Alkoholiskie dzērieni: definīcija, veidi, ražošana un veselības riski

Alkoholiskie dzērieni: veidi, ražošana, destilācija, likumi un veselības riski — skaidra, uzticama informācija drošai izvēlei.

Alkoholiskais dzēriens ir dzēriens, kas satur 0,5 % vai vairāk etanola. Ķīmijā ir vesela vielu grupa, ko sauc par spirtu. Alkoholiskajos dzērienos izmantoto spirtu parasti sauc par etanolu jeb graudu spirtu. Etanolu galvenokārt iegūst, izmantojot fermentācijas procesus, kuros raugi pārveido ogļhidrātus (cukurus) par alkoholu un oglekļa dioksīdu. Raudzēšanas rezultātā dažkārt veidojas arī citi produkti, piemēram, skābes (etiķis) — fermentācijas un mikroorganismu darbības rezultātā rodas dažādas vielas, kuras var ietekmēt dzēriena garšu un drošību. Daudzi citi spirtu veidi (piemēram, metanols) ir ļoti toksiski, tāpēc alkoholiskajos dzērienos drīkst būt tikai pārtikas kvalitātes etanols. Tā dēļ lielākā daļa cilvēku vārdu "alkohols" izmanto tieši etanola nozīmē. Cilvēki ar šo vārdu arī apzīmē dzērienus, kas satur etanolu, piemēram, viskiju, degvīnu vai džinu.

Ražošanas pamati: fermentācija un destilācija

No raudzētiem graudiem vai citiem ogļhidrātu avotiem (auzas, mieži, vīnogas, āboli u. c.) raudzēšanas ceļā var iegūt dzērienus ar ierobežotu alkohola saturu — parasti līdz aptuveni 15–20 % alkohola tilpuma daļai. Šī ierobežojuma dēļ, ja nepieciešams spēcīgāks dzēriens, izmanto destilāciju. Destilācijas procesā šķidrums tiek karsēts, savāc kondensētas tvaiku frakcijas ar augstāku spirta saturu un tādā veidā iegūst koncentrētāku etanolu, ko var attīrīt līdz aptuveni 80–95 % (parasti lieto 70–85 % konstatējumu īpatnības atkarībā no produkta). Piemēram, dažiem ruma veidiem, kas paredzēti kulinārijai, var būt 70–80 % alkohola. Nepareizi veikta mājas destilācija var radīt metanolu un citus toksiskus piemaisījumus — tie var izraisīt smagas saindēšanās sekas, tostarp redzes bojājumus un nāvi.

Pārdodot dzērienus, spirta daudzums tiek norādīts kā spirta koncentrācija, nevis procentos.

Tomēr mūsdienu etiķetēs un normatīvos parasti redzams alkohola saturs kā tilpuma procenti (ABV) — t.i., cik ml tīra etanola ir 100 ml dzēriena. Šī vērtība palīdz salīdzināt dažādu produktu spēku un izvēlēties atbilstošu daudzumu.

Alkoholisko dzērienu pamatgrupas

Parasti alkoholiskos dzērienus iedala galvenajās kategorijās:

• Alus, medalus un sidrs (parasti līdz aptuveni 15 % alkohola). Šie dzērieni parasti iegūst ar rauga fermentāciju no graudiem vai augļiem.
• vīni un sakē (12–20 % alkohola) — vīnus iegūst no fermentētām vīnogām vai citiem augļiem; daži tiek pastiprināti (piem., fortifikācijas vīni), lai palielinātu alkohola saturu.
• Stiprie alkoholiskie dzērieni (20 % vai vairāk alkohola, destilēts spirts) — piemēram, viskijs, degvīns, džins, rums un konjaks. Šie dzērieni bieži tiek arī nogatavināti mucās, kas ietekmē to garšu un aromātu.

Reģulācijas un tirdzniecības ierobežojumi

Lielākajā daļā valstu tiek regulēta alkohola pārdošana un lietošana — piemēram, tiek noteikta minimālā pirkšanas vecuma, ierobežotas pārdošanas vietas un laiki, kā arī atsevišķas nodokļu un licences prasības. Parasti tiesību akti atšķir vīna un alus tirdzniecību no destilēto spirta produktu tirdzniecības, nosakot atšķirīgus noteikumus un nodokļus. Tāpat ir ierobežojumi reklāmai un iepakojumam, lai mazinātu pievilcību jauniešu vidū.

