Pēctraumatiskie stresa traucējumi (PTSS/PTSD) — definīcija, simptomi, vēsture
PTSS (PTSD) — skaidra definīcija, biežākie simptomi un vēsture: uzzini, kā atpazīt pēctraumatiskos stresa traucējumus un kur meklēt palīdzību.
Posttraumatiskā stresa traucējumi (dažkārt arī Posttraumatiskā stresa traucējumi, bieži saīsināti līdz PTSD) ir trauksmes traucējumi. Tas var attīstīties, ja cilvēki ir smagi cietuši vai piedzīvojuši kaut ko ārkārtīgi satraucošu.
PTSS atšķiras no traumatiskā stresa, kas ir mazāk intensīvs un īsāks, un kaujas stresa reakcijas, kas karavīriem rodas kara laikā un parasti izzūd. PTSD agrāk ir bijis pazīstams ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, čaulas šoks, kara traumatiskā neiroze vai pēctraumatiskā stresa sindroms (PTSS).
Vēstures gaitā ir bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēki ir izjutuši simptomus, ko mūsdienās dēvē par PTSS. Viens no šādiem aprakstiem ir par Samuelu Pepisu, kurš bija liecinieks Lielajam Londonas ugunsgrēkam 1666. gadā. "Sešus mēnešus pēc šī notikuma viņš savā dienasgrāmatā rakstīja, ka naktīs nevar gulēt, jo viņu pārņēmušas lielas bailes no uguns; kādu nakti viņš šo baiļu dēļ nevarēja aizmigt pirms diviem naktī."
Kas ir PTSS — īsi un saprotami
PTSS ir psihiska reakcija uz smagu emocionālu vai fizisku traumu. To var izraisīt dažādi notikumi, piemēram, vardarbība, seksuāla uzmākšanās, smaga nelaimes gadījuma sekas, dabas katastrofas, karadarbība vai ilgstoša emocionāla vardarbība. PTSS var skart jebkuru vecumu un dzimumu; daudzi cilvēki atlabst pēc laika, bet daļa simptomu var kļūt hroniski bez atbilstošas palīdzības.
Simptomi
PTSS simptomi parasti iedalās četrās galvenajās grupās. Tie var parādīties dažādos intensitātes līmeņos un laika periodos pēc traumas.
- Intrūzija (kļūšana klāt pie notikuma): negaidītas atmiņas, atkārtotas un uzmācīgas domas, murgi, flashbacki (tas pats notikums šķiet kā atkārtota pieredze), spēcīgas emocionālas vai fiziskas reakcijas, kad tiek atgādināts par traumu.
- Izvairīšanās: centieni izvairīties no atgādinājumiem par traumu — vietām, cilvēkiem, sarunām vai domām; izvairīšanās var ietekmēt dzīvesveidu un attiecības.
- Negatīvas izmaiņas domāšanā un noskaņā: pastiprināta vainas, kauna vai aizvainojuma izjūta, samazināta interese par iepriekš nozīmīgām lietām, grūtības atcerēties svarīgas traumas detaļas, drūmas vai nolemtības izjūtas.
- Paaugstināta uzbudinājuma un reaktivitātes līmenis: miega traucējumi, viegla izbesīšana vai dusmas, koncentrēšanās grūtības, pārmērīga modrība (hipervigilance), paaugstināta trajektorijas jutība vai riskanta uzvedība.
Bērniem var izpausties citādi — atkārtota spēlēšana, kurā atgriežas traumas saturs, regresija (piem., urīna nesaturēšana), vai vēlāka uzvedības problēmas. Daļai cilvēku simptomi sākas dažu dienu/wekļu laikā, citādi tie var parādīties vēlāk.
Cēloņi un riska faktori
- Tieša traumatiska pieredze: personiska ievainošana, seksuāla vardarbība, bruņota uzbrukšana, nopietna avārija u.c.
- Steidzama dzīvības zaudēšanas vai draudi uz dzīvību: liecinieku lomā vai kad tiek uzzināts par tuvinieka smagu traumu/bojāeju.
- Riska faktori: agrāka traumatiska pieredze, psihisks traucējums anamnēzē, zema sociālā atbalsta sistēma, intensitāte un ilgums traumas laikā, peritraumatiska disociācija, nopietnas fiziskas traumas vai ievainojumi.
Diagnoze un laika kritēriji
PTSS diagnoze parasti tiek noteikta, ja pēc kritiska notikuma ilgstoši pastāv simptomi, kas traucē ikdienas funkcionalitāti. Standartā trīs vai vairāk simptomu grupas ir jābūt klāt, un simptomi parasti saglabājas vismaz vienu mēnesi. Precīzu diagnozi veic ārsts vai psihiatrs, izmantojot klīnisku novērtējumu un, ja nepieciešams, standartizētas anketas.
Ārstēšana
Efektīva ārstēšana parasti ietver psihoterapiju un dažkārt medikamentus. Tiek rekomendētas sekojošas pieejas:
- Traumas fokusēta kognitīvi uzvedības terapija (CBT): ietver ekspozīcijas terapiju (pakāpeniska sastapšanās ar atgādinājumiem) un kognitīvo pārkārtošanu (domāšanas modeļu maiņa).
