Kārpas: kas tās ir, cēloņi, simptomi, veidi un ārstēšana

Kārpas ir izaugumi uz ādas. Ļoti bieži tās atgādina cietas pūslīši. Parasti kārpu piespiešana izraisa sāpes. Kārpas izraisa HPV dzimtas vīrusi. Tā kā HPV dzimtas vīrusu ir daudz veidu, ir arī daudz kārpu veidu. Vairumā gadījumu kārpas nav bīstamas, bet var izraisīt stipras sāpes.

Vīruss inficē ādas šūnas; ja šīs ādas šūnas pārvietojas uz citām vietām, tur var augt jaunas kārpas. Kārpas satur audus, kas viegli asiņo. Šo audu asiņošana ļauj kārpai izplatīties uz citām vietām. Kopumā, nonākot saskarē ar inficētiem audiem, infekcija izplatās.

Ir dažādi veidi, kā atbrīvoties no kārpas:

Simptomi

• Nelieli, cieti, raupji izaugumi uz ādas, bieži ar nelielām melnām punktiem (saturas kapilārus).
• Sāpes vai diskomforts, īpaši papēža vai pirkstu locītavās (pie plantar un stāja kārpām).
• Grupas izaugumi (mosaic kārpas) vai atsevišķas vienībās (parastas kārpas).
• Ļoti gludas, plakanas un daudzkārt vairākas vienlaikus — raksturīgas pieaugušajiem un bērniem (plakankārpas).
• Dzimumorgānu reģionā — sarkani vai pelēcīgi izaugumi, kas var niezt vai asiņot (dzimumorgānu kārpas).

Cēloņi un transmisija

Kārpas izraisa HPV (cilvēka papilomas vīrusa) ģints vīrusi. Ir daudzi HPV tipi — dažiem no tiem ir tendence izraisīt kārpas uz plaukstām vai pēdām, citiem — plakanas vai dzimumorgānu kārpas. Vīruss nokļūst caur ādas poru vai mikroskopiskiem bojājumiem un inficē ādas šūnas, kas sāk pārmērīgi vairoties.

Izplatīšanās ceļi:

• Tieša ādas saskare ar inficētu vietu (piem., pieskaroties kārpai).
• Noliektā saskare (koplietošanas virsmas, peldbaseini, ģērbtuvju grīdas) — īpaši, ja āda ir mitra vai bojāta.
• Autoinokulācija — cilvēks pats var pārnest vīrusu no vienas ķermeņa vietas uz otru.
• Sekss — dzimumorgānu kārpas pārnēsā tieša ādas/slīdēšanas kontakta ceļā; daudzi no šiem tipi var tikt novērsti ar HPV vakcīnām.

Kārpu veidi

• Parastās (vulgāras) — bieži uz plaukstām vai pirkstiem; ciets, raupjš izskats.
• Plakanās — gludas, plakanas, parasti vairākas; bieži uz sejas, rokām vai kājām.
• Plantar (pēdas) — bieži palielina spiedienu un izraisa sāpes staigājot; reizēm iekšā augošs raksturs (sievētisks); var veidoties mosaic kārpas.
• Filiformas — šķērveida, garas kārpas biežāk uz sejas vai kakla.
• Dzimumorgānu (anogēnās) — uz dzimumorgāniem vai ap analu; seksuāli transmisīvas.

Diagnostika

Parasti diagnostika balstās uz izskatu un pacienta anamnēzi. Dermatologs var izmantot dermatoskopu vai veikt noņemamu paraugu (biopsiju) sarežģītākos gadījumos, ja ir aizdomas par citām ādas izmaiņām. Dzimumorgānu kārpām ārsts var ieteikt īpašas izmeklēšanas, ja ir aizdomas par citu infekciju vai izmaiņām.