Alkoholi (bieži ar šo vārdu apzīmē saldākus, samazinātas spirta garšas produktus vai tā dēvētās "ready-to-drink" pudelēs pildītās dzērienu kategorijas) parasti ir saldāki un var saturēt mazāku spirta daudzumu nekā stipri dzērieni. Tomēr daudzās valstīs noteikumi ierobežo to pārdošanu noteiktās vietās vai laikos, jo šādiem produktiem bieži tiek pievienots destilēts spirts. Šī kategorija ir pretrunīga — no vienas puses, tie var būt populāri jauniešu vidū, no otras — tie var atvieglot pārmērīgu patēriņu, jo saldums maskē alkohola garšu.

Alkohola ietekme uz veselību

Etanola lietošana rada gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas. Sākotnēji etanols var radīt relaksācijas sajūtu un atvieglot sociālu mijiedarbību, taču jau nelielas devās tas ietekmē reakciju ātrumu, spriedumu un koordināciju. Pārmērīga lietošana var izraisīt reibumu un apdraudēt drošību (piem., palielināts negadījumu un vardarbības risks).

Ilgtermiņā alkohola pārmērīga lietošana var izraisīt:

• atkarību (Atkarību no alkohola sauc par alkoholismu),
• aknu slimības (piem., taukaini aknas, hepatīts, ciroze),
• palielinātu risku vairākām vēža formām (mutes dobumā, barības vadā, aknās, krūtīs u. c.),
• kardiovaskulāras problēmas, nervu bojājumi un psihiskās veselības traucējumi,
• grūtniecības laikā augļa bojājumi (fetal alcohol spectrum disorders) un augļa attīstības traucējumi.

Visi spirtu veidi ir toksiski lielās devās, bet etanols ir salīdzinoši mazāk toksisks, jo cilvēka organisms to var metabolizēt. Tomēr arī etanola pārāk liels daudzums var būt letāls — īpaši, ja cilvēks ātri uzņem lielu devu alkohola vai apvieno to ar nomierinošām zālēm (piem., benzodiazepīniem) vai opioīdiem.

Akūtas saindēšanās pazīmes un pirmā palīdzība

Akūtas alkohola saindēšanās pazīmes var ietvert samaņas zudumu, smagu vemšanu, elpošanas palēnināšanos, aukstu un bālu ādu, krampjus vai nespēju pamodināt cilvēku. Ja pastāv aizdomas par alkohola saindēšanos, rīkojieties steidzami:

• izsauciet neatliekamo palīdzību,
• neatstājiet cilvēku vienu — ja viņš vemj, nogādājiet sānu stāvoklī, lai novērstu nokļūšanu šķidrumam elpceļos,
• nekad nemēģiniet piespiest cilvēku izraisīt vemšanu, ja viņš ir apjucis vai nomodā,
• ja ir hipotermija, sildiet, bet ne ar strauju temperatūras paaugstināšanu.

Sajaukšana ar medikamentiem un riska grupas

Etanols mijiedarbojas ar daudziem medikamentiem — tas var pastiprināt sedāciju vai palielināt toksicitāti. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām (piem., aknu slimībām, noteiktām sirds slimībām), grūtniecēm un jauniešiem alkohola lietošana ir īpaši riskanta. Ja lietojat recepšu zāles, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par iespējamo mijiedarbību.

Prevencija, samazināšana un palīdzība

Daudzas veselības organizācijas uzsver, ka riski sākas jau ar salīdzinoši nelielu alkohola patēriņu, un to mazināšana vai izvairīšanās no alkohola samazina veselības riskus. Prevencijas pasākumi iekļauj izglītību, vecuma ierobežojumus, pieejamības ierobežošanu un cenas/politikas instrumentus. Cilvēkiem ar problēmām attiecībā uz alkohola lietošanu pieejama profesionāla palīdzība: terapija, atbalsta grupas, medicīniska ārstēšana un rehabilitācija.

Ja interneta meklējat palīdzību, meklējiet vietējās veselības iestādes, atkarību centru kontaktus vai nacionālas informatīvas līnijas — ātra saziņa ar speciālistu var būt pirmais solis uz drošāku dzīvi bez pārmērīga alkohola patēriņa.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir alkoholiskais dzēriens?

J: Kā tiek ražots graudu spirts?

J: Kādas ir dažādas alkoholisko dzērienu kategorijas?

J: Vai visās vietās ir atļauts iegādāties alkohola kokteiļus?

J: Kādu ietekmi uz cilvēku atstāj etanola lietošana?

J: Cik ilgi etanolu cilvēki lieto izklaides nolūkos?

J: Kā cilvēka ķermenis ātri noārda etanolu?

Meklēt pēc burta