Nelegālas narkotikas

Psihoaktīvo narkotiku veidi un to iedarbība

Ir daudz psihoaktīvo narkotiku kategoriju (veidu). Šīm kategorijām ir apakškategorijas (kategorijas kategorijās). Piemēram, benzodiazepīni un opiāti ir depresantu apakškategorijas. Dažām narkotikām, piemēram, ketamīnam, ir divu kategoriju elementi (halucinogēni un depresanti). Katra narkotika ir atšķirīga, tāpēc ir svarīgi zināt katras atsevišķas narkotikas iedarbību.

Halucinogēni

Halucinogēni maina veidu, kā cilvēks redz, dzird, jūt vai domā. Trīs galvenās halucinogēnu grupas ir šādas: psihedēliķi, disociatīvie līdzekļi un deliranti. Katrai grupai ir atšķirīga iedarbība. Tie var izraisīt halucinācijas. Halucinācijas ir sajūta, skaņa vai redze, kas nepastāv. Halucināciju gadījumā cilvēks jūt, dzird vai redz kaut ko tādu, kā patiesībā nav.

Stimulanti

Stimulanti paātrina centrālās nervu sistēmas darbību. Cilvēki, kas lieto stimulantus, var justies laimīgi un satraukti. Viņiem ir arī vairāk enerģijas, koncentrēšanās vai motivācijas. Stimulanti rada miega grūtības.

Depresanti ("Downers")

Depresanti palēnina centrālās nervu sistēmas darbību. Cilvēki, kas lieto depresantus, jūtas laimīgi un apmierināti, miegaini un relaksēti. Depresanti palēnina organisma funkcijas, piemēram, elpošanu un sirdsdarbību. Tie var arī apgrūtināt runāšanu vai pārvietošanos. Runas grūtības ir "neskaidra runa".

Anti-psihotiskie līdzekļi

Antipsihotiskos līdzekļus lieto, lai līdzsvarotu garastāvokli vai apturētu halucinācijas. Daudzi antipsihotiskie līdzekļi ir legāli recepšu medikamenti. Tos var lietot, ja viņiem ir recepte (ārsta atļauja). Antidepresanti palīdz pret depresiju. Daži antidepresanti ir arī antipsihotiskie līdzekļi.

Kāpēc cilvēki lieto narkotikas

Cilvēki var lietot narkotikas kā zāles, ja viņi ir slimi un zāles palīdz viņiem izveseļoties. Cilvēki var lietot narkotikas arī izklaides nolūkā (lai izklaidētos). Tās parasti ir kontrolētas narkotikas. Daži cilvēki lieto narkotikas, lai padarītu sevi produktīvākus vai lai palīdzētu sev palikt nomodā, šajā gadījumā viņi lietotu stimulējošus līdzekļus, piemēram, amfetamīnu vai kofeīnu.

Daži cilvēki lieto narkotikas garīgu vai reliģisku iemeslu dēļ. Daži kristieši reliģisko ceremoniju laikā lieto nelielas vīna (alkohola) devas. Daži Amerikas pamatiedzīvotāju baznīcas locekļi lieto peijotu (kaktusa veids, kas satur narkotisko vielu meskalīnu). Daži hinduisti reliģisko rituālu laikā lieto marihuānu (kas satur THC un CBD).

Daži cilvēki lieto narkotikas arī tāpēc, ka ir atkarīgi. (Skat. tālāk "Narkotiku ietekme uz veselību").

Narkotikas un likums

Katrā valstī tiesību akti ir atšķirīgi. Vienā valstī narkotiku glabāšana var būt atļauta, bet citā - aizliegta. Piemēram, Ekvadorā marihuāna ir atļauta. Taču Amerikas Savienotajās Valstīs vairumā štatu marihuāna ir aizliegta. Apvienotajos Arābu Emirātos alkohols nav atļauts. Bet Amerikas Savienotajās Valstīs pieaugušajiem ir atļauts lietot alkoholu. Dažas narkotikas ir likumīgi atļauts turēt tikai tad, ja jums ir ārsta atļauja ("recepte") tās lietot. Ja policija pieķer personu ar kontrolējamām narkotiskajām vielām, kuras tai nav atļauts turēt, viņu var saukt pie atbildības tiesā. Tiesā var tikt piemērots naudas sods (kad cilvēkam ir jāmaksā liela naudas summa valdībai). Cilvēku var nosūtīt uz cietumu. Dažās valstīs par narkotiku glabāšanu soda ar nāvessodu. Ir svarīgi zināt, kādi likumi ir spēkā jūsu reģionā attiecībā uz narkotikām.

Zāļu ietekme uz veselību

Narkotikas var dažādi ietekmēt cilvēka veselību. Dažas narkotikas katru gadu izraisa daudzu cilvēku nāvi. Tabaka un alkohols var izraisīt nāvi. Citas narkotikas neizraisa nāvi. Kaņepes un psilocibīna sēnes ("burvju sēnes") neizraisa nāvi. Taču visas narkotikas ietekmē cilvēka veselību. Cilvēks, kas lieto narkotikas, ir "reibumā". Intoksikācijas stāvoklī esoši cilvēki var darīt bīstamas lietas. Viņi var nespēt droši vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Ja persona reibumā vada mehānismus, var notikt nelaimes gadījums.