Ārstēšana

Daudzas kārpas pazūd pašas no sevis mēnešos vai gados. Tomēr ārstēšana var būt nepieciešama ja ir sāpes, kosmētiskas bažas vai izplatīšanās risks. Ārstēšanas izvēle ir atkarīga no kārpu veida, atrašanās vietas, pacienta vecuma un imūnsistēmas stāvokļa.

• Mājas līdzekļi un bezrecepšu preparāti
  • Skābju preparāti ar salicilskābi — mīkstina kārpas audus un veicina pakāpenisku noņemšanu. Bieži lieto kā plāksnītēs vai šķīdumā.
  • „Duct tape” metode — aplīmēšana ar līmlentu ilgstoši (pierādījumi ir pretrunīgi).
  • Keratolītiskie līdzekļi — atslāņo virsējo ādas slāni.
• Ambulatorās procedūras
  • Krioķirurģija (šķidrā slāpeklīņa saldēšana) — izplatīta procedūra; var prasīt vairākas reizes.
  • Cantharidin (blisterizējošs līdzeklis) — dermatologa uzklāts preparāts, kas izraisa vietēju burbuļu veidošanos un ļauj vieglāk noņemt kārpu.
  • Mehāniskā noņemšana (skarfēšana, ķirurģiska izgriešana) — ātrāka, bet var palikt rētas.
  • Lāzerterapija vai elektrokoagulācija — efektīvi, bet dārgāki un var radīt rētas.
  • Intralesionāla ārstēšana (piem., bleomicīns) — reti, sarežģītākos gadījumos.
• Imūnterapija
  • Topiski imunomodulatori (piem., imikvimods) — biežāk lieto dzimumorgānu kārpām.
  • Sistēmiska vai vietēja imunoterapija (antigēnu indukcija, DPCP) — izmanto, kad parastās metodes nepalīdz.
• Specifiskas ārstēšanas piezīmes
  • Dzimumorgānu kārpas: ārsta uzraudzīta ārstēšana (krioterapija, imikvimods, podofiloks) — daži līdzekļi (piem., podofiloks) nav ieteicami grūtniecēm.
  • Bērniem: parasti izvēlas maigākas metodes, jo daudzas kārpas pazūd bez iejaukšanās.
  • Imūnsupresētiem pacientiem var būt grūtāk izārstēt un biežāk recidīvi.

Komplikācijas un recidīvi

• Kārpas var atkārtoties pat pēc ārstēšanas — HPV var saglabāties ādas šūnās.
• Ādas infekcija vai asiņošana, ja mēģina pašrocīgi noņemt vai noņemt nepareizi.
• Rētas pēc agresīvām procedūrām (ķirurģija, lāzers).

Profilakse

• Veikt roku higiēnu, neķert vai nokasīt kārpas, lietot individuālus dvieļus un apavus publiskās dušās.
• Segt infekciozas kārpas ar plāksteri vai zeķi, lai samazinātu izplatīšanos.
• Izvairīties no kopīgu instrumentu vai apavu izmantošanas, ja kādam ir kārpas.
• HPV vakcinācija — efektīva profilakse pret noteiktiem HPV tipiem, kas izraisa dzimumorgānu kārpas un dažus vēžus; vakcīna ieteicama noteiktās vecuma grupās.

Kad vērsties pie ārsta

• Ja kārpa sāp, ātri aug vai asiņo.
• Ja kārpas ir daudz un tās ātri izplatās vai neatsaucas uz mājas līdzekļiem.
• Ja kārpas atrodas uz sejas vai ģenitālajā zonā — īpaši svarīgi konsultēties ar speciālistu.
• Ja pacients ir grūtniece vai imūnsupresēts — nepieciešama speciālista konsultācija pirms ārstēšanas.

Prognoze parasti ir laba — daudzas kārpas izzūd pašas no sevis, taču ārstēšana var paātrināt iznīkšanu un mazināt diskomfortu. Pareiza aprūpe un profilakse palīdz samazināt izplatīšanās risku un atkārtošanos.

Meklēt pēc burta