Izvarošana: definīcija, likums, sekas un cīņa pret seksuālo vardarbību

Persona var nespēt piekrist (piekrist) dzimumakta vai citu seksuālu darbību veikšanai. Seksuālie sakari ar personu, kura nevar dot savu piekrišanu, ir izvarošana.

Bērni

• Bērni un pusaudži, kas vēl nav sasnieguši piekrišanas vecumu, juridiski nevar dot piekrišanu. Ja pieaugušais ar viņiem nodarbojas ar seksu, to sauc par "seksuālu vardarbību pret bērnu" vai "izvarošanu". Dažviet pusaudži, kas ir aptuveni viena vecuma, var piekrist seksuālam dzimumaktu veikšanai viens ar otru. To dēvē par "Romeo un Džuljetas" klauzulu.

Pieaugušie, kuri nevar dot piekrišanu

Daži pieaugušie nespēj piekrist seksu.

• Cilvēki, kas guļ vai ir bezsamaņā, nevar piekrist dzimumattiecībām.
• Cilvēki, kuri ir noteiktu narkotiku, piemēram, alkohola reibumā, var nebūt spējīgi piekrist dzimumattiecībām. Viņi var nespēt staigāt, var neskaidri runāt vai būt apjukuši.
• Cilvēki, kas cieš no noteiktām slimībām vai invaliditātes, nespēj dot piekrišanu, lai gan juridiski viņi var būt pilngadīgi. Slimības, kas viņiem ir, ietekmē viņu domāšanu. Viņi var nezināt, kas ir sekss, vai arī nespēj izvērtēt seksa sekas. Viņi var šķist apjukuši vai nedroši. Attīstības traucējumi, garīgās slimības un smadzeņu traumas var padarīt personu nespējīgu dot piekrišanu. Tiesa var atzīt, ka persona nav spējīga dot piekrišanu.

Laulības izvarošana ir tad, ja izvarošanas upuris ir precējies ar personu, kas izdarījusi izvarošanu. Saskaņā ar dažu valstu tiesību aktiem par izvarošanu tiek uzskatīts seksuāls sakars ar precētu partneri bez viņa piekrišanas, bet ne citās valstīs. Apvienotajā Karalistē laulāto izvarošana tika atzīta par noziegumu lietā R pret R (1991). Tas, ka laulības izvarošana ir nelikumīga, nenozīmē, ka likums tiek piemērots. Piemēram, Īrijā laulības izvarošana tika atzīta par nelikumīgu 1990. gadā, bet līdz 2006. gadam par to tika notiesāta tikai viena persona.

Izvarošana ir neatliekama medicīniska palīdzība. Izvarotas personas var būt ievainotas vai saslimt ar seksuāli transmisīvām slimībām (STS). Cilvēki var nezināt, ka ir ievainoti vai slimi. Ārsti var dot zāles seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanai. HIV, kas ir seksuāli transmisīvā slimība, var novērst, veicot agrīnu ārstēšanu. Ja to pamana ātri, ārsts var dot medikamentus, ko sauc par neatliekamo kontracepciju, lai novērstu grūtniecību. Izvarošana vismaz divreiz biežāk izraisa grūtniecību nekā labprātīgs sekss. Iemesls tam nav zināms.

Slimnīcā policija var savākt pierādījumus no cietušā un viņa apģērba. Pierādījumi var palīdzēt atrast izvarotāju un var palīdzēt policijai nosūtīt viņu uz cietumu. Pārāk ilga gaidīšana apgrūtina pierādījumu vākšanu. Arī dušā pirms paziņošanas policijai vai došanās uz slimnīcu var nomazgāt daļu DNS pierādījumu.

Izvarošanas upuri bieži jūtas nobijušies, skumji un/vai vainīgi. Viņi var daudz domāt par izvarošanu pat tad, kad viņi to nevēlas. Par izvarošanu var būt murgi. Daudziem ir posttraumatiskā stresa traucējumi. Bērnībā vai pusaudža gados izvaroti cilvēki bieži slimo ar robežslimības personības traucējumiem.^[] Viņi var pārmērīgi dzert, lai tiktu galā ar šo problēmu.^[] Var palīdzēt saruna ar kādu, piemēram, konsultantu. Izvarošanas konsultanti ir apmācīti palīdzēt izvarošanas upuriem. Dažreiz ārsti var dot medikamentus, lai mazinātu bailes un skumjas. Zvanot uz izvarošanas krīzes centru vai uzticības tālruni, var palīdzēt cietušajam atrast palīdzību.

