Formālie domāšanas traucējumi — definīcija, simptomi un cēloņi

Psihiatrijā termins "domāšanas traucējumi" vai "formālie domāšanas traucējumi" attiecas uz stāvokli, kad cilvēkiem ir problēmas ar konsekventu un tiešu domāšanu, kas izraisa patoloģijas, piemēram, mutvārdu un rakstveida valodā. Cilvēki, kuriem ir šāds stāvoklis, lieto nesakārtotu vai dažkārt grūti saprotamu valodu. Psihiatri uzskata, ka valoda ir domāšanas procesu atspoguļojums. Tāpēc cilvēkiem, kuriem ir grūtības runāt, bieži vien ir grūtības arī ar domāšanu.

Domas traucējumi tiek uzskatīti par psihoziskas garīgās slimības simptomu, taču tie var būt arī citi iemesli.

Aprakstītais stāvoklis ir pastāvīgs. Tas ietekmē runu un rakstīšanu. Skartie var runāt visu laiku vai arī viņiem var būt raksturīgi tādi likumsakarības kā domu maiņa teikuma iekšienē. Viņi var arī lietot dažādus vārdus, kas vispār nesavienojas; to dēvē par "vārdu salātiem".

Eižens Bleulers, kurš nosauca šizofrēniju, uzskatīja, ka tās raksturīgākā pazīme ir domāšanas procesa traucējumi. Tomēr, lai gan psihozes maldus un halucinācijas varētu uzskatīt arī par domāšanas traucējumiem, termins "formālie domāšanas traucējumi" attiecas tieši uz apzinātās verbālās domāšanas plūsmas traucējumiem, kas izriet no runas. Par to parasti runā, kad lieto mazāk precīzu, biežāk lietoto, bet saīsināto terminu "domāšanas traucējumi".

Kas tieši nozīmē "formālie domāšanas traucējumi"?

Formālie domāšanas traucējumi attiecas uz domāšanas organizācijas vai plūsmas izmaiņām — nevis uz ticību saturu (piem., maldiem). Tie izpaužas kā problēmas ar domu secību, loģiku, saikņu veidošanu starp idejām un runas plūduma kontroli. Tas redzams gan mutiski, gan rakstiski.

Izplatītākie simptomi

• Izkliedētas asociācijas (loosening of associations) — idejas pāriet viena otrā bez skaidrām sasaistēm.
• Derailements/ tangentiality — atkāpes no tēmas, neatgriežoties pie sākotnējā jautājuma.
• Circumstantiality — lieki detaļu apraksti, tomēr beigās nonāk pie jautājuma risinājuma.
• Domu pārtraukšana (thought blocking) — pēkšņa domas pārtrūkšana, runas lēciens.
• Pārspīlēta skaņu spēle (clanging) — izvēlas vārdus pēc skaņas līdzības, nevis nozīmes.
• Neologismi — jauni, saprotami tikai runātājam vārdi.
• Vārdnīcas nabadzība vai satura nabadzība — runas apjoms samazināts vai saturiski maznozīmīgs.
• Perseverācija — atkārtota ideju, vārdu vai frāzu lietošana.
• "Vārdu salāti" — vārdu un frāžu sajaukums, kas var būt pilnīgi nesaprotams.

Iespējamie cēloņi

Formālie domāšanas traucējumi var rasties dažādu iemeslu dēļ. Galvenie ir:

• Psihotiskas slimības — piemēram, šizofrēnija un citas psihozes, kur šie traucējumi ir bieži un var būt tādi pamatsimptomi.
• Neiroloģiskas saslimšanas — demences, afāzijas, insulti, smadzeņu traumas, epilepsija.
• Intoksikācija vai atkarības stāvokļi — alkohola vai narkotiku ietekme un abstinence var izraisīt laicīgas domāšanas traucējumus.
• Metaboliski vai sistēmiski traucējumi — smagas infekcijas, elektrolītu nelīdzsvarotības, B12 vitamīna deficīts, tireotoksikoze utt.
• Psihiskās veselības stāvokļi bez psihozes — smaga depresija vai bipolāra traucējuma epizodes var dot līdzīgus vārdu un domu traucējumus.
• Medikamentu blaknes — dažas zāles (piem., noteikti psihoaktīvie medikamenti) var ietekmēt domāšanu.

Kā to nosaka (diagnostika)

Diagnoze balstās galvenokārt uz klīnisko novērtējumu:

• garīgā stāvokļa izmeklēšana (mental status examination) — speciālists novērtē runu, domu sekvenci, loģiku un spējīgumu uzturēt tematu;
• saruna ar tuviniekiem un anamnēzes vākšana par simptomu sākumu, noturību un iespējamiem iemesliem;
• ja nepieciešams, veic neiroloģiskus pētījumus, asins analīzes, toksikoloģiskus testus, neiroradioloģiju (CT, MRI) un neiropsiholoģiskos testus;
• standartizētas skalas un vērtēšanas rīki var palīdzēt kvantificēt traucējumu smagumu un sekas uz komunikāciju.

Ārstēšana un atbalsts

Ārstēšana ir orientēta uz pamatcēloni un uz simptomu mazināšanu. Biežākie soļi:

• Pamatcēloņa terapija — piemēram, antipsihotikas psihozēs; endokrīnas vai metaboliskas problēmas ārstēšana.
• Psihoterapeitiski un kognitīvi vingrinājumi — kognitīvā rehabilitācija, runas un valodas terapija, kognitīvā uzvedības terapija, kas var palīdzēt strukturēt domu gaitu.
• Psihosociālais atbalsts — atbalsta grupas, reabilitācijas programmas, ģimenes izglītošana un darbs ar sociālajiem prasmju treniņiem.
• Medikamentozi un simptomātiski pasākumi — medikamentu pielāgošana, krīzes vadība delirija vai intoksikācijas gadījumos.

Prognoze

Prognoze ir ļoti atkarīga no cēloņa. Ja domāšanas traucējumi radušies no piesārņojuma vai īslaicīgas medicīniskas problēmas, tie bieži uzlabojas, kad problēma tiek novērsta. Hroniskos gadījumos, piemēram, pie ilgstošas šizofrēnijas, traucējumi var saglabāties un ietekmēt ikdienas funkcionēšanu, tomēr mērķtiecīga ārstēšana un rehabilitācija var uzlabot runas plūsmu un komunikācijas spējas.

Kad vērsties pie speciālista

Ir ieteicams meklēt profesionālu palīdzību, ja cilvēkam parādās:

• uzkrītošas runas izmaiņas, kas apgrūtina saprašanu;
• īpaši ātra domu plūsma, nepārtraukta runāšana vai, pretēji, garīga "tukšuma" sajūta;
• uzvedības izmaiņas, kuras ietekmē darbspējas, attiecības vai drošību;
• ātras simptomu izmaiņas, iespējama intoksikācija vai akūta medicīniska problēma.

Savlaicīga diagnostika un atbilstoša ārstēšana var samazināt traucējumu ietekmi un uzlabot cilvēka spēju sazināties un funkcionēt ikdienā.

Meklēt pēc burta