Posttraumatiskā stresa traucējumi

Izplatība

No 50 % līdz 90 % cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs vismaz vienu reizi mūžā ir piedzīvojuši traumu. Tomēr ne visiem, kas ir piedzīvojuši traumu, attīstās PTSS. ASV PTSD izplatība - cilvēku, kuriem ir šī slimība, īpatsvars - ir aptuveni 8 %.

PTSD ir biežāk sastopama noteiktās cilvēku grupās, kurām ir lielāka iespēja piedzīvot traumu. Šajās grupās ietilpst ārsti, ugunsdzēsēji, karavīri un cilvēki, kas strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestos. Šo cilvēku vidū PTSD izplatība ir daudz augstāka un pārsniedz 50 %.

Diagnoze

Lai PTSD tiktu oficiāli diagnosticēts, personai ir jāatbilst konkrētiem kritērijiem jeb prasībām un jāparāda konkrēti simptomi. Šīs prasības ir uzskaitītas Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā-IV-TR (parasti to sauc par DSM-IV-TR). Amerikas Psihiatru asociācijas (APA) sarakstītajā DSM-IV-TR (DSM, 4. izdevums, teksta pārskatīšana) ir uzskaitītas visas APA atzītās garīgās veselības slimības un noteiktas oficiālās prasības, kas jāizpilda, lai katru slimību varētu diagnosticēt.

Saskaņā ar DSM-IV-TR, lai diagnosticētu PTSD, personai ir jāatbilst šādām prasībām:

(A) Traumatiska iedarbība: persona ir piedzīvojusi traumatisku notikumu. (Parasti traumatiski notikumi ir izvarošana vai seksuāla vardarbība, uzbrukums vai smags ievainojums, tuvinieka nāve vai ievainojums, nozieguma upuris, kara vai terorisma pieredze). Traumatiskais notikums personai ir radījis fizisku ievainojumu vai vardarbību, vai arī tas ir apdraudējis personu vai apkārtējos cilvēkus, ka viņi tiks ievainoti vai nogalināti. Traumatiskā notikuma laikā persona jutās ļoti nobijusies, šausmināta vai bezpalīdzīga.

(B) Atkārtota pieredze: Pat pēc tam, kad trauma ir beigusies, persona turpina kaut kādā veidā atkārtoti piedzīvot traumu. Piemēram, personai var būt murgi vai atmiņu uzplaiksnījumi (spēcīgas atmiņas par traumu, kas ir tik spilgtas un intensīvas, ka personai šķiet, ka tā piedzīvo traumu no jauna). Personai var būt arī spēcīga fiziska vai emocionāla reakcija, kad notiek kas tāds, kas atgādina par traumu.

(C) Izvairīšanās/nobrīvošanās: Cilvēks cenšas izvairīties no lietām, kas atgādina par traumu, vai no lietām, kas izraisa nepatīkamas sajūtas par notikušo. Cilvēks var arī aizmirst daļu no tā, kas ar viņu noticis, vai var justies emocionāli nejūtīgs (viņam ir grūtības izjust emocijas tik spēcīgi kā parasti).

(D) paaugstināts uzbudinājums: Cilvēka ķermenis izrāda pazīmes, kas liecina par paaugstinātu modrību, it kā tam vienmēr būtu uzbrukums. Cilvēks var būt nervozs, viņam var būt problēmas ar miegu, koncentrēšanos vai dusmām.

(E) simptomi personai ir bijuši vismaz mēnesi. (Ja personas simptomi ir bijuši mazāk nekā mēnesi, parasti PTSD vietā tiek diagnosticēts akūts stresa sindroms).

(F) Simptomi personai rada problēmas darbā, attiecībās vai kādā citā svarīgā dzīves jomā.

Kareivja kreisajā pusē skatiens saucas Two Thousand Yard Stare. Šis skatiens var būt PTSS priekšvēstnesis vai simptoms.

Citi stāvokļi, piemēram, PTSD

Daži eksperti ir rakstījuši, ka par safabricētu pēctraumatisku stresa sindromu ir jādomā, ja pacienta simptomi ir aizdomīgi vai neparasti. Šie eksperti (konkrēti, "American Psychiatric Association" DSM IV rokasgrāmata, tādi eksperti kā Dr. Eli S. Chesen un Freedman & Kaplan mācību grāmata "Comprehensive Textbook of Psychiatry") ir ierosinājuši, ka būtu jāizceļ "sarkanais karodziņš", ja pacients apgalvo, ka cieš gan no PTSD, gan no traumatiska smadzeņu ievainojuma (TBI), kas radies viena negadījuma rezultātā. Viņi norāda, ka TBI - fizisks smadzeņu ievainojums - izraisa amnēziju jeb atmiņas zudumu par notikumu, kas izraisīja smadzeņu ievainojumu. Viņi uzskata, ka bez atmiņas par traumatisko notikumu pacients, iespējams, nevarētu izjust noteiktus PTSD simptomus, piemēram, murgi vai atmiņu uzplaiksnījumi par šo notikumu, jo viņš neatceras, kas notika. Viņi secina, ka tipiskos gadījumos traumatisks smadzeņu ievainojums "pārspēj" PTSS diagnozi.