- EMDR (desensibilizācija un pāstrādāšana ar acu kustībām): metode, kas palīdz pāstrādāt traumatiskas atmiņas.
- Mediķu atbalsts: dažkārt lieto antidepresantus (piem., SSRI grupas medikamentus), lai mazinātu saistītus simptomus, piemēram, depresiju un trauksmi.
- Grupu terapija un atbalsta grupas: ļauj justies saprastam un saņemt praktiskus ieteikumus no citiem ar līdzīgām pieredzēm.
- Akūta psiholoģiskā palīdzība: psiholoģiskā pirmā palīdzība un krīzes iejaukšanās var palīdzēt mazināt simptomu pasliktināšanos tūlīt pēc traumas.
Ārstēšanas plāns jāizstrādā individuāli, un bieži kombinē terapeitiskās pieejas ar medikamentozu ārstēšanu un sociālo atbalstu.
Komplikācijas un saistītie traucējumi
- Depresija, trauksme un panikas lēkmes
- Atkarību rašanās (alkohols, narkotikas) kā mēģinājums pašārstēties
- Funkcionālas grūtības darbā, mācībās vai attiecībās
- Pašsabotāžas uzvedība, pašnāvnieciskas domas vai mēģinājumi — šajos gadījumos nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība
Prognoze un profilakse
Daudzi cilvēki pakāpeniski dziedē, saņemot atbalstu un piemērotu terapiju; daļa gadījumu var kļūt hroniski. Labāka ilgtermiņa prognoze saistīta ar agrīnu atbalstu, labu sociālo atbalstu un piekļuvi specializētai ārstēšanai. Profilaktiski pasākumi ietver drošības stiprināšanu, psiholoģisko pirmo palīdzību pēc traumām un piekļuvi psihiskās veselības pakalpojumiem tiem, kas bijuši pakļauti riska situācijām.
Kad meklēt palīdzību
Meklējiet profesionālu palīdzību, ja pēc traumas simptomi saglabājas vairākas nedēļas, ja tie traucē darbu, mācības vai attiecības, vai ja rodas pašnāvnieciskas domas. Ja pastāv tūlītējs risks sev vai citiem, jāvēršas neatliekamā medicīniskā palīdzībā vai krīzes dienestā.
Svarīgi: PTSS nav vājuma pazīme — tas ir veselības traucējums, ko var ārstēt. Ja jūs vai kāds jums tuvs cilvēks cieš no simptomiem, meklējiet profesionālu atbalstu; agrīna iejaukšanās palielina atlabšanas iespējas.
Samuels Pepiss, iespējams, cieta no PTSD pēc 1666. gada Lielā Londonas ugunsgrēka.
Izplatība
No 50 % līdz 90 % cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs vismaz vienu reizi mūžā ir piedzīvojuši traumu. Tomēr ne visiem, kas ir piedzīvojuši traumu, attīstās PTSS. ASV PTSD izplatība - cilvēku, kuriem ir šī slimība, īpatsvars - ir aptuveni 8 %.
PTSD ir biežāk sastopama noteiktās cilvēku grupās, kurām ir lielāka iespēja piedzīvot traumu. Šajās grupās ietilpst ārsti, ugunsdzēsēji, karavīri un cilvēki, kas strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestos. Šo cilvēku vidū PTSD izplatība ir daudz augstāka un pārsniedz 50 %.
Diagnoze
Lai PTSD tiktu oficiāli diagnosticēts, personai ir jāatbilst konkrētiem kritērijiem jeb prasībām un jāparāda konkrēti simptomi. Šīs prasības ir uzskaitītas Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā-IV-TR (parasti to sauc par DSM-IV-TR). Amerikas Psihiatru asociācijas (APA) sarakstītajā DSM-IV-TR (DSM, 4. izdevums, teksta pārskatīšana) ir uzskaitītas visas APA atzītās garīgās veselības slimības un noteiktas oficiālās prasības, kas jāizpilda, lai katru slimību varētu diagnosticēt.
Saskaņā ar DSM-IV-TR, lai diagnosticētu PTSD, personai ir jāatbilst šādām prasībām:
(A) Traumatiska iedarbība: persona ir piedzīvojusi traumatisku notikumu. (Parasti traumatiski notikumi ir izvarošana vai seksuāla vardarbība, uzbrukums vai smags ievainojums, tuvinieka nāve vai ievainojums, nozieguma upuris, kara vai terorisma pieredze). Traumatiskais notikums personai ir radījis fizisku ievainojumu vai vardarbību, vai arī tas ir apdraudējis personu vai apkārtējos cilvēkus, ka viņi tiks ievainoti vai nogalināti. Traumatiskā notikuma laikā persona jutās ļoti nobijusies, šausmināta vai bezpalīdzīga.
