Trauksme (nemiers): definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana
Trauksme ir satraukums vai nemiers, ko izraisa bailes no briesmām vai nelaimes. Ļoti bieži cilvēki ar trauksmi izjūt arī bažas. Var būt arī fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes vai kuņģa darbības traucējumi.
Kas ir trauksme? (definīcija)
Trauksme ir normāla emocionāla reakcija uz stresa, neziņu vai draudu sajūtu. Tā palīdz cilvēkam sagatavoties rīcībai — reaģēt, aizbēgt vai aizstāvēt sevi. Tomēr, ja trauksme ir pārmērīga, pastāvīga vai traucē ikdienas dzīvi, runā par traucējumiem, kas prasa uzmanību un ārstēšanu.
Trauksmes veidi
- Vispārējie trauksmes traucējumi (GAD) — pastāvīga un pārmērīga satraukšanās par dažādām dzīves jomām.
- Panikas traucējumi — atkārtotas, pēkšņas trauksmes lēkmes ar intensīvām fiziskām sajūtām.
- Sociālā trauksme — bailes no vērtēšanas vai pazemojuma sabiedrībā.
- Fobijas — spēcīgas bailes no konkrētām situācijām vai objektiem.
- Trauma saistīti traucējumi (piem., PTSS) — pēc smagiem vai bīstamiem notikumiem.
Simptomi
Vispārējas trauksmes simptomi var ietvert:
- pastāvīgs nogurums un enerģijas zudums;
- grūtības atslābināties vai koncentrēties;
- pašapziņas un pašvērtējuma pazemināšanās;
- bailes no sabiedriskām vietām vai socializēšanās;
- biežas, neadekvātas trauksmes sajūtas, satraukums par kļūdām;
- miega traucējumi, murgi;
- biežas raudāšanas epizodes, muskuļu sāpes;
- gremošanas traucējumi — piemēram, kuņģa problēmas, caureja, slikta dūša;
- galvassāpes — skat. arī galvassāpes.
Trauksmes lēkmju (panikas) simptomi bieži ir intensīvi un var ietvert:
- svīšana, trīce vai drebuļi;
- sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība;
- elpas trūkums vai hiperventilācija;
- roku un kāju tirpšana vai nejutīgums;
- tuvojošās bojāejas sajūta vai bailes no sirdslēkmes.
Cēloņi un riska faktori
Trauksmes iemesli parasti ir daudzfaktoriāli. Biežākie faktori:
- ģenētiskā nosliece un bioloģiskas atšķirības smadzenēs;
- ilgstošs stress — piemēram, darba zaudēšana, finanšu grūtības;
- traumas vai mīļotā cilvēka nāve vai smags nelaimes gadījums;
- hormonu vai vielmaiņas izmaiņas;
- citas garīgās veselības problēmas (piem., depresija) vai atkarību vielu lietošana;
- noteiktu vielu vai zāļu blaknes (piem., kofeīns, stimulanti).
Kā tiek noteikta diagnoze?
Diagnozi parasti nosaka ģimenes ārsts vai psihiatrs/psihologs, izmantojot sarunu, simptomu vēsturi un, ja nepieciešams, standarta diagnostikas kritērijus (piem., DSM vai ICD). Ārstēšanas plānu izvēlas, ņemot vērā simptomu smagumu, ilgumu un ietekmi uz ikdienu.
Ārstēšana un atbalsts
Trauksmes ārstēšana parasti ietver kombināciju no psihoterapijas, medikamentiem un pašpalīdzības stratēģijām. Svarīgi konsultēties ar speciālistu, lai piemeklētu piemērotāko pieeju.
- Psihoterapija: kognitīvā uzvedības terapija (CBT) ir īpaši efektīva — palīdz mainīt negatīvas domas un iemācīties stresa pārvaldīšanas paņēmienus. Citi veidi: ekspozīcijas terapija, terapija ar uzmanības un pieņemšanas elementiem (mindfulness/ACT).
