Alkohola abstinences novērtējuma skala (bieži saukta par CIWA vai CIWA-Ar (atjaunināta versija)) ir standarta klīniskā skala, ko izmanto alkohola abstinences simptomu novērtēšanai un monitorēšanai. Skalā tiek iekļauti desmit visbiežāk sastopamie abstinences simptomi; katram simptomam tiek piešķirts punktu skaits atbilstoši simptomu smagumam, un visi punkti tiek summēti, lai iegūtu kopējo rezultātu. Maksimālais iespējamais rezultāts ir 67 punkti. Augstāks rezultāts norāda uz smagāku atcelšanas simptomatiku.

Skalas sastāvs — 10 novērtējamie simptomi

  • Nātrija / vemšana (nausea and vomiting)
  • Trese (tremor)
  • Paroksismāla svīšana (paroxysmal sweats)
  • Trauksme (anxiety)
  • Agitācija (agitation)
  • Taktīlie traucējumi (tactile disturbances — pieskāriena halucinācijas vai nejutīguma sajūta)
  • Audzitore traucējumi (auditory disturbances — dzirdes halucinācijas)
  • Vizuālie traucējumi (visual disturbances — redzes halucinācijas)
  • Sāpes galvā / spiedoša sajūta galvā (headache, fullness in head)
  • Orientācijas un apziņas apduļķojums (orientation and clouding of sensorium)

Parasti devums par katru no pirmām deviņām pozīcijām tiek vērtēts skalā 0–7, bet orientācija tiek vērtēta 0–4, kas kopā ļauj iegūt līdz 67 punktiem.

Punktu interpretācija

  • 15 vai mazāk punkti parasti nozīmē vieglu alkohola abstinenci;
  • 16–20 punkti parasti norāda uz vidēji smagu abstinenci;
  • virs 20 punktiem parasti nozīmē smagu alkohola atcelšanu, kas var prasīt intensīvāku uzraudzību un ārstēšanu.

Jāņem vērā, ka dažādi klīniskie protokoli var lietot mazliet atšķirīgas robežas (piem., dažkārt par indikāciju zāļu lietošanai tiek uzskatīts CIWA rezultāts ≥8–10). Tāpēc ir svarīgi ievērot vietējās veselības iestādes vadlīnijas.

Kā CIWA tiek izmantota klīniski

  • CIWA palīdz noteikt, kad nepieciešama farmakoterapija (visbiežāk benzodiazepīni) un vai ārstēšana jāvada simptomu-aktivētā (t.i., zāles dod pēc nepieciešamības, pamatojoties uz CIWA punktiem) vai protirptuļa (farmakoprofilakse) režīmā.
  • To izmanto, lai novērtētu pacientu stāvokli atkārtoti — sākotnēji regulāri (piem., ik pēc 1–4 stundām akūtā fāzē) un pēc tam retāk, kamēr simptomi uzlabojas.
  • Augsti CIWA rezultāti (īpaši >20), atkārtotas krampju epizodes, dezorientācija vai vitālo funkciju traucējumi prasa neatliekamu izvērtēšanu un bieži vien hospitalizāciju vai intensīvāku aprūpi.

Papildu klīniskās darbības un drošība

  • CIWA ir daļa no pacientu aprūpes; paralēli jāveic vispārēja medicīniska pārbaude — likvidēt dehidratāciju, koriģēt elektrolītus, nodrošināt B vitamīnus (īpaši tiamīnu) un barošanu.
  • Ja ir aizdomas par infekciju, hipoglikēmiju, smagu hipoksiju vai citu akūtu stāvokli, jāveic atbilstošas izmeklēšanas un ārstēšana.
  • Skala neprasa aparatūru, taču tai nepieciešama pacienta sadarbība un klīniska pieredze, lai pareizi atpazītu halucinācijas, dezorientāciju un citus simptomus.

Ierobežojumi un praktiski apsvērumi

  • CIWA nav piemērota, ja pacients ir ļoti dezorientēts, nesadarbojas vai paralizēts, kā arī pie smagas akūtas intoksikācijas, kad novērtējums nav ticams.
  • Skala neierobežo nepieciešamību pēc klīniskas domāšanas — lēmumi par hospitalizāciju, zāļu izvēli un devām balstās uz visu klīnisko ainu, ne tikai punktiem.
  • Ir variācijas versijās un protokolos; personālam jābūt apmācītam skalu pareizai lietošanai, lai nodrošinātu konsekventu un drošu ārstēšanu.

CIWA / CIWA-Ar ir noderīgs rīks gan neatliekamās medicīnas nodaļās, gan atkarību ārstēšanas vienībās, jo tas atvieglo simptomu monitorēšanu un palīdz standartizēt lēmumu pieņemšanu par ārstēšanu (piem., kad lietot benzodiazepīnus). Tomēr tas neaizstāj klīnisko izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā papildu izmeklējumus un individuālu pieeju pacientam.