Pārdozēšana notiek, ja cilvēks ir lietojis pārāk lielu zāļu daudzumu. Pārdozēšana ir ļoti bīstama. Tā var izraisīt nāvi. Dažas narkotikas ir viegli pārdozēt (heroīnu, alkoholu un aspirīnu). Citas narkotikas ir grūti pārdozēt (LSD, marihuāna). Daudzas narkotikas izraisa ilgtermiņa (ilgstošu) ietekmi uz veselību. Tabakas smēķēšana var izraisīt vēzi. Alkohola lietošana bojā aknas (ciroze).

Daudzas zāles tiek lietotas kā zāles, lai palīdzētu uzlabot slimnieku veselību. Opiāti (morfīns, heroīns un kodeīns) ir pretsāpju līdzekļi. Slāpekļa oksīdu un ketamīnu izmanto kā anestēzijas līdzekļus (lai piespiestu kādu aizmigt) ķirurģisku operāciju laikā. Dažās valstīs, piemēram, ASV, amfetamīnus likumīgi izraksta uzmanības traucējumu ārstēšanai.

Zāļu kombinēšana bieži izraisa negatīvu ietekmi. Kombinējot vairākas zāles, var iestāties nāve.

Atkarība un atkarība

Atkarība ir atkārtota narkotiku lietošana. Atkarīgais (persona ar atkarību) lieto narkotiku atkal un atkal. Atkarīgie turpinās lietot narkotiku pat tad, ja narkotika viņiem kaitēs. Atkarība izraisa alkas pēc narkotikas. Vēlme ir intensīva vajadzība pēc narkotikas iedarbības. Narkotisko vielu tolerance rodas tad, kad cilvēka organisms pielāgojas narkotikām. Ķermenis kļūst izturīgāks pret narkotiku un visu laiku alkst pēc narkotikas. Ja atkarīgā persona pārtrauc lietot narkotiku, tā var smagi saslimt vai nomirt. Lai noliegtu (palīdzētu) atkarību, bieži vien ir nepieciešama medicīniska palīdzība. Atkarība un atkarība var rasties atsevišķi viena no otras. Cilvēki var būt atkarīgi no lietām, kas nav narkotikas (piemēram, azartspēlēm vai seksa).

Ir zināms, ka dažas psihoaktīvās narkotikas izraisa lielu atkarību (piemēram, alkohols, heroīns, tabaka, metamfetamīns un kokaīns), bet citas ir nedaudz mazāk atkarību izraisošas (piemēram, khats, marihuāna un kofeīns) vai vispār nerada atkarību (piemēram, LSD un psilocibīna sēnes).

Narkotiku lietošana

Narkotikas tiek lietotas dažādos veidos. Dažādas zāles var lietot dažādos veidos. Dažas zāles ir pieejamas dažādās formās, un katra forma tiek lietota noteiktā veidā. Krekas kokaīnu (kokaīns cietā veidā) smēķē vai iztvaicē. Kokaīna pulveris (kokaīns sāls veidā) tiek šņaukts. Narkotikas var lietot:

• Perorāli - zāles ievada mutē un pēc tam norij. Tabletes lieto iekšķīgi.
• Smēķēšana - narkotiku sadedzina, pēc tam ieelpo dūmus. Smēķēšanai izmanto pīpes, bongas, cigārus un cigaretes.
• Insufflated - zāles ir pulveris. Pulveris tiek šņaukts tieši degunā.
• Iztvaicēts - zāles tiek karsētas, līdz tās pārvēršas tvaikos. Tvaikus ieelpo.
• Sublingvāli - zāles tiek ievadītas zem mēles. Zāles uzsūcas caur vēnu zem mēles. Šķīstošās tabletes ir sublingvālas zāļu lietošanas piemērs.
• Mutes dobumā - zāles uzsūcas caur vaigu. Zāles ievieto starp vaigu un smaganām.
• Intravenozi (arī intravenozi) - zāles tiek ievadītas vēnās. Parasti to injicē caur roku. Injekcijai izmanto adatu un šļirci.
• Intramuskulāri - (saukts arī par IM) - zāles injicē muskuļos. Injekcijai izmanto arī adatu un šļirci.
• Rektāli - zāles tiek ievadītas anālajā atverē un tur uzsūcas. Anālās zāles sauc par supozitoriju.
• Transdermāli - zāles uzsūcas caur ādu. Nikotīna plāksterus un fentanila plāksterus lieto transdermāli.

Iekšķīgi ir vislēnākais zāļu lietošanas veids, jo tās vispirms ir jāšķeļ kuņģī. Zāļu ievadīšana (intravenozi vai intravenozi) ir visātrākā zāļu lietošanas metode. IV un IM narkotikas visbiežāk izraisa pārdozēšanu. Ir svarīgi injekcijām izmantot tīras adatas. Injicējot ar lietotām vai netīrām adatām, izplatās nāvējošas infekcijas (piemēram, C hepatīts vai HIV).

Smēķēšana var izraisīt vēzi. Smēķēšana var izraisīt arī emfizēmu (plaušu slimību). Narkotiku smēķēšana var izraisīt ausu, deguna un rīkles slimības. Narkotisko vielu ēšana var izraisīt mutes dobuma (ar muti saistītas) problēmas, piemēram, zobu bojāšanos.