Teherāna — Irānas galvaspilsēta: fakti, vēsture un ģeogrāfija

Uzzini Teherānas vēsturi, ģeogrāfiju un būtiskākos faktus par Irānas galvaspilsētu — no Alborza pakalniem līdz milzīgajai metropolei ar aptuveni 8 miljoniem iedzīvotāju.

Teherāna (jeb Teherāna, persiešu: تهران) ir Irānas galvaspilsēta un Teherānas provinces centrs. Pilsēta atrodas Alborza kalnu grēdas pakājē, dienvidu nogāzē, un aizņem plašu ielejas daļu pie Alborza nogāzēm. Teherānas nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra; vārda tulkojums bieži tiek skaidrots kā silta kalnu nogāze. Pilsētas augstums pārsvarā svārstās apmēram 1 200 metru līmenī virs jūras līmeņa, ziemeļu daļā — kalnu nogāzēs — augstums var sasniegt ap 1 800–2 000 metrus.

Ģeogrāfija un klimats

Teherāna atrodas Ziemeļrietumā-centrālajā Irānā, pakļauta gan kalnu, gan ielejas ietekmei. Pilsēta atrodas samērā ierobežotā bļodā starp Alborza kalniem un sausajām stepēm uz dienvidiem, kas veicina gaisa stagnāciju un smoga veidošanos.

Klimats: galvenokārt auksts pussausais (kontinentālais) klimats — karsti un sausi vasarā, vēsi un ar aukstām naktīm ziemā; ziemeļos, kalnu nogāzēs, temperatūras ir mērenākas un var būt vairāk nokrišņu un sniega. Šī ģeogrāfiskā novietne kopā ar intensīvu satiksmi un rūpniecību rada pastāvīgas problēmas ar gaisa kvalitāti.

Vēsture

Teherāna kļuva par Irānas galvaspilsētu 1796. gadā, kad to par oficiālo centru pasludināja Kadžāru dinastijas valdnieks Agha Mohammad Khans. Kopš tā laika pilsēta strauji attīstījās, īpaši 20. gadsimta laikā, kad Pahlavi dinastijas modernizācijas politika un laika gaitā industriālā izaugsme piesaistīja lielu iedzīvotāju pieplūdumu no visām Irānas malām. Mūsdienās Teherāna ir politikas, izglītības, kultūras un ekonomikas centrs.

Demogrāfija un administrācija

Teherāna ir Irānas lielākā pilsēta un svarīgs reģionālais centrs — tā ir arī viena no lielākajām pilsētām Tuvajos Austrumos un Rietumāzijā. Pilsētas iedzīvotāju skaits centrālajā administratīvajā teritorijā ir aptuveni 8–9 miljoni, savukārt lielpilsētas (agglomerācijas) iedzīvotāju skaits tiek lēsts apmēram 15 miljoniem, padarot Teherānu par vienu no pasaules lielākajām metropolēm (ap 16. vietu pasaulē pēc dažādiem novērtējumiem).

Saskaņā ar dažādiem administratīviem līmeņiem pilsēta tradicionāli tiek sadalīta vairākās daļās. Tekstā minētie četri lielākie apgabali — Teherāna, Šemiranata, Reja un Islamshahra — atspoguļo reģionālos centru nosaukumus, taču pašvaldības līmenī pilsēta ir sadalīta mazākās vienībās (piemēram, Teherānas pašvaldībai ir vairākas administratīvās zonas un 22 municipalitātes rajoni), kas nodarbojas ar vietējo pakalpojumu organizēšanu.

Ekonomika un transporta infrastruktūra

Teherāna ir Irānas ekonomikas, finanšu un rūpniecības centrs. Šeit atrodas ministrijas, valsts uzņēmumi, bankas, lielas rūpnīcas, mašīnbūves un ķīmijas uzņēmumi, kā arī daudz tirdzniecības un pakalpojumu firmu. Pilsēta piesaista ārvalstu un vietējos ieguldījumus un koncentrē lielu daļu valsts augstākās izglītības iestāžu un pētniecības institūciju — piemēram, Teherānas Universitāti.

Transporta tīkls ir attīstīts: ir starptautiskais lidostas komplekss (Imam Khomeini International Airport) un Mehrabad lidosta (galvenokārt iekšzemes lidojumiem), plašs autoceļu tīkls un intensīva sabiedriskā satiksme. Teherānā darbojas metro, vairāku līniju tīkls, lielas autobusu sistēmas un BRT risinājumi. Tomēr satiksmes sastrēgumi un piesārņojums ir ikdienas problēma.

Teherānā ir liels autoceļu tīkls, kas savieno pilsētu ar citām Irānas daļām un iekšzemes reģioniem.

Kultūra, izglītība un tūrisms

Teherāna ir valsts kultūras un mākslas centrs: tajā atrodas nacionālie muzeji, galerijas, teātri, koncertzāles un universitātes. No populārākajām apskates vietām ir:

• Azadi (Brīvības) tornis — pilsētas simbols;
• Golestānas pils — vēsturiska kadžāru dinastijas rezidence;
• Irānas Nacionālais muzejs — ar bagātīgu arheoloģijas un vēstures krājumu;
• Milād tornis — viena no augstākajām pilsētas struktūrām ar panorāmas skatu;
• parkos un kalnu nogāzēs izvietotās atpūtas zonas, piemēram, ziemeļu rajonos.

Teherāna piedāvā plašu restorānu, tirgu (bazāru) un kultūras pasākumu klāstu, lai gan tūristiem jāņem vērā vietējie reliģiskie un sociālie normatīvi.