- Medikamenti: antidepresanti (SSRI, SNRI) tiek bieži lietoti ilgtermiņā; īslaicīgi var izmantot benzodiazepīnus, ja nepieciešama ātra atvieglošana (tomēr ar piesardzību). Beta-blokatori var palīdzēt izteiktos fiziskos simptomos, piemēram, performanču trauksmē.
- Pašpalīdzība un dzīvesveids: regulāras fiziskās aktivitātes, stabils miega režīms, samazināts kofeīna un alkohola patēriņš, relaksācijas metodes (elpošanas vingrinājumi, progresīvā muskuļu relaksācija), veselīga uztura.
- Krīzes situācijās (panikas lēkme): lēnas dziļas elpas, sēdēšana vai stāvēšana drošā vietā, mēģinājums nomierināt domas ar 5-4-3-2-1 sensoru tehniku (apzināt piecas lietas, ko redzat utt.), ja nepieciešams — meklēt medicīnisko palīdzību.
Kad meklēt ārsta palīdzību?
- ja trauksme traucē darbu, attiecības vai ikdienas funkcijas;
- ja simptomi pastiprinās vai nekādā veidā neuzlabojas daudzu nedēļu laikā;
- ja rodas domas par sevis nodarīšanu vai pašnāvību — nekavējoties sazināties ar ārstu vai psihiskās veselības dienestu;
- ja parādās jauni, smagi fiziski simptomi (piem., spēcīgas sāpes krūtīs), kas var liecināt par citu medicīnisku stāvokli.
Padomi ikdienai un profilakse
- izveidojiet stabilu dienas režīmu (miegs, ēdiens, atpūta);
- ierobežojiet stimulantu lietošanu (kafija, enerģijas dzērieni);
- iemācieties vienkāršas elpošanas tehnikas (dziļa vēdera elpošana);
- praktizējiet uzmanību (mindfulness) vai relaksācijas vingrinājumus regulāri;
- runājiet ar draugiem vai ģimenes locekļiem par savām bažām — sociālais atbalsts palīdz mazināt trauksmi;
- meklējiet profesionālu palīdzību laikus, negaidot, ka “pāries pats”.
Prognoze
Daudziem cilvēkiem trauksme ir ārstējama; ar atbilstošu terapiju un atbalstu simptomi var mazināties vai pilnībā izzust. Tomēr dažiem cilvēkiem nepieciešama ilgstoša ārstēšana vai vairākas pieejas kombinācija. Agrīna iejaukšanās parasti palīdz ātrāk uzlabot ikdienas funkcionēšanu.
Ja gribat uzzināt vairāk vai saņemt individuālu konsulatāciju, vērsties pie ģimenes ārsta, psihologa vai psihiatra. Profesionāla palīdzība ir drošākais veids, kā atrast piemērotu un drošu ārstēšanas plānu.
Meitene izskatās nobijusies, cieš no trauksmes
Medicīna
Šie simptomi vairāk vai mazāk raksturo trauksmi, taču tie var liecināt arī par citām problēmām, tāpēc vispirms ir jāzvana ārstam vai citam veselības aprūpes speciālistam. Viņi spēs precīzi noteikt, kāda ir problēma, un ieteiks atbilstošu ārstēšanu.
Ārsts parasti vispirms ārstē ar medikamentiem, piemēram, antidepresantiem, tabletēm pret trauksmi un beta blokatoriem. Tie var būt ļoti efektīvi, taču tiem visiem ir blakusparādības, dažas no tām ir sliktākas par citām. Tas var atturēt cilvēkus no šo zāļu lietošanas. Tomēr ņemiet vērā, ka daudzus medikamentus, kas tiek lietoti ilgāku laiku, ir jāpārtrauc lietot īpašā veidā (parasti ar ārsta palīdzību); vienkārši zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt atcelšanas simptomus.
Arvien populārākas kļūst arī citas terapijas, kas nav saistītas ar zālēm, piemēram, pašhipnoze, meditācija, joga, kognitīvi uzvedības terapija, konsultācijas, akupunktūra u. c. Tās ir terapijas, kas palīdz cilvēkiem "pārvaldīt" vai "tikt galā" ar trauksmi un/vai trauksmes lēkmēm.
