Zāles (medikamenti): definīcija, veidi, devas un blakusparādības

Uzzini zāļu definīciju, veidus, pareizās devas un iespējamās blakusparādības — praktisks ceļvedis drošai un efektīvai medikamentu lietošanai.

Saskaņā ar PVO definīciju zāles ir viela, kas var mainīt dzīvā organisma darbību. Pārtiku parasti neuzskata par narkotiku, lai gan dažiem pārtikas produktiem var būt šādas īpašības. Visbiežāk zāles lieto, lai ārstētu slimību vai citu veselības stāvokli.

Kas ir zāles un kā tās lieto

Zāles var būt dabiskas vai sintētiskas, un tās var lietot dažādos veidos: mutiski (tabletes, kapsulas, šķīdumi), lokāli (krēmi, ziedes), injicējot (intramuskulāri, intravenozi), kā arī inhalējot vai transdermāli (caur ādu). Zāļu mērķis var būt simptomu mazināšana, slimības ārstēšana, komplikāciju profilakse vai dzīvību glābšana.

Veidi un piemēri

• Sāpes un drudzis: piemēri – aspirīnu, paracetamolu. Tos bieži lieto drudža un sāpju mazināšanai.
• Antibiotikas: cīnās pret baktēriju infekcijām.
• Antivirotikas: ārstē vīrusu izraisītas slimības.
• Pretsēnīšu līdzekļi: ārstē sēnīšu infekcijas.
• Asinsrites un sirds slimību zāles: antihipertensīvie līdzekļi, antikoagulanti, holesterīnu mazinošas vielas.
• Psyhoaktīvās zāles: antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, sedatīvi.
• Hormonālās zāles: piemēram, hormonu aizvietošanas terapija, kontracepcijas līdzekļi.
• Vakcinācija un imūnsupresanti: profilaksei vai autoimūnu slimību ārstēšanai.

Terapeitiskās un izklaides narkotikas

Narkotikas, ko lieto slimības vai stāvokļa ārstēšanai, parasti sauc par "terapeitiskām", bet narkotikas, ko lieto izklaidei, sauc par "izklaides" narkotikām. Dažas izklaides narkotikas var izraisīt spēcīgu efektu un atkarību; sabiedrības attieksme un likumiskā regulācija pret tām dažādās valstīs atšķiras.

Devas, dozēšana un drošības robežas

Dažādos daudzumos narkotikas iedarbojas atšķirīgi, tāpēc ir svarīgi lietot pareizo daudzumu. Uzņemto zāļu daudzumu sauc par devu. Deva var būt izteikta miligramos (mg), mikrogramos (µg) vai citos vienumos, un to nosaka, ņemot vērā pacientu vecumu, svaru, nieru un aknu funkciju, kā arī citus medikamentus, ko pacients lieto.

Piemēram, aspirīnu bieži izraksta pret drudzi vai kā pretsāpju līdzekli. Viena no Aspirīna blakusparādībām ir tā, ka tas šķidrina asinis. Šī iemesla dēļ to var lietot arī insulta vai sirdslēkmes profilaksei, tomēr daudz mazākā devā nekā drudža ārstēšanai. Tas parāda, ka tā pati zāle var dot atšķirīgu efektu dažādās devās.

Ir svarīgi ievērot terapijas "terapeitisko logu" — devu, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu efektu, bet nepārkāpj drošas lietošanas robežas. Dažos gadījumos nepieciešama koncentrācijas monitorēšana (piem., antikonvulsanti, antikoagulanti).

Blakusparādības, mijiedarbība un alerģijas

Zālēm var būt cita iedarbība nekā vēlamā. Šādu iedarbību parasti sauc par blakusparādībām. Blakusparādības var būt vieglas (piem., sliktas dūšas), smagas (piem., aknu bojājums) vai dzīvību apdraudošas (alerģiskas reakcijas, anafilakse).

• Mijiedarbība ar citiem medikamentiem vai pārtiku var mainīt zāļu efektivitāti vai palielināt blakusparādību risku.
• Alerģiskas reakcijas jāziņo ārstam; dažreiz nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.
• Vecākiem cilvēkiem un bērniem devas jāpielāgo īpaši uzmanīgi.

Pārdozēšana un saindēšanās

Pārlieku lielas zāļu devas ("pārāk lielas devas") lietošana var izraisīt saslimšanu vai pat nāvi. Ja ārsts ir norādījis, cik daudz zāļu (pareizā deva) jālieto, tad jālieto tikai šis daudzums. Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties jāsazinās ar neatliekamās palīdzības dienestu vai toksikoloģijas centru.

Recepte, pareiza lietošana un atcelšana

Ir ļoti svarīgi turpināt lietot zāles, līdz ārsts ir teicis pārtraukt, jo cilvēks var justies labāk, bet joprojām būt slims. Kad ārsts pasaka, kādas zāles lietot, cik daudz un cik ilgi, to sauc par recepti. Neatļauta recepšu zāļu pārtraukšana vai devu mainīšana bez konsultācijas var pasliktināt ārstēšanās rezultātus.

Atkarība, nelikumīga tirdzniecība un sociālie riski

Zāles var izraisīt atkarību. Dažas narkotikas ir aizliegtas, jo tās izraisa lielu atkarību. Šīs zāles ir arī bieži dārgas un var tikt nelegāli pārdotas, kas saistās ar papildu veselības un juridiskām sekām. Atkarība var attīstīties gan no izklaides narkotikām, gan no dažiem recepšu medikamentiem (piem., opioīdiem, benzodiazepīniem), ja tie tiek lietoti nepareizi.

Kā droši lietot zāles — praktiski padomi

• Vienmēr ievērojiet ārsta un zāļu instrukcijas; lasiet lietošanas pamācību (lietot instrukciju).
• Nesaņemiet zāles no neatbilstošiem avotiem un nedalieties ar recepšu medikamentiem.
• Informējiet ārstu par visiem lietotajiem medikamentiem, vitamīniem un uztura bagātinātājiem, lai novērstu mijiedarbību.
• Grūtniecības un zīdīšanas laikā konsultējieties ar ārstu pirms jebkādas medikamentu lietošanas.
• Uzglabājiet medikamentus sākotnējā iepakojumā, bērniem nepieejamā vietā, un pareizi utilizējiet beigtos vai nederīgos līdzekļus.
• Ja pamanāt neparastus simptomus vai smagas blakusparādības, nekavējoties sazinieties ar veselības aprūpes speciālistu.

Ziņošana un uzraudzība

Ja rodas aizdomas par jaunu vai nopietnu blakusparādību, to var ziņot vietējām veselības iestādēm vai farmakovigilances dienestiem. Tā palīdz uzlabot zāļu drošumu un aizsargāt sabiedrības veselību.

Kopumā zāles ir svarīgs instruments slimību ārstēšanā un profilaksē, taču to lietošana prasa zināšanas, piesardzību un sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir zāles saskaņā ar PVO?

J: Vai visi pārtikas produkti tiek uzskatīti par zālēm?

J: Kas ir terapeitiskās un izklaides narkotikas?

J: Kāds ir ārstniecisko zāļu piemērs?

Jautājums: Kā pārāk liela zāļu deva ietekmē cilvēka veselību?

J: Kā sauc to, kad ārsts pasaka, kādas zāles un kādā daudzumā lietot?

J: Kāpēc dažas zāles dažās valstīs var būt aizliegtas?

Meklēt pēc burta