Daži cilvēki tic "izvarošanas kultūrai". Piemēram, viņi apgalvo, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir izvarošanas kultūra. Izvarošanas kultūra ir kultūra, kas pieļauj izvarošanu. Tā to pat veicina. ASV 97 % izvarotāju par saviem noziegumiem nekad netiek ieslodzīti cietumā. Daži cilvēki ir noraizējušies par to, ka sievietes melo par izvarošanu un vīrieši tiek netaisnīgi sodīti. Tas notiek daudz retāk, nekā cilvēki domā. Pētījumā, kurā piedalījās koledžas sportisti, tika noskaidrots, ka sievietes 50% gadījumu melo par to, ka ir izvarotas. Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas 2005. gada pētījumā tika konstatēts, ka 2,5 % no ziņojumiem par izvarošanu ir nepatiesi.

Daļa no izvarošanas kultūras ir upuru vainošana. Tā ir tad, kad cilvēki saka, ka izvarotā persona ir vainīga izvarošanā. Piemēram, cilvēki saka, ka izvarošanas upuris "pats to prasīja", jo bija ģērbies īsos svārkos. Tas var būt arī smalkāks. Upura vainošana ir saistīta ar taisnīgas pasaules maldiem. Tā ir situācija, kad cilvēki domā, ka pasaule ir taisnīga, tāpēc sliktas lietas notiek tikai tiem cilvēkiem, kuri ir izdarījuši kaut ko nepareizu. Vīkuma vainošana ir saistīta arī ar "izlaidības apkaunošanu". Ir kritizēta izvarošanas kultūras ideja. Christina Hoff Sommers apgalvo, ka izvarošana ir tikai viens no vardarbīgu noziegumu veidiem un ka jācīnās pret Amerikas vardarbības kultūru kopumā.

Nav viegli noskaidrot, cik daudz cilvēku ir izvaroti vai cik daudz cilvēku ir izvaroti. Daudzi izvarošanas upuri nevienam nestāsta, ka viņi ir izvaroti. Viņi var baidīties, ka viņiem neticēs, vai arī jūtas pārāk kaunīgi, lai stāstītu par notikušo. Notiesāto skaits par izvarošanu ir ļoti zems, tāpēc viņi var domāt, ka ziņošana policijai ir laika tērēšana. Britu 2006.-2007. gada noziegumu apsekojumā konstatēts, ka šajā laika posmā izvarota ir 1 no 200 sievietēm. Tajā pašā gadā par izvarošanu tika notiesāti 800 cilvēki. Tas nozīmē, ka mazāk nekā 1 no katriem 100 ziņojumiem par izvarošanu tika notiesāta. Mumsnet veiktā aptaujā tika konstatēts, ka 68 % sieviešu vilcinās ziņot policijai par izvarošanu, jo notiesājošo spriedumu skaits ir zems. Tātad statistika par ziņojumiem par izvarošanu nav uzticama. Cilvēks var būt izvarots, bet noliegt vai neapzināties, ka tas, kas ar viņu noticis, ir izvarošana, tāpēc viņš neatbildētu "jā", ja aptaujā viņam jautātu, vai viņš ir izvarots. Ir lielāka iespēja, ka persona pateiks, ka tā ir izvarota vai izvarojusi kādu, ja aptaujas jautājumā netiks lietots vārds "izvarošana". Dažādās valstīs ir dažādas izvarošanas juridiskās definīcijas. Laulības izvarošana vai izvarošana, kas nav vīrieša un sievietes izvarošana, ne vienmēr tiek ņemta vērā tiesību aktos vai statistikā. Dažos pētījumos tiek jautāts, ko cilvēki domā par izvarošanu, nevis vai arī to, vai viņi ir bijuši izvaroti vai izvaroti. Tas izriet no idejas, ka izvarošana ir sociāla problēma.

Amerikas Savienotās Valstis

Katra piektā sieviete ASV apgalvo, ka savā dzīvē ir bijusi izvarota. Katra trešā Amerikas pamatiedzīvotāja sieviete ir bijusi izvarošanas vai izvarošanas mēģinājuma upuris.

