Psihoze
Psihoze ir psihiatrijā lietots nosaukums, ar ko apzīmē vairākus stāvokļus. Cilvēkus, kas cieš no psihozes, sauc par psihozē slimiem. Parasti psihotiķi zaudē saikni ar realitāti, viņiem ir grūtības noteikt, kas ir reāls un kas nav. Tas ir ekstrēms izmainītas apziņas stāvoklis.
Vārdam psihoze ir divas daļas. Pirmā daļa nāk no psyche, kas sengrieķu valodā nozīmē dvēsele. Otrā daļa ir galotne "-osis", kas nozīmē slimība vai nedabisks stāvoklis. Tātad burtiski psihoze nozīmē nedabisks dvēseles stāvoklis.
Cilvēkiem ar psihozi var būt halucinācijas, kas nozīmē, ka viņi var piedzīvot lietas, kas patiesībā nepastāv. Viņiem var būt arī maldi, kas ir nostiprināti uzskati un idejas, kuras parasti ir maldīgas. Dažreiz mainās viņu personība, un viņi nespēj domāt skaidri. Dažas no šīm domām var būt paranoiskas. Ne katram psihotiķim ir visas šīs problēmas.
Šo iemeslu dēļ psihotiķi bieži vien rīkojas dīvaini, kas arī apgrūtina viņu normālu dzīvi sabiedrībā. Viņiem bieži vien ir grūtības iegūt draugus, jo lielākā daļa cilvēku viņus nesaprot.
Psihoze cilvēkus var ietekmēt dažādos līmeņos. Daži cilvēki var turpināt dzīvot gandrīz normālu dzīvi, bet citiem ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.
No psihozes dzīves laikā cieš aptuveni 1 procents cilvēku.
Ir daudzas lietas, kas var likt kādam šķist psihotiskam. Tās ir indes, narkotikas, nervu sistēmas slimības un citas slimības. Šī iemesla dēļ daži cilvēki izmanto centrālās nervu sistēmas drudža tēlu, lai runātu par psihozi - nopietnu slimību, kurai var nebūt ļoti sīka skaidrojuma.
Daudzi cilvēki ir piedzīvojuši neparastus pārdzīvojumus, kurus viņi uzskata par reāliem. Halucinācijas, kas saistītas ar reliģiju vai paranormālu pieredzi, šķiet, ir diezgan izplatītas. Ļoti bieži šīs pieredzes nevar saukt par psihozi medicīniskā nozīmē. Šī iemesla dēļ daži cilvēki ir teikuši, ka psihoze var būt vienkārši ekstrēms gadījums tam, ko piedzīvo vairums. Cilvēki, kuri ir cietuši no tā, ko varētu saukt par psihozi, iespējams, vienkārši ir piedzīvojuši ļoti spēcīgus vai nomācošus pārdzīvojumus.
Filmās un plašsaziņas līdzekļos kopumā daži cilvēki, kas parādīti kā vardarbīgi un antisociāli, dažkārt tiek dēvēti par psihiķiem. Šāds priekšstats par psihozi ir nepareizs, parādītie cilvēki parasti ir psihopāti vai sociopāti, viņiem parasti nav halucināciju vai murgojumu.
Psihoze visbiežāk tiek saistīta ar šizofrēniju, bipolāriem traucējumiem, depresiju, narkomāniju un smadzeņu bojājumiem, taču to var izraisīt dažādi apstākļi.
Cēloņi
Psihoze nav slimība, bet gan vairāku simptomu nosaukums, ko var izraisīt dažādas slimības un stāvokļi. Ļoti vispārīgi runājot, ir divu veidu psihozes cēloņi:
- Dažos gadījumos psihoze var būt tieši saistīta ar kādu iemeslu. Daži no iemesliem ir šādi:
- Smadzeņu bojājumi, audzēji.
- Nepareizi lietojat (vai ļaunprātīgi lietojat) noteiktas narkotikas, piemēram, amfetamīnus, kokaīnu vai alkoholu.
- spēcīgs psihosociāls stress.
- Miega trūkums Lielākajai daļai cilvēku tā nav problēma, jo halucinācijas rodas tikai īsi pirms gulētiešanas vai īsi pēc pamošanās, kas tiek uzskatīts par normālu parādību.
- dažas epilepsijas formas.
- saskare ar kādu traumatisku notikumu (vardarbīga nāve, teroristiska darbība u. c.).
