Indes — definīcija, veidi, iedarbība un pretlīdzekļi

Uzzini indes definīciju, veidus, iedarbību un pretlīdzekļus — no toksīniem un kancerogēniem līdz ārstēšanai un pirmās palīdzības soļiem.

Indes ir vielas, kas, nonākot dzīvā organismā, izraisa nāvi vai ievainojumus. Tās var uzņemt ar dzērienu vai pārtiku, uzsūkties caur ādu vai ieelpot. Indes var iedarboties lokāli (piemēram, kairinot ādu vai elpceļus) vai sistēmiski, izplatoties asinīs un bojājot iekšējos orgānus. Kaitējumu bieži rada ķīmiskas reakcijas vai molekulāras mijiedarbības organismā, piemēram, fermentu inhibēšana, nervu impulsu traucējumi, oksidatīvs stress vai šūnu membrānu bojājumi. Indes iedarbība mainās atkarībā no uzņemtā (absorbētā vai ieelpotā) daudzuma, vielas ķīmiskajām īpašībām, ekspozīcijas veida un laika ilguma. Vielas, kas ir indīgas, sauc par toksiskām. Ja saindēšanās izraisa nāvi, to sauc par letālu indi.

Juridiski un bīstamo ķīmisko vielu marķējumā indes tiek klasificētas atbilstoši to toksicitātei. Īpaši toksiskas vielas prasa skaidru brīdinājumu un stingrus drošības pasākumus. Mazāk toksiskas vielas tiek marķētas kā "kaitīgas" vai "kairinošas", bet dažas vielas var nebūt marķētas vispār, ja tām ir zema akūta toksicitāte. Marķējums un šķirošana palīdz darbiniekiem un patērētājiem saprast riskus un pareizi rīkoties ar vielām.

Medicīnā un zooloģijā toksīni un indes tiek atšķirtas pēc izcelsmes un funkcijas. Toksīni parasti ir bioloģiska procesa rezultāts (piem., baktēriju toksīni, dzīvnieku inde), kamēr Indeles ir vielas, ko organisms izmanto, lai kaitētu citām sugām. Daudzi organismi izmanto indes medībām vai aizsardzībai — piemēram, čūsku vai skorpiona inde, vai augu sekundārie metaboli. Ja organisms ir indīgs, piemēram, daudzas sēnes, to ir bīstami ēst; ja tas ir indīgs ar dzēlienu vai kodienu, piemēram, čūskas vai medus bites, var rasties vietēja vai vispārēja reakcija. Pret dažiem ļoti bīstamiem bioloģiskajiem indi ir izstrādātas efektīvas pretodu zāles un imūnterapijas metodes.

Iedarbība un simptomi

Indes iedarbība var būt akūta (īslaicīga, bet intensīva ekspozīcija) vai hroniska (ilgstoša, zemāka līmeņa ekspozīcija). Simptomi atšķiras atkarībā no indes, bet bieži skarti orgānu sistēmas:

• Nervu sistēma: galvassāpes, reibonis, trīce, koordinācijas traucējumi, krampji, samaņas zudums;
• Elpošanas sistēma: klepus, elpas trūkums, šķidrums plaušās (pneimonīts);
• Sirds un asinsvadu sistēma: ātrs vai lēns pulss, asinsspiediena svārstības, šoks;
• Gremošanas sistēma: vemšana, caureja, spēcīgas sāpes vēderā;
• Āda un acis: apdegumi, kairinājums, apsārtums vai alerģiskas reakcijas;
• Ilgtermiņa ietekme: aknu un nieru bojājumi, reproduktīvās problēmas, vēža risks atkarībā no vielas.

Dažkārt atšķirība starp narkotisku/iedarbību un indēšanos ir devā: Alkoholisko dzērienu lietošana var izraisīt agresīvu uzvedību, runas problēmas un dažādas amnēzijas formas — šo efektu sauc par intoksikāciju. Cilvēki, kuri izdzer vēl vairāk, var nonākt šokā vai akūtā apreibuma stāvoklī. Tajā pašā laikā alkoholu lieto arī kā dezinfekcijas līdzekli, kas ilustrē, ka drošs vai bīstams efekts bieži ir atkarīgs no devām un lietošanas konteksta.

Pretlīdzekļi un ārstēšana

Dažām indēm pastāv specifiski pretlīdzekļi, kas palēnina vai maina to iedarbību. Pretlīdzeklis pats var būt inde lielās devās. Piemēram, atropīnu var izmantot kā pretlīdzekli pret dažām nervus paralizējošām gāzēm, piemēram, tabunu vai zarīnu, un pret dažiem insekticīdiem. Atropīnu izmanto arī kā medikamentu, taču lielās devās tas ir inde. Tomēr atropīns iekļauts Pasaules Veselības organizācijas "svarīgāko zāļu sarakstā".

