Posttraumatiskā stresa traucējumi (dažkārt arī Posttraumatiskā stresa traucējumi, bieži saīsināti līdz PTSD) ir trauksmes traucējumi. Tas var attīstīties, ja cilvēki ir smagi cietuši vai piedzīvojuši kaut ko ārkārtīgi satraucošu.

PTSS atšķiras no traumatiskā stresa, kas ir mazāk intensīvs un īsāks, un kaujas stresa reakcijas, kas karavīriem rodas kara laikā un parasti izzūd. PTSD agrāk ir bijis pazīstams ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, čaulas šoks, kara traumatiskā neiroze vai pēctraumatiskā stresa sindroms (PTSS).

Vēstures gaitā ir bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēki ir izjutuši simptomus, ko mūsdienās dēvē par PTSS. Viens no šādiem aprakstiem ir par Samuelu Pepisu, kurš bija liecinieks Lielajam Londonas ugunsgrēkam 1666. gadā. "Sešus mēnešus pēc šī notikuma viņš savā dienasgrāmatā rakstīja, ka naktīs nevar gulēt, jo viņu pārņēmušas lielas bailes no uguns; kādu nakti viņš šo baiļu dēļ nevarēja aizmigt pirms diviem naktī."

Kas ir PTSS — īsi un saprotami

PTSS ir psihiska reakcija uz smagu emocionālu vai fizisku traumu. To var izraisīt dažādi notikumi, piemēram, vardarbība, seksuāla uzmākšanās, smaga nelaimes gadījuma sekas, dabas katastrofas, karadarbība vai ilgstoša emocionāla vardarbība. PTSS var skart jebkuru vecumu un dzimumu; daudzi cilvēki atlabst pēc laika, bet daļa simptomu var kļūt hroniski bez atbilstošas palīdzības.

Simptomi

PTSS simptomi parasti iedalās četrās galvenajās grupās. Tie var parādīties dažādos intensitātes līmeņos un laika periodos pēc traumas.

  • Intrūzija (kļūšana klāt pie notikuma): negaidītas atmiņas, atkārtotas un uzmācīgas domas, murgi, flashbacki (tas pats notikums šķiet kā atkārtota pieredze), spēcīgas emocionālas vai fiziskas reakcijas, kad tiek atgādināts par traumu.
  • Izvairīšanās: centieni izvairīties no atgādinājumiem par traumu — vietām, cilvēkiem, sarunām vai domām; izvairīšanās var ietekmēt dzīvesveidu un attiecības.
  • Negatīvas izmaiņas domāšanā un noskaņā: pastiprināta vainas, kauna vai aizvainojuma izjūta, samazināta interese par iepriekš nozīmīgām lietām, grūtības atcerēties svarīgas traumas detaļas, drūmas vai nolemtības izjūtas.
  • Paaugstināta uzbudinājuma un reaktivitātes līmenis: miega traucējumi, viegla izbesīšana vai dusmas, koncentrēšanās grūtības, pārmērīga modrība (hipervigilance), paaugstināta trajektorijas jutība vai riskanta uzvedība.

Bērniem var izpausties citādi — atkārtota spēlēšana, kurā atgriežas traumas saturs, regresija (piem., urīna nesaturēšana), vai vēlāka uzvedības problēmas. Daļai cilvēku simptomi sākas dažu dienu/wekļu laikā, citādi tie var parādīties vēlāk.

Cēloņi un riska faktori

  • Tieša traumatiska pieredze: personiska ievainošana, seksuāla vardarbība, bruņota uzbrukšana, nopietna avārija u.c.
  • Steidzama dzīvības zaudēšanas vai draudi uz dzīvību: liecinieku lomā vai kad tiek uzzināts par tuvinieka smagu traumu/bojāeju.
  • Riska faktori: agrāka traumatiska pieredze, psihisks traucējums anamnēzē, zema sociālā atbalsta sistēma, intensitāte un ilgums traumas laikā, peritraumatiska disociācija, nopietnas fiziskas traumas vai ievainojumi.

Diagnoze un laika kritēriji

PTSS diagnoze parasti tiek noteikta, ja pēc kritiska notikuma ilgstoši pastāv simptomi, kas traucē ikdienas funkcionalitāti. Standartā trīs vai vairāk simptomu grupas ir jābūt klāt, un simptomi parasti saglabājas vismaz vienu mēnesi. Precīzu diagnozi veic ārsts vai psihiatrs, izmantojot klīnisku novērtējumu un, ja nepieciešams, standartizētas anketas.

Ārstēšana

Efektīva ārstēšana parasti ietver psihoterapiju un dažkārt medikamentus. Tiek rekomendētas sekojošas pieejas:

  • Traumas fokusēta kognitīvi uzvedības terapija (CBT): ietver ekspozīcijas terapiju (pakāpeniska sastapšanās ar atgādinājumiem) un kognitīvo pārkārtošanu (domāšanas modeļu maiņa).
  • EMDR (desensibilizācija un pāstrādāšana ar acu kustībām): metode, kas palīdz pāstrādāt traumatiskas atmiņas.
  • Mediķu atbalsts: dažkārt lieto antidepresantus (piem., SSRI grupas medikamentus), lai mazinātu saistītus simptomus, piemēram, depresiju un trauksmi.
  • Grupu terapija un atbalsta grupas: ļauj justies saprastam un saņemt praktiskus ieteikumus no citiem ar līdzīgām pieredzēm.
  • Akūta psiholoģiskā palīdzība: psiholoģiskā pirmā palīdzība un krīzes iejaukšanās var palīdzēt mazināt simptomu pasliktināšanos tūlīt pēc traumas.

Ārstēšanas plāns jāizstrādā individuāli, un bieži kombinē terapeitiskās pieejas ar medikamentozu ārstēšanu un sociālo atbalstu.

Komplikācijas un saistītie traucējumi

  • Depresija, trauksme un panikas lēkmes
  • Atkarību rašanās (alkohols, narkotikas) kā mēģinājums pašārstēties
  • Funkcionālas grūtības darbā, mācībās vai attiecībās
  • Pašsabotāžas uzvedība, pašnāvnieciskas domas vai mēģinājumi — šajos gadījumos nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība

Prognoze un profilakse

Daudzi cilvēki pakāpeniski dziedē, saņemot atbalstu un piemērotu terapiju; daļa gadījumu var kļūt hroniski. Labāka ilgtermiņa prognoze saistīta ar agrīnu atbalstu, labu sociālo atbalstu un piekļuvi specializētai ārstēšanai. Profilaktiski pasākumi ietver drošības stiprināšanu, psiholoģisko pirmo palīdzību pēc traumām un piekļuvi psihiskās veselības pakalpojumiem tiem, kas bijuši pakļauti riska situācijām.

Kad meklēt palīdzību

Meklējiet profesionālu palīdzību, ja pēc traumas simptomi saglabājas vairākas nedēļas, ja tie traucē darbu, mācības vai attiecības, vai ja rodas pašnāvnieciskas domas. Ja pastāv tūlītējs risks sev vai citiem, jāvēršas neatliekamā medicīniskā palīdzībā vai krīzes dienestā.

Svarīgi: PTSS nav vājuma pazīme — tas ir veselības traucējums, ko var ārstēt. Ja jūs vai kāds jums tuvs cilvēks cieš no simptomiem, meklējiet profesionālu atbalstu; agrīna iejaukšanās palielina atlabšanas iespējas.