Blistera aģents
Pūslīšu izraisītājs jeb vezikants ir ķīmisks savienojums, kas izraisa stipras sāpes uz ādas, acīs un gļotādās. Tie var izraisīt smagus ķīmiskus apdegumus, kas pēc tam izraisa sāpīgus ūdens pūslīšus gan ķermeņa ārpusē, gan iekšpusē. (Tāpēc šīs ķīmiskās vielas sauc par "pūslīšu aģentiem".) Vēstures gaitā pūslīšu aģentus ir izmantojuši ķīmiskajā karā.
Dažus blisteru līdzekļus izmanto medicīnisku problēmu ārstēšanai, piemēram, kārpu noņemšanai. Tomēr tie jālieto ļoti uzmanīgi. Ja cilvēkam mutē nejauši nokļūst kaut neliels ķīmiskās vielas gabaliņš, viņš var nomirt.
Pūslīšu izraisītāji ir nosaukti par to, ka tie var izraisīt lielus, sāpīgus ūdens pūslīšus uz cilvēka ķermeņa.
Pūslīšu līdzekļu veidi
Ir trīs galvenie blisteru veidošanas līdzekļu veidi.
Sinepju aģenti
Sinepju vielas sauc arī par "sēra sinepēm" vai "sinepju gāzi". Tās ir sēru saturošu vielu grupa, kuru sastāvā ir sērs. Ja tās sajauc ar citām ķīmiskām vielām, lai izmantotu ķīmiskajā karā, sinepju vielas ir dzeltenīgi brūnas krāsas un smaržo pēc sinepju augiem. Tāpēc tie ieguvuši nosaukumu "sinepju vielas".
Vēstures gaitā ir izmantoti dažādi sērskābju sinepju veidi un maisījumi. Pirmo reizi sinepes kā ķīmisko ieroci izmantoja Vācijas armija Pirmā pasaules kara laikā. 2015. gada septembrī ASV paziņoja, ka teroristu grupējums "Islāma valsts Irākā un Sīrijā" (ISIS) Sīrijā un Irākā ražo un izmanto sēras sinepes.
Slāpekli sinepes
Slāpekli sinepes ir līdzīgas sēra sinepēm, taču sēra vietā tajās ir slāpeklis. Lai gan Otrā pasaules kara laikā dažas valstis bija uzkrājušas (savākušas daudz) slāpekļa sinepju krājumus, slāpekļa sinepes nekad nav izmantotas kā ķīmiskie ieroči. Patiesībā mūsdienās tās galvenokārt izmanto medicīnisku problēmu ārstēšanai. Dažas slāpekļa sinepes ir pārāk indīgas, lai tās varētu izmantot citiem mērķiem, izņemot ķīmiskos ieročus. Taču daudzus citus izmanto kā ķīmijterapijas medikamentus vēža ārstēšanai.
Lewisite
Lūsīts pirmo reizi tika radīts 1904. gadā. ASV 20. gadsimta 20. gados un Otrā pasaules kara laikā eksperimentēja ar lūsīta kā ķīmiskā ieroča izmantošanu. Tomēr lūsīts nedarbojās labi, jo tas smaržoja pēc pelargonijām (ziedu veids) un cilvēkiem asaroja acis. Ienaidnieka karavīri, sajutuši ķīmiskās vielas smaržu un sapratuši, ka viņiem asaro acis, uzvilka gāzmaskas, lai sevi pasargātu.
20. gadsimta 40. gados britu zinātnieki radīja pretlīdzekli pret leizītu, ko sauca par dimerkaprolu (jeb "britu pretleizītu"). Pēc tam lūsīts vairs nebija tik noderīgs kā citi pūšļveida slimību izraisītāji, un valstis pārtrauca to lietot.
ASV armijas Otrā pasaules kara gāzes identifikācijas plakāts
Lewisite identifikācijas plakāts no Otrā pasaules kara.
Pūslīšu līdzekļu iedarbība
Pūslīšu izraisītāji var izraisīt dažādus simptomus. Šie simptomi ir ļoti sāpīgi un var nogalināt cilvēku. Simptomi ir šādi:
- Stipras sāpes, ādas, acu un gļotādu apsārtums un kairinājums.
- Smagi apdegumi un lielas šķidruma pūsles gan ārpus ķermeņa (piemēram, uz ādas), gan ķermeņa iekšienē (piemēram, plaušās). Šie apdegumi un pūslīši dzīst lēni un var inficēties.
- Acu problēmas, piemēram, konjunktivīts un radzenes bojājumi.
- Apgrūtināta elpošana
- Smagi elpceļu bojājumi, kas apgrūtina vai padara neiespējamu gaisa ieelpošanu plaušās.
Visi pūslīšu ierosinātāji viegli iekļūst organismā caur acīm, plaušām un ādu.
Lewisīts uzreiz izraisa simptomus. Tomēr sinepju vielas to nerada. Ieelpojot tos, simptomi parasti parādās tikai pēc 4-6 stundām. Ja sinepes nokļūst uz ādas, simptomi var parādīties pēc 2 līdz 48 stundām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir blistera aģents?
A: Pūslīšu izraisītājs ir ķīmisks savienojums, kas izraisa stipras sāpes uz ādas, acīs un gļotādā.
J: Vai pūslīšu izraisītāji var izraisīt ķīmiskus apdegumus ķermeņa iekšpusē?
A.: Jā, pūslīšu izraisītāji var izraisīt sāpīgus ūdens pūslīšus gan ķermeņa ārpusē, gan iekšpusē.
J: Kāpēc tos sauc par pūslīšu aģentiem?
A: Tos sauc par pūslīšu veidotājiem, jo tie izraisa sāpīgus ūdens pūslīšus uz ādas un ķermenī.
J: Kādas ir dažas pūslīšu izraisītāju iedarbības uz cilvēka ķermeni?
A.: Pūslīšu izraisītāji var izraisīt smagus ķīmiskus apdegumus, sāpes acīs, kā arī ādas un gļotādu pūšļu veidošanos.
J: Vai blistera vielas kādreiz ir izmantotas ķīmiskajā karā?
A: Jā, vēstures gaitā pūslīšu vielas ir izmantotas ķīmiskā kara mērķiem.
J: Vai blisteru vielas var izmantot medicīnā?
A.: Dažas blisteru vielas, piemēram, izmanto kārpu noņemšanai. Tomēr tie jālieto ļoti uzmanīgi.
Vai ir bīstami nejauši norīt kaut nelielu daudzumu blistera vielas?
A: Jā, ja cilvēks nejauši norij pat nelielu daudzumu blistera līdzekļa, tas var beigties letāli.