Viens no sešiem vīriešiem ASV apgalvo, ka ir izvarots vai seksuāli izmantots pirms 18 gadu vecuma.

Iespējams, prostitūtām ir visaugstākais izvarošanu skaits iedzīvotāju vidū. Sanfrancisko 1996. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka 70 % no 200 sievietēm prostitūtām ir bijušas izvarotas.

Apvienotā Karaliste

Opinion Matters tiešsaistē aptaujāja 1061 Londonas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 50 gadiem. 20 % aptaujāto ir bijuši izvaroti (23 % no 712 sievietēm un 15 % no 349 vīriešiem).

2005. gada aptaujā 26 % cilvēku uzskatīja, ka sieviete ir daļēji vai pilnībā atbildīga par izvarošanu, ja viņa bija ģērbusies seksīgā apģērbā. 4 % aptaujāto uzskatīja, ka gadā tiek izvarotas vairāk nekā 10 000 sieviešu.

60 % no 1000 sieviešu, kas piedalījās Rape Crisis aptaujā, uzskatīja, ka izvarošana nav izvarošana, ja sieviete nesaka "nē". 16 % sieviešu ir bijušas izvarotas.

NSPCC 2009. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka katra 16. meitene vecumā no 13 līdz 17 gadiem, kura ir attiecībās, ir tikusi izvarota.

No 2010. līdz 2012. gadam Lielbritānijā dzīvojošu pieaugušo aptaujā 9,8 % sieviešu apgalvoja, ka ir bijušas izvarotas, un 1,4 % vīriešu apgalvoja, ka ir bijuši izvaroti.

2013. gadā plašsaziņas līdzekļos tika aprakstīts "Savila efekts". 2012. gadā plašsaziņas līdzekļos daudz tika atspoguļotas sūdzības par bērnu seksuālu izmantošanu pret Džimiju Savilu. Policijai ziņoto dzimumnoziegumu skaits palielinājās par 9 %. Tas bija saistīts ar seksuālās vardarbības skandālu.

Somija

Somijā notiesātajiem izvarotājiem salīdzinājumā ar citām valstīm tiek piespriesti ļoti īsi sodi. No 2001. līdz 2003. gadam vidējais sods par izvarošanu bija divi gadi cietumā.

Āzija/Klusā okeāna valstis

2013. gadā tika publicēts Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījums, kurā 10 178 vīriešiem sešās valstīs (Bangladešā, Kambodžā, Ķīnā, Indonēzijā, Papua-Jaungvinejā, Šrilankā un Ķīnā) tika uzdots jautājums, vai viņi ir izvarojuši sievieti, kas nav viņu partnere. Vairāk nekā katrs desmitais atbildēja apstiprinoši. Kad viņiem jautāja, vai viņi ir izvarojuši sievieti, kas ir viņu partnere, katrs ceturtais atbildēja "jā", un tas nonāca ziņu virsrakstos. Visaugstākais rādītājs bija 62 % vīriešu Bugenvilas salā, Papua-Jaungvinejā, kuri atbildēja, ka ir izvarojuši sievieti. 7,6 % bija izvarojuši vīrieti. Grupveida izvarošanā ir piedalījušies 14 % vīriešu no šīs teritorijas.

2,8 % no visas izlases ziņoja, ka ir izvarojuši citu vīrieti. Viszemākais rādītājs bija 10 % Bangladešas pilsētās. Lielākajai daļai vīriešu, kuri bija izvarojuši, nebija nekādu juridisku seku. 42,7 % vīriešu pirmo reizi izvaroja vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

73 % aptaujāto apgalvoja, ka viņi izvaroti seksuālo tiesību dēļ. 59 % apgalvoja, ka viņi to darīja izklaides dēļ. 38 % apgalvoja, ka izvaroja sievieti, lai viņu sodītu. Alkohols bija visretāk sastopamais iemesls. Vīrieši, kuri bijuši seksuāli izmantoti, biežāk izvaroja.

