Kaņepes

Senā vēsture

Zinātnieki uzskata, ka marihuāna pirmo reizi izauga kaut kur Himalajos. Pierādījumi par to, ka cilvēki smēķēja kaņepes, ir jau aizvēsturē: arheologi ir atraduši dedzinātas kaņepju sēklas apbedījuma vietā tagadējā Rumānijā. Slavenākie kaņepju lietotāji bija senie hinduisti, kas to sanskritā sauca par ganjika (mūsdienu indiešu valodās - ganja). Saskaņā ar leģendu indiešu dievs Šiva saviem sekotājiem licis pielūgt šo augu. Ar kaņepēm dažkārt tika saistīta arī senā narkotika soma.

Persijas impērijas (tagadējās Irānas) iedzīvotāji kurināja milzīgus ugunskurus no kaņepēm, pakļaujot sevi un citus kaimiņus dūmiem. Šo ceremoniju sauca par "booz-rooz".

Kaņepes bija pazīstamas arī senajā Grieķijā, kur burvji dedzināja to ziedus, lai klausītājiem radītu dīvainas domas. Vēsturnieki uzskata, ka arī Dionīsa kults aizsākās senajā Grieķijā, un tas bija saistīts ar kaņepju dūmu ieelpošanu.

Zāļu iedarbība

Kad cilvēks ieelpo marihuānas dūmus vai lieto marihuānu, viņš vai viņa var izjust sajūtu, ko dēvē par "ieelpošanu" vai "iedzeršanu". Visbiežāk sastopamā marihuānas iedarbība ir laimes, atslābuma, noguruma, muļķības vai baiļu sajūta; daudz ideju par to, ko darīt; nespēja skaidri domāt (vai vispār atcerēties dažas lietas); izsalkums (saukta arī par "the munchies"). Smēķējot marihuānu, mainās cilvēka domāšana un sajūtas, tāpēc dažas problēmas ir grūtāk vai vieglāk atrisināt. Daži cilvēki, kuri lieto marihuānu, jūtas dīvaini vai paranoiski (uztraucas, ka notiks kaut kas slikts).

Hašišs (kaltēta sveķi) ir daudz koncentrētāks nekā kaņepes (tajā ietilpst gan lapas, gan ziedi). Tāpēc cilvēki, kas lieto lielu hašiša daudzumu, var izjust vēl spēcīgāku iedarbību. Viņi var arī redzēt vai dzirdēt lietas, kas nepastāv (tās sauc par halucinācijām). Viņiem var būt arī dīvainas domas. Dažiem hašiša lietotājiem šīs vīzijas un domas patīk, savukārt citiem tās var šķist biedējošas. Tomēr pēc marihuānas smēķēšanas vai ēšanas cilvēki reti kad piedzīvo halucinācijas.

Juridiskais statuss

Medicīniskās kaņepes

Kopš 2016. gada daudzās valstīs un dažos ASV štatos ir atļauts lietot marihuānu kā zāles cilvēkiem ar noteiktām medicīniskām problēmām. Kaņepju lietošana medicīnā ir atļauta Austrijā, Beļģijā, Apvienotajā Karalistē, Apvienotajā Karalistē, Čehijā, Grieķijā, Izraēlā, Kanādā, Kolumbijā, Nīderlandē, Spānijā, Somijā, Spānijā un Čīlē.

2018. gada februārī Amerikas Savienotajās Valstīs 30 štatos, kā arī Vašingtonā un Guamā medicīniskā marihuāna bija legalizēta. Tomēr saskaņā ar federālajiem tiesību aktiem marihuānas lietošana jebkāda iemesla dēļ joprojām ir nelikumīga.

Saskaņā ar Medicīnas institūta 1999. gada ziņojumu kaņepes (īpaši THC) var mazināt sāpes, kontrolēt sliktu dūšu un vemšanu un uzlabot apetīti. Saskaņā ar Nacionālās štatu likumdevēju konferences (National Conference of State Legislatures) 2016. gada jūnija datiem "turpmākajos pētījumos ir konstatēts, ka marihuāna [palīdz] dažu HIV/AIDS, vēža, glaukomas un multiplās sklerozes simptomu gadījumā.

