Alkoholisms ir atkarība no alkohola. Alkoholisma slimniekus sauc par alkoholiķiem. Alkoholisms ir slimība. Laika gaitā tā bieži vien pasliktinās un var nogalināt cilvēku. Tomēr alkoholismu var ārstēt.

Alkohols ir visbiežāk lietotā narkotika pasaulē. Visā pasaulē ar alkoholismu slimo vismaz 208 miljoni cilvēku. Alkoholisms ir sociāli stigmatizēta slimība. Tāpēc alkoholiķi bieži vien kaunas par savu dzeršanu. Viņi var mēģināt slēpt savu dzeršanu, izvairīties no palīdzības saņemšanas vai atteikties ticēt, ka viņi ir alkoholiķi, jo pārāk kaunas.

Cēloņi

Alkoholisma attīstībā parasti iesaistās vairāki faktori kopā:

  • Ģenētiskā predispozīcija: ģimenes anamnēzē esoša alkohola atkarība palielina risku.
  • Psiholoģiskie faktori: depresija, trauksme, stress un citi garīgās veselības traucējumi var veicināt pārmērīgu dzeršanu.
  • Sociālie un vides faktori: viegla alkohola pieejamība, sociālais spiediens, kultūras normas un bērnībā piedzīvota vardarbība vai neglectedība.
  • Uzvedības faktori: agrīna alkohola lietošanas uzsākšana, bieža binge-dzeršana un pierastība pie alkoholiskām reakcijām uz problēmām.

Simptomi un pazīmes

Alkoholisma izpausmes var būt dažādas — no fizikālām līdz emocionālām un uzvedības izmaiņām. Biežākās pazīmes:

  • spēcīgas vēlmes vai tieksme pēc alkohola (craving);
  • zaudēta spēja kontrolēt dzeršanu (piem., nevar apstāties pēc sākšanas);
  • tolerance — nepieciešams vairāk alkohola, lai sasniegtu iepriekšējo efektu;
  • atsauces simptomi (moku, trīce, svīšana, trauksme) apstāšanās laikā;
  • laika un interešu zaudēšana: upuris var atmest hobijus, darbu vai attiecības;
  • turpināt dzeršanu pat zinot par kaitējumu veselībai, darbam vai attiecībām;
  • biežas ģimenes, juridiskas vai finansiālas problēmas saistītas ar dzeršanu.

Diagnostika

Diagnostikai ārsti izmanto klīniskus kritērijus, pacienta anamnēzi un testus. Bieži tiek izmantotas diagnostikas sistēmas, piemēram, ICD vai DSM klasifikācijas, kur vērtē pazīmju skaitu un smagumu. Ģimenes ārsts, psihiatrs vai atkarību speciālists var veikt sākotnējo izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā nosūtīt uz padziļinātu izmeklēšanu.

Ārstēšana

Ārstēšana parasti ir daudzpusīga un pielāgota katram pacientam. Tā var ietvert:

  • akūta medikamentoza detoksikācija — nepieciešama, ja ir smagas abstinences pazīmes; to veic medicīniski uzraudzītā vidē;
  • medikamenti, kas palīdz samazināt tieksmi vai novērst atkārtotu dzeršanu (piem., naltreksons, akamprozāts, disulfirāms) — lēmumu pieņem ārsts;
  • psihoterapija — kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), motivējošā intervēšana, ģimenes terapija;
  • grupu atbalsts — Anonīmie Alkoholiķi (AA) un citas pašpalīdzības grupas sniedz sociālu atbalstu un ilgtermiņa uzturēšanās stratēģijas;
  • stacionārā rehabilitācija vai ambulatorā programma — atkarībā no atkarības smaguma un sociālajiem apstākļiem;
  • komorbīdu traucējumu ārstēšana — depresijas, trauksmes vai citu garīgu slimību ārstēšana ir svarīga veiksmīgai atveseļošanai.

Ir svarīgi atzīmēt, ka abstinences periodā pastāv risks smagām komplikācijām, piemēram, krampjiem vai delirium tremens, kas var būt dzīvībai bīstami un prasa neatliekamu medicīnisku aprūpi.

Komplikācijas

  • akūtas un hroniskas aknu slimības (taukainā akna, hepatitis, ciroze);
  • kardiovaskulāras problēmas (piem., hipertensija, sirds mazspēja);
  • pastiprināts vēža risks (mutes dobums, rīkle, barība vads, aknas, krūtis u.c.);
  • neiroloģiski bojājumi (piem., Wernicke-Korsakoff sindroms);
  • traumas un negadījumi saistībā ar reibumu;;
  • grūtniecības laikā — augļa alkohola spektra traucējumi (FASD);
  • sociālas sekas — darba zaudēšana, attiecību sabrukums, juridiskas problēmas.

Prevencija un sabiedriskā nozīme

Prevencijas pasākumi ietver izglītību, alkohola pieejamības ierobežošanu, cenu un akcīzes politiku, reklāmas ierobežošanu un mērķtiecīgas programmas riska grupām. Veselības aprūpes speciālistu veikta agrīna skrīninga un īsas intervences var efektīvi samazināt problemātisku dzeršanu.

Statistika un ietekme

Visā pasaulē ar alkoholismu slimo vismaz 208 miljoni cilvēku. Alkoholam ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību — saskaņā ar starptautiskiem novērtējumiem alkohols ir saistīts ar miljoniem hospitalizāciju un aptuveni 3 miljoniem priekšlaicīgu nāvju gadā (pasaules mēroga aplēses), kā arī ar būtiskām sociālajām un ekonomiskajām izmaksām. Vīrieši parasti ir pakļauti lielākam riskam, bet dzeršanas tendences un kaitējuma smagums var ievērojami atšķirties starp valstīm un populācijām.

Kā meklēt palīdzību

Ja jums vai jūsu tuviniekiem ir aizdomas par alkoholisma attīstību, vēršaties pie ģimenes ārsta, psihiatra, atkarību speciālista vai rehabilitācijas centra. Ja ir smagas abstinences pazīmes (krampji, dezorientācija, halucinācijas, augsta drudzis) vai ja pastāv risks pašsavainojumam, nekavējoties meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Atcerieties: alkoholisms ir ārstējama slimība. Pirmā palīdzības meklēšana un atbalsta saņemšana būtiski uzlabo izredzes atveseļoties un atjaunot dzīves kvalitāti.