Paranoja
Paranoja ir garīgās veselības stāvoklis, kas ietekmē cilvēka domas. Personu ar paranoju sauc par paranoiķi. Paranoja ir domāšanas process, ko spēcīgi ietekmē trauksme vai bailes, bieži vien līdz pat iracionalitātei un maldiem.
Paranoiķa domāšanu veido bailes un trauksme. Piemēram, persona var baidīties, ka citi cilvēki "vēlas viņu dabūt" vai plāno viņu ievainot. Viņi var uzskatīt, ka viņus novēro videokameras vai ka kāda noteikta grupa (piemēram, policija vai CIP) viņus izseko. Viņi var arī ticēt, ka citi cilvēki var kontrolēt viņu domas vai izmantot maģiju, lai viņus ievainotu. Pat ja citiem šīs bailes šķiet dīvainas vai absurdas, cilvēkam ar paranoju tās šķiet ļoti reālas. Viņi patiesi tic, ka viņiem draud briesmas.
Paranoja atšķiras no fobijām. Fobijas gadījumā cilvēkam ir iracionālas bailes, bet viņš nevienu nevaino par šīm bailēm. Paranoiķis bieži izsaka nepatiesas apsūdzības un apgalvo, ka kaut kas ir noticis tīši, lai gan tā ir bijusi tikai sagadīšanās vai negadījums.
Ja cilvēkam patiešām ir paranoja, viņa bailes nevar izskaidrot ar vispārpieņemtiem uzskatiem, piemēram, reliģiju. Piemēram, dažās reliģijās ir teikts, ka cilvēki var izmantot maģiju, lai kaitētu citiem. Tāpēc cilvēkam, kas pieder kādai no šīm reliģijām, nevajadzētu diagnosticēt paranoiju tikai tāpēc, ka viņam/viņai ir šāda pārliecība. Lai diagnosticētu paranoju, viņiem būtu jābūt arī citiem paranoiskiem uzskatiem, kurus nevar izskaidrot ar reliģiskiem uzskatiem.
Ļoti bieži cilvēkiem ar paranoju ir arī citi domāšanas vai garastāvokļa traucējumi. Paranoja var būt šizofrēnijas, bipolāru traucējumu un citu garīgo slimību simptoms.
Ikdienas sarunās cilvēki var lietot vārdu "paranoisks", lai apzīmētu parastākas bažas. Piemēram, kāds var nosaukt draugu par paranoisku, jo viņš domā, ka skolotājs viņu ienīst.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir paranoja?
A: Paranoja ir garīga saslimšana, kas ietekmē cilvēka domas. Tai raksturīgs trauksmains vai bailīgs domāšanas process, bieži vien līdz pat iracionalitātei un maldiem.
J: Ar ko paranoja atšķiras no fobijām?
A: Fobijas gadījumā cilvēkam ir iracionālas bailes, bet viņš nevienu nevaino par šīm bailēm. Paranoiķis bieži izsaka nepatiesas apsūdzības un apgalvo, ka kaut kas ir noticis tīši, lai gan tā ir tikai nejaušība vai nejaušība.
Vai reliģiskos uzskatus var sajaukt ar paranoju?
Atbilde: Ja cilvēkam patiešām ir paranoja, viņa bailes nedrīkst izskaidrot ar vispārpieņemtiem uzskatiem, piemēram, reliģiju. Piemēram, dažās reliģijās ir teikts, ka cilvēki var izmantot maģiju, lai kaitētu citiem; tāpēc cilvēkam, kas pieder kādai no šīm reliģijām, nevajadzētu diagnosticēt paranoju tikai tāpēc, ka viņam/viņai ir šāda pārliecība. Lai diagnosticētu paranoju, viņiem būtu jābūt arī citiem paranoiskiem uzskatiem, kurus nevar izskaidrot ar reliģiskiem uzskatiem.
Vai ar paranoju ir saistītas arī citas garīgās slimības?
A: Ļoti bieži cilvēkiem ar paranoju ir arī citi domāšanas vai garastāvokļa traucējumi. Paranoja var būt šizofrēnijas, bipolāru traucējumu un citu psihisku slimību simptoms.
J: Vai ir normāli, ka cilvēki ikdienā lieto terminu "paranoiķis"?
A: Jā, ikdienas sarunās cilvēki var lietot vārdu "paranoisks", lai apzīmētu parastākas bažas, piemēram, domas, ka kāds viņus ienīst, pat ja viņi paši tam netic.
J: Kādi ir daži paranoiskas domāšanas piemēri?
A: Paranoīdas domāšanas piemēri ir, piemēram, pārliecība, ka citi cilvēki vēlas viņus dabūt vai plāno viņiem nodarīt pāri; pārliecība, ka viņus novēro videokameras; pārliecība, ka noteiktas grupas (piemēram, policija vai CIP) viņus izseko; pārliecība, ka citi cilvēki var kontrolēt viņu domas vai izmantot maģiju, lai viņiem kaitētu.