(B) Atkārtota pieredze: Pat pēc tam, kad trauma ir beigusies, persona turpina kaut kādā veidā atkārtoti piedzīvot traumu. Piemēram, personai var būt murgi vai atmiņu uzplaiksnījumi (spēcīgas atmiņas par traumu, kas ir tik spilgtas un intensīvas, ka personai šķiet, ka tā piedzīvo traumu no jauna). Personai var būt arī spēcīga fiziska vai emocionāla reakcija, kad notiek kas tāds, kas atgādina par traumu.
(C) Izvairīšanās/nobrīvošanās: Cilvēks cenšas izvairīties no lietām, kas atgādina par traumu, vai no lietām, kas izraisa nepatīkamas sajūtas par notikušo. Cilvēks var arī aizmirst daļu no tā, kas ar viņu noticis, vai var justies emocionāli nejūtīgs (viņam ir grūtības izjust emocijas tik spēcīgi kā parasti).
(D) paaugstināts uzbudinājums: Cilvēka ķermenis izrāda pazīmes, kas liecina par paaugstinātu modrību, it kā tam vienmēr būtu uzbrukums. Cilvēks var būt nervozs, viņam var būt problēmas ar miegu, koncentrēšanos vai dusmām.
(E) simptomi personai ir bijuši vismaz mēnesi. (Ja personas simptomi ir bijuši mazāk nekā mēnesi, parasti PTSD vietā tiek diagnosticēts akūts stresa sindroms).
(F) Simptomi personai rada problēmas darbā, attiecībās vai kādā citā svarīgā dzīves jomā.
Kareivja kreisajā pusē skatiens saucas Two Thousand Yard Stare. Šis skatiens var būt PTSS priekšvēstnesis vai simptoms.
Citi stāvokļi, piemēram, PTSD
Daži eksperti ir rakstījuši, ka par safabricētu pēctraumatisku stresa sindromu ir jādomā, ja pacienta simptomi ir aizdomīgi vai neparasti. Šie eksperti (konkrēti, "American Psychiatric Association" DSM IV rokasgrāmata, tādi eksperti kā Dr. Eli S. Chesen un Freedman & Kaplan mācību grāmata "Comprehensive Textbook of Psychiatry") ir ierosinājuši, ka būtu jāizceļ "sarkanais karodziņš", ja pacients apgalvo, ka cieš gan no PTSD, gan no traumatiska smadzeņu ievainojuma (TBI), kas radies viena negadījuma rezultātā. Viņi norāda, ka TBI - fizisks smadzeņu ievainojums - izraisa amnēziju jeb atmiņas zudumu par notikumu, kas izraisīja smadzeņu ievainojumu. Viņi uzskata, ka bez atmiņas par traumatisko notikumu pacients, iespējams, nevarētu izjust noteiktus PTSD simptomus, piemēram, murgi vai atmiņu uzplaiksnījumi par šo notikumu, jo viņš neatceras, kas notika. Viņi secina, ka tipiskos gadījumos traumatisks smadzeņu ievainojums "pārspēj" PTSS diagnozi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir posttraumatiskais stresa sindroms (PTSD)?
A: PTSD ir trauksmes traucējumi, kas var attīstīties, ja cilvēki piedzīvo kaut ko ārkārtīgi satraucošu vai tiek smagi ievainoti.
J: Ar ko PTSD atšķiras no traumatiskā stresa un kaujas stresa reakcijas?
A: PTSS atšķiras no traumatiskā stresa, kas ir mazāk intensīvs un īsāks, un kaujas stresa reakcijas, kas rodas karavīriem kara laikā un parasti izzūd.
J: Kādi ir daži citi nosaukumi, ar kādiem PTSD agrāk ir ticis dēvēts?
A.: PTSD agrāk ir bijis pazīstams ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, čaulas šoks, kara traumatiskā neiroze vai pēctraumatiskā stresa sindroms (PTSS).
J: Kad galvenokārt tiek lietots termins "čaulas trieciens"?
A: Mūsdienās termins "čaulas trieciens" galvenokārt tiek lietots saistībā ar Pirmo pasaules karu.
J: Vai PTSS ir mūsdienu parādība?
A: Nē, PTSD nav mūsdienu parādība. Vēstures gaitā ir bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēki ir izjutuši simptomus, ko tagad sauc par PTSS.
J: Vai jūs varat minēt piemēru, kas pieredzējis PTSD simptomus pirms mūsdienām?
A.: Jā, Samuels Pepiss ir piemērs cilvēkam, kurš piedzīvoja PTSD simptomus pirms mūsdienām. Viņš bija liecinieks Lielajam Londonas ugunsgrēkam 1666. gadā un mēnešiem ilgi pēc tam izjuta lielas bailes no uguns.
J: Vai cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši traumatisku notikumu, parasti attīstās PTSD?
Atbilde: Nē, ne visiem, kas piedzīvojuši traumatisku notikumu, attīstās PTSD, bet tiem, kas to piedzīvo, ir svarīgi meklēt palīdzību un atbalstu.
Meklēt