Domas traucējumi
Psihiatrijā termins "domāšanas traucējumi" vai "formālie domāšanas traucējumi" attiecas uz stāvokli, kad cilvēkiem ir problēmas ar konsekventu un tiešu domāšanu, kas izraisa patoloģijas, piemēram, mutvārdu un rakstveida valodā. Cilvēki, kuriem ir šāds stāvoklis, lieto nesakārtotu vai dažkārt grūti saprotamu valodu. Psihiatri uzskata, ka valoda ir domāšanas procesu atspoguļojums. Tāpēc cilvēkiem, kuriem ir grūtības runāt, bieži vien ir grūtības arī ar domāšanu.
Domas traucējumi tiek uzskatīti par psihoziskas garīgās slimības simptomu, taču tie var būt arī citi iemesli.
Aprakstītais stāvoklis ir pastāvīgs. Tas ietekmē runu un rakstīšanu. Skartie var runāt visu laiku vai arī viņiem var būt raksturīgi tādi likumsakarības kā domu maiņa teikuma iekšienē. Viņi var arī lietot dažādus vārdus, kas vispār nesavienojas; to dēvē par "vārdu salātiem".
Eižens Bleulers, kurš nosauca šizofrēniju, uzskatīja, ka tās raksturīgākā pazīme ir domāšanas procesa traucējumi. Tomēr, lai gan psihozes maldus un halucinācijas varētu uzskatīt arī par domāšanas traucējumiem, termins "formālie domāšanas traucējumi" attiecas tieši uz apzinātās verbālās domāšanas plūsmas traucējumiem, kas izriet no runas. Par to parasti runā, kad lieto mazāk precīzu, biežāk lietoto, bet saīsināto terminu "domāšanas traucējumi".
Domas traucējumi dažkārt izpaužas rakstiski. Šī ir domas traucējumu skartas personas vēstule, to ir grūti izlasīt. Sieviete, kas to rakstījusi, ir cietusi no psihozes.