20,8 % no 1863 Kambodžas vīriešiem ir bijuši izvaroti. Grupu izvarošana bija vismazāk izplatītais izvarošanas veids Kambodžā. Kambodžā tas bija biežāk sastopams nekā izvarošana, ko izvarotājs veic viens pats. 81,7 % Kambodžas sieviešu apgalvoja, ka, ja sieviete fiziski neatriebjas, tā nav izvarošana. Citā pētījumā konstatēts, ka 87 % Kambodžas meiteņu un 87 % Kambodžas zēnu neuzskata, ka vīriešu grupas veikta prostitūtas grupveida izvarošana ir nepareiza vai faktiski ir izvarošana.

96,5 % Šrilankas vīriešu, kuri izvaroja, nav izjutuši nekādas juridiskas sekas.

20 % no 8000 Indijas vīriešu, kas piedalījās ICRW veiktajā aptaujā, ir veikuši izvarošanu laulībā.

IUSSP veiktajā aptaujā 32 % Indijas sieviešu apgalvoja, ka viņas ir bijušas izvarotas savā dzīvē. Indijā par izvarošanu notiesāto skaits ir 24,21 %.

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika tiek dēvēta par pasaules izvarošanas galvaspilsētu. Dienvidāfrikas Medicīnas pētījumu padomes veiktajā pētījumā, kas veikts Austrumu zemes raga un KwaZulu-Natal reģionā, vairāk nekā katrs ceturtais no 1737 anonīmi aptaujātajiem vīriešiem atzina, ka ir izvarots. Pēdējā gada laikā 4,6 % ir izvarojuši un 5,3 % ir mēģinājuši izvarot. 16,8 % ir mēģinājuši izvarot kādreiz. 8,9 % ir bijuši iesaistīti grupveida izvarošanā. 46,3 % vīriešu, kuri bija izvarojuši, bija izvarojuši vairāk nekā vienu sievieti vai meiteni, un 53,9 % bija izvarojuši vairāk nekā vienu reizi. 7,1 % izvaroja 6-10 sievietes. 7,7 % aptaujāto norādīja, ka viņi ir izvarojuši vairāk nekā desmit sievietes vai meitenes. 45 % nav jutušies vainīgi. 9,8 % izvarotāju bija jaunāki par 10 gadiem un 16,4 % bija vecumā no 10 līdz 14 gadiem, kad viņi pirmo reizi izvaroja meiteni vai sievieti. Tomēr izlasē bija vairāk jaunu vīriešu nekā kopējā populācijā. Vīrieši, kas izvaroja, daudz biežāk bija piedzīvojuši iebiedēšanu un sliktas attiecības ar vecākiem. Izvarotāji visbiežāk kā iemeslu izvarošanai minēja tiesības.

Citā pētījumā Gautengā, Dienvidāfrikas bagātākajā provincē, vairāk nekā katrs trešais (37,4 %) no 487 aptaujātajiem vīriešiem atzina, ka ir izvarots. Divas trešdaļas vīriešu apgalvoja, ka viņi izvaroja, jo jutās tiesīgi uz seksu. Citi minētie iemesli bija vēlme izklaidēties vai sievietes sodīšana. 25,3 % no 511 sievietēm atzina, ka viņas ir izvarotas.

Āfrikas organizācija "Community Information, Empowerment and Transparency" (CIET) norāda, ka 1998. gadā Johannesburgā no 4000 aptaujāto sieviešu katra trešā tika izvarota.

2013. gadā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 46 Keiptaunas un Port Elizabetes vidusskolu devīto klašu zēni, atklājās, ka 17,2 % no viņiem ir bijuši izvaroti.

Pētījumā, kurā piedalījās 1370 Dienvidāfrikas lauku vīrieši vecumā no 15 līdz 26 gadiem no 70 ciematiem, tika konstatēts, ka 21% no viņiem ir bijuši izvaroti. Vidējais pirmās izvarošanas vecums bija 17 gadi.

Ir ziņots arī par citiem ļoti atšķirīgiem statistikas datiem.

"Dienvidāfrikas 1998. gada demogrāfiskajā un veselības aptaujā" 4 % sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem apgalvoja, ka ir bijušas izvarotas. Statistikas atšķirību iemesls nav zināms. Izvarošana starp vīriešiem nav iekļauta juridiskajā izvarošanas definīcijā Dienvidāfrikā.