Izmantošana personīgai lietošanai

2013. gada 11. decembrī Urugvaja kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas legalizēja marihuānas audzēšanu, pārdošanu un lietošanu personīgai (vai izklaides) lietošanai. Citas valstis, kurās ir atļauts turēt nelielus daudzumus marihuānas (tikai tik daudz, cik nepieciešams personīgai lietošanai), ir Kolumbija, Ekvadora, Jamaika, Nīderlande, Peru, Portugāle, Spānija, Spānija un Šveice. Amerikas Savienotajās Valstīs 2014. gada 1. janvārī Vašingtonas un Kolorādo štatos tika atļauts iegādāties marihuānu personām, kas sasniegušas 21 gadu vecumu. To pašu 2016. gada novembrī izdarīja Kalifornija, un kopš 2018. gada janvāra marihuāna tiek pārdota veikalos. No 2018. gada 17. oktobra Kanāda ir kļuvusi par pirmo G7 valsti, kurā marihuāna ir legalizēta. Katrā Kanādas provincē ir noteikts savs likumīgais minimālais vecums, no kura var iegādāties un lietot (vai nu no 18 gadu vecuma, vai no 19 gadu vecuma, vai no 21 gada vecuma), kā arī to, cik daudz marihuānas ir atļauts lietot vienā reizē.

Kaņepju bīstamība

Kaņepes ir viena no vismazāk bīstamajām no visbiežāk lietotajām nelegālajām narkotikām. Ar kaņepēm ir gandrīz neiespējami pārdozēt. Lai pārdozētu, cilvēkam piecu minūšu laikā būtu jāizsmēķē visa sava ķermeņa masa.

Līdz 1995. gadam zinātnieki nebija pierādījuši, ka marihuānas smēķēšana izraisa plaušu vēzi pat cilvēkiem, kuri ilgstoši smēķē daudz marihuānas.

Pastāv izplatīts uzskats, ka cilvēki, kuri lieto marihuānu, mazāk interesējas par dzīvi un var nevēlēties iet uz skolu vai strādāt (zinātnieki to dēvē par "amotivācijas sindromu"). Tomēr daudzi ziņojumi liecina, ka cilvēkiem, kuri lieto marihuānu, klājas tikpat labi kā tiem, kuri nelieto marihuānu.

Transportlīdzekļa vadīšana, esot "apreibušam"

Persona, kas ir marihuānas reibumā ("apreibusi" vai "apreibusi"), var ciest vai iet bojā negadījumā, ja tā vada automašīnu. Nav droši vadīt transportlīdzekli jebkāda apreibinoša līdzekļa reibumā. Tomēr autovadītāji, kuri ir "apreibuši", daudz retāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos nekā iereibuši autovadītāji un dažos gadījumos arī trezvi autovadītāji.

Atkarība

"Smagās narkotikas", piemēram, heroīns, metamfetamīns un kokaīns, rada ķīmisku atkarību. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks sāk lietot heroīnu, metamfetamīnu vai kokaīnu, viņa organismam būs fiziski nepieciešams turpināt lietot šo narkotiku. Ja viņi mēģina pārtraukt narkotiku lietošanu, viņiem var kļūt ļoti slikti. Kaņepes un hašišs nerada ķīmisku atkarību, taču tās var radīt psiholoģisku vai ieraduma atkarību. Tas nozīmē, ka cilvēki var tik ļoti pierast pie baudas, ko rada kaņepes, ka viņiem rodas sajūta, ka narkotikas viņiem ir nepieciešamas. Atšķirībā no alkohola, tabakas un cietajām narkotikām vairums cilvēku, kuri lieto kaņepes, var pārtraukt to lietošanu, kad vēlas, vienlaikus izjūtot tikai nelielus atcelšanas simptomus. Tomēr, lai gan kaņepes nav tik atkarību izraisoša viela kā citas narkotikas, cilvēki tomēr var kļūt ļoti atkarīgi no kaņepju sniegtā prieka.

Saistītās lapas

• Kaņepju narkotisko vielu testēšana