekarošanas 7. gadsimtā p.m.ē. veidoja reģiona politisko un kultūras pamatu.

Viduslaikos un jaunos laikos Irāna bija mājvieta spēcīgām dinastijām (piem., Safavīdi), kas 16. gadsimtā padarīja šiītu islāmu par valsts ticību. 20. gadsimta sākumā valdošās dinastijas un vēlāk Pahlavi dinastija modernizēja valsti, bet 1979. gadā notika Irānas Islāma revolūcija, pēc kuras tika izveidota Islāma Republika. Kopš tā laika Irānas iekšpolitika un ārpolitika ir būtiski noteiktas gan iekšējo institūciju (piem., Augstākais līderis), gan starptautisku notikumu kontekstā.

Ģeogrāfija un klimats

Irāna ir liela valsts ar daudzveidīgu reljefu: rietumos un dienvidrietumos stiepjas Zagros kalnu grēdas, ziemeļos — Alborz (Alborz) ar augstāko punktu Mount Damāvands (Damāvands), bet centrā ir plašas iekšzemes plato un tuksneši (piem., Dasht-e Kavīrs un Dasht-e Lut). Ziemeļos valsti skalojas Kaspijas jūra, dienvidos — Persijas līcis un Omānas līcis, un starp Persijas līci un Omānas līci atrodas stratēģiski svarīgā Hormuza šaurums.

Klimats lielākajā daļā Irānas ir sausais vai pussausais, ar karstām vasarām un aukstām ziemām iekšzemē, taču pie Kaspijas krasta ir mitrāks subtropu klimats. Kalnu reģioni saņem sniegu un kalnu upes nodrošina lauksaimniecību ielejās.

Politika un pārvalde

Irāna ir teokrātiska republika, kur būtisku lomu spēlē gan reliģiskās, gan sekulārās valsts institūcijas. Augstākais politiskais autoritātes nesējs ir Augstākais līderis, kamēr valdības dienestu un izpildvaru vada prezidents. Likumdošanas vara pieder viensamlai (Majles), bet likumus pārskata un apstiprina arī institūcijas kā Aizsardzības padome (Guardian Council), kas uzrauga to atbilstību islāma likumam. Starptautiskajā arēnā Irāna bieži ir konfliktu un diplomātisko sarunu objekts saistībā ar tās reģionālajām ambīcijām, kodolprogrammu un ekonomiskajām sankcijām.

Iedzīvotāji, valodas un reliģija

Valsts iedzīvotāju skaits pārsniedz 80 miljonu, un lielākā etniskā grupa ir persieši. Svarīgas minoritātes ir azerbaidžāņi, kurdi, lūri, baluču, gilaki, mazandarieši un citas grupas. Oficiālā valoda ir persiešu (farsi), taču reģionālās valodas un dialekti ir plaši izplatīti, tostarp azerbaidžu turku, kurdu, luri un baluču.

Reliģiski Irāna ir pārsvarā šiītu islāma (dvīņu/12‑imām) valsts, un šiītu teoloģija un prakse plaši ietekmē valsts institūcijas. Ir arī sunnītu musulmaņu, kristiešu, žīdu, zoroastriešu un citu konfesiju kopienas, lai gan reliģiskā daudzveidība dažkārt ir politiski un sociāli problemātiska. Bahaju ticība Irānā saskaras ar ierobežojumiem un vajāšanu.

Ekonomika

Irānas ekonomika ir balstīta uz plašiem energoresursiem — naftu un dabasgāzi — tāpēc valsts ir OPEC locekle. Nafta un gāze ir galvenie eksporta produkti, bet ekonomiku raksturo arī rūpniecība (ražošana, ķīmiskā rūpniecība), lauksaimniecība (piem., pistācijas, safrāns, dateles, zivju produkcija Kaspijas reģionā), kā arī pakalpojumu sektors. Starptautiskās sankcijas, valūtas svārstības un iekšējā reforma ir ietekmējušas ekonomikas attīstību, investīcijas un dzīves līmeni pēdējās dekādēs.

Kultūra un mantojums

Irāna ir bagāta kultūras mantojuma ziņā. Persiešu literatūra un dzeja (Hafezs, Rūmī, Ferdowsi u. c.) ir atstājusi dziļu ietekmi ne tikai reģionā, bet pasaulē. Persiešu māksla, arhitektūra (mošejas, pili un laukumi), persiešu paklāji un keramika ir augsti vērtēti. Tradicionālie svētki, īpaši Nowruz (persiešu Jaunais gads), ir plaši svinēti un iekļauti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.

Irānā ir daudzas nozīmīgas arheoloģiskas un arhitektoniskas vietas, piemēram, Persepolis (Takht-e Jamshid), Naqsh-e Jahan laukums Isfahanā, Pasargadae, vecā Bam pils (un tās atjaunošanas centieni). Šīs vietas piesaista tūristus un pētniekus no visas pasaules, tomēr ceļošana var būt ierobežota vai sarežģīta politisku iemeslu dēļ.

Izglītība un zinātne

Irānā ir labi attīstīta izglītības sistēma ar daudzām universitātēm, kas piedāvā programmas zinātnēs, inženierzinātnēs, medicīnā un humanitārajās zinātnēs. Valsts pēdējos gados ir investējusi izglītībā un pētniecībā, kas atspoguļojas zinātnisko publikāciju pieaugumā un tehnoloģiju attīstībā, neskatoties uz finansiālajiem izolācijas apstākļiem.

Padomi ceļotājiem un drošība

  • Ceļojot uz Irānu, pārbaudiet vīzu prasības un drošības ieteikumus jūsu valsts ārzemju lietu ministrijā.
  • Respektējiet vietējās paražas, apģērbu normas un reliģiskos ierobežojumus (piem., sievietēm valkāt galvas segumu publiskās vietās), lai izvairītos no problēmām.
  • Dažos reģionos var pastāvēt drošības riski vai politiskas spriedzes — pirms ceļojuma rūpīgi izpētiet aktuālo situāciju.

Irāna ir sarežģīta un daudzslāņaina valsts ar dziļām vēsturiskām saknēm, bagātu kultūru un nozīmīgiem energoresursiem. Izpratne par tās vēsturi, cilvēkiem un politisko kontekstu palīdz labāk saprast gan reģionālās, gan globālās notikumu attīstības gaitas.