Bez specifiskiem pretlīdzekļiem ārstēšana bieži ir simptomātiska un atbalstoša: nodrošināt elpošanu un cirkulāciju, stabilizēt pacientu, izmantot rehidrāciju, elpceļu atbalstu, pretkrampju līdzekļus utt. Bieži lietoti paņēmieni:

• aktivētā ogle, ja viela lietota perorāli un tiek sniegta laicīgi;
• dekon­taminācija (apģērba noņemšana, ādas un acu skalošana);
• īpaši pretlīdzekļi — piemēram, naloksons opiātu saindēšanās gadījumā, fomepizols metanola vai etilēnglikola saindēšanās gadījumā; to vajadzības gadījumā nosaka ārstējošais ārsts;
• priekšmetu un vidi attīrīšana, ja noticis piesārņojums.

Pirmā palīdzība saindēšanās gadījumā

Ja pastāv aizdomas par saindēšanos, rīkojieties steidzami:

• nodrošiniet drošību — neeksponējiet sevi riskam (piem., nenovietojiet sevi toksiskā gāzē);
• pārvietojiet cilvēku uz svaigu gaisu, ja ir ieelpots indīgs tvaiks vai gāze;
• ja inde uz sausas ādas, noņemiet piesārņoto apģērbu un skalojiet ādu ar lielu daudzumu ūdens;
• ja inde acīs, skalojiet acis vismaz 10–15 minūtes ar tekošu ūdeni;
• neizraudiet vemšanu, ja vien to neiesaka profesionāļi (dažos gadījumos vemšana var pastiprināt bojājumu);
• nekavējoties sazinieties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vai saindēšanās kontroles centru un sniedziet informāciju par vielu, daudzumu un ekspozīcijas veidu;
• ievērojiet veselības aprūpes speciālistu norādījumus un nogādājiet cietušo slimnīcā, ja nepieciešams.

Veidi un klasifikācija

Ir daudz indes klasifikāciju — pēc iedarbības mehanisma, ķīmiskā sastāva, izcelsmes vai ilgtermiņa efekta. Papildus jau pieminētajam, pastāv īpašas grupas:

• Kancerogēni (vēzi izraisošas indes), piemēram, akrilamīds, azbests un benzols.
• mutagēni (mutācijas izraisošas vielas), piemēram, radiācija un benzols.
• teratogēni (iedzimtus defektus izraisošas indes), piemēram, talidomīds un alkohols.

Turklāt pastāv specializētas grupas, piemēram, ģenētiski toksiskas vielas, endokrīnas sistēmas traucējumu izraisošas vielas un ilgtspējīgas vides toksiskas vielas. Dažas organisma radītās indes (biotoksīni) nav iekļautas šajā sarakstā, bet nozīmīgi ietekmē cilvēku veselību un ekosistēmas.

Dažkārt piesārņojums ir arī indīgs, piemēram, toksiski atkritumi. Vidē nonākušas indīgas vielas var uzkrāties pārtikas ķēdē, ietekmējot ne tikai individuālo veselību, bet arī kopienu un ekosistēmas drošumu.

Profilakse un drošības pasākumi

Lai samazinātu saindēšanās risku, svarīgi ir:

• ievērot etiķetē norādītos drošības norādījumus un glabāšanas režīmus;
• lietot personīgo aizsardzības ekipējumu (cimdi, aizsargbrilles, maskas) darba vidē;
• nodrošināt pareizu atkritumu apsaimniekošanu un piesārņojuma novēršanu;
• izglītot sabiedrību par bīstamām vielām un pirmo palīdzību saindēšanās gadījumā;
• ievērot darba drošības noteikumus, regulāru monitoringu un veselības pārbaudes riska grupās.

Ja rodas šaubas par kādu vielu vai iespējamu saindēšanos, labāk rīkoties piesardzīgi un meklēt profesionālu medicīnisku palīdzību. Savlaicīga rīcība un pareiza dezinficēšana vai dekontaminācija var būt izšķiroša, lai mazinātu indes sekas.

Nāves gadījumi

2010. gadā saindēšanās izraisīja aptuveni 180 000 nāves gadījumu, salīdzinot ar 200 000 nāves gadījumu 1990. gadā. Amerikas Savienotajās Valstīs bija aptuveni 727 500 neatliekamās palīdzības nodaļu apmeklējumu, kas bija saistīti ar saindēšanos - 3,3 % no visiem ar traumām saistītajiem gadījumiem.

Invaliditātes koriģēto dzīves gadu skaits saindēšanās gadījumos uz 100 000 iedzīvotāju 2004. gadā.      nav datu <10 10 10-90 90-170 170-250 250-330 330-410 410-490 490-570 570-650 650-700 700-880 >880

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir inde?

Q: Kā mainās indes iedarbība?

J: Ar ko toksīni un indes atšķiras no indēm?

J: Vai alkohols ir indīgs?

J: Vai ir pretlīdzekļi dažām indēm?

J: Kādi ir vēl citi bīstamu materiālu veidi bez indēm?

Meklēt pēc burta