- Dažu zāļu lietošanu nevar vienkārši pārtraukt no vienas dienas uz nākamo, to pārtraukšana jāveic noteiktā veidā, parasti ar ārsta palīdzību. Ja tas netiek darīts pareizi, var rasties psihoze.
- dažādas garīgās slimības (tostarp šizofrēnija, bipolārie traucējumi, klīniskā depresija).
- dažādas citas slimības (piemēram, sifiliss, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, AIDS, malārija un lepras).
- Ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēki cieš no psihozes, bet psihozes cēlonis nav skaidrs. Šādos gadījumos cēloņi parasti nav zināmi. Pašreizējie pētījumi liecina, ka dažas no šīm psihozēm var būt saistītas ar ģenētiskiem faktoriem vai ar noteiktiem notikumiem mātes grūtniecības laikā, vai ar psihozi sirgstošās personas agrīnā bērnībā. Pirmo psihozes epizodi var izraisīt stress.
Ārstēšana
Lielāko daļu psihožu var ārstēt, lai cilvēki, kas cieš no tām, varētu dzīvot normālu dzīvi. Ārstēšana ir atkarīga no psihozes cēloņa. Kopumā ir pieejami divi dažādi ārstēšanas veidi:
- Ir zāļu grupa, ko sauc par antipsihotiskiem līdzekļiem. Tie parasti darbojas, mainot veidu, kā smadzenes un nervu sistēma reaģē uz neiromediatoriem.
- Psihotiskiem cilvēkiem ir terapija. Tās laikā viņi mācās atpazīt, kad viņiem ir psihozes lēkme, un reaģēt uz to noteiktos veidos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir psihoze?
A: Psihoze ir psihiatrijā lietots nosaukums dažām psihiskām slimībām. Cilvēkus ar psihozi sauc par psihotiķiem, un viņi parasti zaudē saikni ar realitāti, jo viņiem ir grūtības atšķirt, kas ir reāls un kas nav. Tas ir ekstrēms izmainītas apziņas stāvoklis.
J: Ko nozīmē vārds "psihoze"?
Atbilde: Vārdam "psihoze" ir divas daļas; pirmā daļa nāk no psyche, kas sengrieķu valodā nozīmē dvēsele, un otrā daļa ir galotne "-osis", kas nozīmē slimību vai nedabisku stāvokli. Tātad burtiski psihoze nozīmē nedabisku dvēseles stāvokli.
J: Kādi simptomi ir cilvēkiem ar psihozi?
A: Cilvēkiem ar psihozi var būt halucinācijas, kas nozīmē, ka viņi var piedzīvot lietas, kuru patiesībā nav. Viņiem var būt arī maldi, kas ir nostiprināti uzskati un idejas, kuras parasti ir maldīgas. Dažreiz mainās viņu personība, un viņi nespēj domāt skaidri. Dažas no šīm domām var būt paranoiskas. Ne katram psihotiķim ir visas šīs problēmas. To dēļ psihotiķi bieži rīkojas dīvaini, apgrūtinot viņu normālu dzīvi sabiedrībā.
J: Cik izplatīta ir psihoze?
A: Aptuveni 1 procents cilvēku dzīves laikā cieš no psihozes.
J: Kas var izraisīt psihozi?
A: Psihozi var izraisīt, piemēram, indes, narkotikas, nervu sistēmas slimības un citas slimības.
Vai reliģiska vai pārdabiska pieredze ir saistīta ar psihozi?
A: Halucinācijas, kas saistītas ar reliģiskiem vai pārdabiskiem pārdzīvojumiem, šķiet, ir diezgan izplatītas, bet ļoti bieži šos pārdzīvojumus nevar saukt par psihozi medicīniskā nozīmē - daži cilvēki uzskata, ka tie, kas cietuši no tā, ko varētu saukt par psihozi, var būt vienkārši piedzīvojuši ļoti spēcīgus vai nomācošus pārdzīvojumus, nevis medicīniski diagnosticēti.
Vai vardarbība ir saistīta ar psihozi?
A: Filmās un plašsaziņas līdzekļos kopumā daži cilvēki, kas parādīti kā vardarbīgi un antisociāli, dažkārt tiek dēvēti par psihozēniem, taču šāds tēls ir nepareizs - visticamāk, tie ir psihopāti vai sociopāti, nevis halucinācijas vai maldi, kas radušies tādas psihiskas slimības dēļ kā šizofrēnija vai bipolārie traucējumi.