Lesoto

Pētījumā, kurā Lesoto piedalījās 1049 sievietes, 33 % no tām apgalvoja, ka viņas ir izvarotas līdz 18 gadu vecumam. 66 % gadījumu izvarotājs bija draugs.

Tanzānija

Pētījumā Tanzānijas lielākajā pilsētā Dar es Salamā tika konstatēts, ka katra piektā sieviete, kas vecāka par 12 gadiem (pētāmā vecuma grupa), ir tikusi izvarota. 10 % no tām par izvarošanu ir ziņojušas policijai.

Kongo Demokrātiskā Republika

2010. gadā veiktā pētījumā tika lēsts, ka Kongo Demokrātiskajā Republikā katru dienu tiek izvarotas 1100 sievietes, kas ir 26 reizes vairāk nekā iepriekšējās aplēses.http://www.aljazeera.com/news/africa/2011/05/2011511231649539962.html.

Analizējot 2565 pacientus, kuri saņēma medicīnisko aprūpi "Ārstu bez robežām" seksuālās vardarbības klīnikā Ituri, tika konstatēts, ka 96 % no tiem bija sievietes. 73 % no tām izvaroja bruņoti vīrieši. 95,2 % no cietušajiem vīriešiem izvaroja bruņoti vīrieši. 35,9 % sieviešu, kurām jautāja, vai izvarošanas rezultātā viņas ir iestājušās grūtniecības stāvoklī, atbildēja apstiprinoši. 74,5 % cietušo ir piedzīvojuši grupveida izvarošanu (89,3 % vīriešu un 73,9 % sieviešu), kurā parasti iesaistīti 2-4 izvarotāji. 48,6 % upuru tika izvaroti, veicot ikdienas darbus ārpus mājas, piemēram, vācot ūdeni, un 12,3 % upuru tika izvaroti savās mājās.

Botsvāna

2011. gada pētījumā 10,3 % sieviešu Botsvānā apgalvoja, ka ir bijušas izvarotas. 3,9 % vīriešu apgalvoja, ka ir bijuši izvaroti.

Svazilenda

5 % Svazilendas vīriešu, kas piedalījās pētījumā, ir bijuši izvaroti. 11,4 % sieviešu ir bijušas izvarotas.

Etiopija

Adisabebā veiktā pētījumā, kurā piedalījās vidusskolēni, atklājās, ka 4,3 % no viņiem dzīves laikā ir bijuši izvaroti.

Bahir-Daras pilsētas ielas sieviešu izlasē 24,3 % sieviešu ir bijušas izvarotas savā dzīvē, un 11,4 % sieviešu tika izvarotas pēdējā gada laikā. Par 93,8 % izvarošanu netika ziņots. 19,1 % izvarošanas rezultātā iestājās grūtniecība.

Wolaita Sodo Universitātē veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 374 studentes, tika noskaidrots, ka 23,4 % ir piedzīvojuši izvarošanas mēģinājumu un 8,7 % ir bijuši izvaroti.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) atklāja, ka no sievietēm Etiopijas lauku apvidos, kurām ir bijuši dzimumattiecības, 17 % sieviešu norādīja, ka pirmo reizi, kad viņām bija dzimumattiecības, tās bija piespiedu.

Gana

2011. gadā veiktajā aptaujā 8 % Ganas sieviešu ir bijušas izvarotas. 5 % vīriešu ir izvarojuši sievu vai draudzeni.

Nigērija

No 295 Ebonyi štata universitātes Abakaliki dienvidaustrumu Nigērijas Abakaliki studentēm 10,8 % tika izvarotas universitātes pilsētiņā. Citā pētījumā, kurā piedalījās 12-19 gadus vecas skolnieces no Oyo štata skolām, tika konstatēts, ka 68,3 % sieviešu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un seksuālo pieredzi ir bijušas izvarotas.

2013. gadā veiktajā aptaujā 34 % no 585 nejauši izvēlētiem nigēriešiem norādīja, ka viņu sabiedrībā visizplatītākais izvarošanas iemesls ir "nepiedienīga ģērbšanās". 79 % aptaujāto piekrita apgalvojumam, ka "par lielāko daļu izvarošanu Nigērijā netiek ziņots". Nigērijā laulātā izvarošana (laulības izvarošana) netiek uzskatīta par noziegumu.