Vide, veselība un riska faktori

Teherāna saskaras ar vairākiem vides izaicinājumiem: ilgstošs gaisa piesārņojums, trokšņa piesārņojums un ierobežotas ūdensresursu problēmas apkārtējo reģionu sauszemo apstākļu dēļ. Pilsēta atrodas arī seismiski aktīvā zonā — apkārtnē ir vairāki aktīvi tektoniskie šķērsgriezumi, tāpēc zemestrīces iespējamība ir nozīmīgs drošības faktors.

Kopsavilkums

Teherāna ir mūsdienīga, dinamiska un daudzslāņaina metropole — Irānas politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Tā apvieno vēsturiskus pieminekļus un mūsdienīgu infrastruktūru, taču saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar urbanizāciju, vides aizsardzību un drošību zemestrīču apstākļos.

Vēsture

9. gadsimtā Teherāna bija labi pazīstama kā ciemats, taču tā bija mazāk pazīstama nekā Rages (Ray) pilsēta. Mūsdienās Teherāna aizstāj Ray, seno Irānas galvaspilsētu, ko 1220. gadā pēc mūsu ēras iznīcināja mongoļi un kuras drupas ir redzamas 6 km uz dienvidiem no Teherānas. gadā Teherāna ieguva ievērojamu prestižu, un to norobežoja 8 km garš aizsargvalnis ar 12 vārtiem.

Safavīdu laikā šahs Safīfi Teherānā izveidoja militāro bāzi un uzcēla tajā divus lielus torņus, kas kļuva pazīstami kā Ghaleh Meydan un Ghaleh Hessa. Karim Khan Zand dzīvoja Teherānā 4 gadus. 18. gadsimta sākumā Karim Khan Zand lika Teherānā uzcelt pili un valdības biroju. Vēlāk viņš valdības galvaspilsētu pārcēla uz Širāzi.

Teherāna kļuva par Irānas galvaspilsētu 1795. gadā, kad par karali kļuva Agha Mohammad Khan. Tā joprojām ir galvaspilsēta. Agha Mohammad khan valdīšanas laikā uz ziemeļiem no Emam_zade Zayd tika uzcelta valdības mītne. Agha Mohammad Khan kļuva par Irānas karali Khalvat Karimkhani pilī Teherānā. Fath Ali šaha valdīšanas laikā tika uzcelta Soltani mošeja, Abbas_abad bazārs un Ilchi dārzs (tagadējās Krievijas vēstniecības vieta). Nasser_e_din_Shah pārcēla pili no Teherānas centra uz Sadabad. Viņš mainīja Teherānas izskatu no pilsētas uz modernu galvaspilsētu.

Krievijas vēstniecībā Irānā notika Teherānas konference. Teherānas konference (ar kodētu nosaukumu Eureka) bija Josifa Staļina, Franklina D. Rūzvelta un Vinstona Čērčila tikšanās laikā no 1943. gada 28. novembra līdz 1. decembrim. Tās lielākā daļa notika padomju vēstniecībā Teherānā, Irānā. Tā bija pirmā Lielā trijnieka (Padomju Savienības, Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes) konference Otrā pasaules kara laikā, kurā piedalījās Staļins. Teherānas konferences mērķis bija plānot galīgo stratēģiju karam pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem. Diskusijas galvenokārt bija par otrās frontes atvēršanu Rietumeiropā.

No 1980. līdz 1988. gadam Teherānai uzbruka ar raķetēm Scud un gaisa uzlidojumiem. Pēc islāma revolūcijas Irānā un Irānas un Irākas kara laikā daudzi cilvēki pameta Teherānu. Pēdējos gados daudzi profesionāli cilvēki, kas dzīvoja Teherānā, pameta Irānu, lai iegūtu brīvību un labāku dzīvi citās valstīs. Satiksme, noziedzība, narkotikas un brīvības trūkums Teherānā ir svarīgākie iemesli.

Pēdējie Teherānas mēri

1. Mohammadbagher Ghalibaf
2. Mahmuds Ahmadinedžads (Irānas prezidents)
3. Mohammad Malekmadani
4. Morteza Alviri (Kargozaran Sazandegi partijas loceklis)
5. Gholamhossein Karbaschi (Kargozaran Sazandegi partijas priekšsēdētājs)
6. Mohmmadnabi Habibi (pašreizējais Islāma Motalefeh partijas priekšsēdētājs)

Ekonomika

Teherāna ir lielākās daļas Irānas rūpniecības un pakalpojumu centrs. Šīs pilsētas modernās rūpniecības nozares ietver automobiļu, elektronikas, ieroču, tekstilizstrādājumu, cukura, cementa un ķīmisko vielu ražošanu. Teherāna ir arī vadošais paklāju un mēbeļu tirdzniecības centrs.

Iedzīvotāju skaita pieaugums Teherānā

Vietas

Šajā milzīgajā pilsētā var apbrīnot daudzas vēsturiskas vietas, no kurām slavenākās ir Sadabadas, Niavaranas, Sahebqaranyyeh un Golestanas pilis, Seyyed Azizollah mošeja, Teherānas lielais Bazārs un daudzi muzeji, piemēram, Reza Abbasi muzejs, Irānas paklāju muzejs, Abguineh (stikla un keramikas) muzejs, Azadi muzejs utt. Teherānā ir 740 parki.

Atpūtas un sporta kūrorti Teherānas apkārtnē ir Abali, Dizin, Gajereh un Shemshak slēpošanas stacijas, dambja ūdens slēpošanas stacija un Darband un Shemiran nogāzes.

Zaļā pils Sadabadā

Meklēt pēc burta