Teherāna

Vēsture

9. gadsimtā Teherāna bija labi pazīstama kā ciemats, taču tā bija mazāk pazīstama nekā Rages (Ray) pilsēta. Mūsdienās Teherāna aizstāj Ray, seno Irānas galvaspilsētu, ko 1220. gadā pēc mūsu ēras iznīcināja mongoļi un kuras drupas ir redzamas 6 km uz dienvidiem no Teherānas. gadā Teherāna ieguva ievērojamu prestižu, un to norobežoja 8 km garš aizsargvalnis ar 12 vārtiem.

Safavīdu laikā šahs Safīfi Teherānā izveidoja militāro bāzi un uzcēla tajā divus lielus torņus, kas kļuva pazīstami kā Ghaleh Meydan un Ghaleh Hessa. Karim Khan Zand dzīvoja Teherānā 4 gadus. 18. gadsimta sākumā Karim Khan Zand lika Teherānā uzcelt pili un valdības biroju. Vēlāk viņš valdības galvaspilsētu pārcēla uz Širāzi.

Teherāna kļuva par Irānas galvaspilsētu 1795. gadā, kad par karali kļuva Agha Mohammad Khan. Tā joprojām ir galvaspilsēta. Agha Mohammad khan valdīšanas laikā uz ziemeļiem no Emam_zade Zayd tika uzcelta valdības mītne. Agha Mohammad Khan kļuva par Irānas karali Khalvat Karimkhani pilī Teherānā. Fath Ali šaha valdīšanas laikā tika uzcelta Soltani mošeja, Abbas_abad bazārs un Ilchi dārzs (tagadējās Krievijas vēstniecības vieta). Nasser_e_din_Shah pārcēla pili no Teherānas centra uz Sadabad. Viņš mainīja Teherānas izskatu no pilsētas uz modernu galvaspilsētu.

Krievijas vēstniecībā Irānā notika Teherānas konference. Teherānas konference (ar kodētu nosaukumu Eureka) bija Josifa Staļina, Franklina D. Rūzvelta un Vinstona Čērčila tikšanās laikā no 1943. gada 28. novembra līdz 1. decembrim. Tās lielākā daļa notika padomju vēstniecībā Teherānā, Irānā. Tā bija pirmā Lielā trijnieka (Padomju Savienības, Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes) konference Otrā pasaules kara laikā, kurā piedalījās Staļins. Teherānas konferences mērķis bija plānot galīgo stratēģiju karam pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem. Diskusijas galvenokārt bija par otrās frontes atvēršanu Rietumeiropā.

No 1980. līdz 1988. gadam Teherānai uzbruka ar raķetēm Scud un gaisa uzlidojumiem. Pēc islāma revolūcijas Irānā un Irānas un Irākas kara laikā daudzi cilvēki pameta Teherānu. Pēdējos gados daudzi profesionāli cilvēki, kas dzīvoja Teherānā, pameta Irānu, lai iegūtu brīvību un labāku dzīvi citās valstīs. Satiksme, noziedzība, narkotikas un brīvības trūkums Teherānā ir svarīgākie iemesli.

Pēdējie Teherānas mēri

1. Mohammadbagher Ghalibaf
2. Mahmuds Ahmadinedžads (Irānas prezidents)
3. Mohammad Malekmadani
4. Morteza Alviri (Kargozaran Sazandegi partijas loceklis)
5. Gholamhossein Karbaschi (Kargozaran Sazandegi partijas priekšsēdētājs)
6. Mohmmadnabi Habibi (pašreizējais Islāma Motalefeh partijas priekšsēdētājs)

Ekonomika

Teherāna ir lielākās daļas Irānas rūpniecības un pakalpojumu centrs. Šīs pilsētas modernās rūpniecības nozares ietver automobiļu, elektronikas, ieroču, tekstilizstrādājumu, cukura, cementa un ķīmisko vielu ražošanu. Teherāna ir arī vadošais paklāju un mēbeļu tirdzniecības centrs.

Iedzīvotāju skaita pieaugums Teherānā

Klimats

Teherānā valda daļēji sauss (stepju) klimats (BSh pēc Köppen klimata klasifikācijas). Vasaras ir karstas un sausas; ziemas ir aukstas ar mēreniem nokrišņiem, kas arī nokrīt sniega veidā. Pavasaris un rudens ir maigs ar mērenu nokrišņu daudzumu. Augstākā reģistrētā temperatūra 2017. gadā bija 54 °C (129 °F), bet zemākā reģistrētā temperatūra 1972. gadā bija -36,0 °C (-32,8 °F).

Vietas

Šajā milzīgajā pilsētā var apbrīnot daudzas vēsturiskas vietas, no kurām slavenākās ir Sadabadas, Niavaranas, Sahebqaranyyeh un Golestanas pilis, Seyyed Azizollah mošeja, Teherānas lielais Bazārs un daudzi muzeji, piemēram, Reza Abbasi muzejs, Irānas paklāju muzejs, Abguineh (stikla un keramikas) muzejs, Azadi muzejs utt. Teherānā ir 740 parki.

Atpūtas un sporta kūrorti Teherānas apkārtnē ir Abali, Dizin, Gajereh un Shemshak slēpošanas stacijas, dambja ūdens slēpošanas stacija un Darband un Shemiran nogāzes.

Zaļā pils Sadabadā