Bet kā ir ar trauksmes cēloņiem? Abi iepriekš minētie ārstēšanas veidi ir vērsti vai nu uz trauksmes simptomu mazināšanu, vai arī uz palīdzību cilvēkam tikt galā ar saviem traucējumiem. Šķiet, ka tās neko nedara attiecībā uz trauksmes cēloņiem, kas ir tās pamatā.
Arī bailes no vēl viena trauksmes lēkmes lēkmes lēkmes lēkmes lēkmes var izraisīt šo lēkmi. Kamēr pastāv šīs iracionālās bailes, ir ļoti grūti apturēt lēkmes un novērst vispārējo trauksmi. Novēršot šīs bailes, var novērst turpmākas lēkmes un daudz efektīvāk atbrīvoties no vispārējās trauksmes.
Trauksmes traucējumi
Trauksmes traucējumi ir jebkāda veida traucējumi, ko izraisa liela trauksme. Ir daudz dažādu traucējumu, un katru no tiem var diagnosticēt apmācīts speciālists. Šādu traucējumu piemēri ir
- Bailes no noteiktiem dzīvniekiem: Arahnofobija ir bailes no zirnekļiem.
- Bailes no noteiktām situācijām: Agorafobija ir bailes no pūļiem (un no tā, ka nav iespējams viegli aizbēgt), akrofobija ir bailes no augstuma.
- Vispārīgi, piemēram, posttraumatiskā stresa traucējumi (kas rodas cilvēkiem, kuri bieži ir bijuši pakļauti stresa situācijām, piemēram, kariem).
Nemedicīniski, reliģiski ārstēšanas veidi
Trauksmes stāvokli var nomierināt ar Rožukroņa dievkalpojumu, kas ļauj cilvēkam lūgties un meditēt ar lielu miera sajūtu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir trauksme?
A: Trauksme ir baiļu no briesmām vai nelaimes izraisīta satraukuma vai nemiera sajūta.
J: Kādi ir daži fiziski simptomi, kas saistīti ar trauksmi?
A: Ar trauksmi saistītie fiziskie simptomi var būt galvassāpes, kuņģa darbības traucējumi, nogurums/izsīkums, nespēja atpūsties un muskuļu sāpes.
J: Vai ir kādas ilgtermiņa trauksmes sekas?
A.: Jā, ja kāds cieš no nopietnas un ilgstošas trauksmes, tas var izraisīt trauksmes traucējumus, kurus var ārstēt ar terapijas un medikamentu palīdzību.
J: Kādi ir daži vispārīgi trauksmes simptomi?
A: Vispārējie trauksmes simptomi var būt pašapziņas trūkums, zems pašvērtējums, bailes no sabiedriskām vietām vai saskarsmes, kompulsīva uzvedība, uztraukums par kļūdām, murgi un miega traucējumi.
J: Kādas ir parastās pazīmes trauksmes lēkmes laikā?
A: Biežākās pazīmes trauksmes lēkmju laikā ir svīšana, trīce un drebuļi, sirdsklauves (paātrināta sirdsdarbība), elpas trūkums vai hiperventilācija (pārāk ātra elpošana), roku un kāju tirpšana, kā arī sajūta, ka notiks kaut kas slikts.
Jautājums: Kā stresa līmenis ietekmē trauksmes sajūtas?
A: Stresa līmenis, kas nepieciešams, lai izraisītu trauksmes sajūtu, katram cilvēkam ir atšķirīgs, bet tas var ietvert tādas lietas kā darba zaudēšana vai tuva cilvēka nāve.
J: Vai ir kāds veids, kā laika gaitā mazināt trauksmes sajūtas?
A.: Vairumā gadījumu jā - daudziem cilvēkiem trauksmes sajūtas laika gaitā izzūd, un nav nepieciešama medicīniska iejaukšanās, un tās atgriežas normālā stāvoklī.
