Vulvas vēzis: definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana
Uzzini visu par vulvas vēzi — definīciju, simptomiem, cēloņiem un ārstēšanas iespējām. Agrīna diagnoze palielina izārstēšanas izredzes.
Vulvas vēzis ir slimība, kuras laikā vulvā vai uz vulvas nekontrolēti aug organisma šūnas. Vulva ir sievietes dzimumorgānu ārējā daļa. Tai ir divas ādas krokas, ko sauc par kaunuma lūpām. Vulvas vēzis visbiežāk sastopams labiju iekšējās malās. Vēzi vienmēr nosauc tās ķermeņa daļas vārdā, kurā tas sākas, pat ja vēlāk tas izplatās uz citām ķermeņa daļām. Ja vēzis sākas makstī, to sauc par maksts vēzi. Vagīna, ko sauc arī par dzemdību kanālu, ir dobs, caurulītei līdzīgs kanāls starp dzemdes dibenu un ķermeņa ārpusi. Ja vulvas vēzi atklāj agrīni, ārstēšana ir visefektīvākā.
Simptomi
- Ilgstošas vai atkārtotas niezes vulvas rajonā, kas neuzlabojas ar parastiem līdzekļiem
- Sāpes vai dedzināšana, īpaši dzimumakta vai urinēšanas laikā
- Redzama bumba, mezgliņš vai sabiezējums uz kaunuma lūpām vai citur vulvā
- Atvēlumi vai asiņošana, kas nav saistīta ar menstruācijām
- Čūla, kas nedzīst
- Muguras vai iegurņa sāpes, palielināti limfmezgli cirkšņos
Cēloņi un riska faktori
Vulvas vēzi izraisa šūnu ģenētiskas izmaiņas, kas liek šūnām nekontrolēti dalīties. Biežāk sastopamie riska faktori:
- Humanā papilomas vīrusa (HPV) infekcija — īpaši tipiem, kas saistīti ar dzimumorgānu vēžiem;
- Hroniskas ādas slimības vulvas rajonā, piemēram, lichen sclerosus, kas var veicināt priekšvēža izmaiņas;
- Vecums — lielāka izplatība pēc 60 gadu vecuma, lai gan jaunākām sievietēm var būt HPV saistīti veidi;
- Imūnsupresija (piem., pēc orgānu pārstādīšanas vai HIV infekcijas);
- Smēķēšana — palielina risku;
- Anamnezē esošas priekšvēža izmaiņas vulvā (vulvārā intraepiteliālā neoplāzija, VIN).
Diagnoze
Ja ārsts aizdomas par vulvas vēzi, parasti veic:
- Rūpīgu vizuālu apskati un indirektu spoguļa izmeklējumu;
- Biopsiju — mazas audu parauga ņemšana un mikroskopiska izmeklēšana, kas ir galvenā diagnostikas metode;
- Limfmezglu izmeklēšana (palpācija, ultrasonogrāfija vai PET/CT, ja nepieciešams);
- Attēldiagnostika (MRI, CT vai PET) — lai noteiktu audzēja izplatību un iespējamo iekaisumu citās vietās;
- Vēža tipa noteikšana (piemēram, plakanšūnu karcinoma ir visbiežākais), kā arī HPV tests dažos gadījumos.
Stāzijas un izplatība
Vēža stadija nosaka, cik dziļi audzējs ir ienācis audos un vai tas ir izplatījies uz limfmezgliem vai tālām vietām. Agrīna stadija parasti nozīmē labāku prognozi un plašākas iespējas saglabāt dzimumorgānu audus.
Ārstēšana
Ārstēšanas izvēle atkarīga no audzēja veida, izmēra, lokalizācijas, stadijas un pacienta veselības stāvokļa. Iespējamās metodes:
- Ķirurģija — visizplatītākā pieeja. Var būt lokāla ekscīzija (noņem neliels audzēja laukums), plašāka ekscīzija vai daļēja/kompleta vulvectomija. Tā mērķis ir pilnībā izgriezt audzēju ar veselām malām.
- Sentinelā limfmezgla biopsija vai cirkšņa limfmezglu izņemšana — lai noskaidrotu, vai vēzis izplatījies;
- Radioterapija — var tikt lietota kā primārā terapija vai papildus pēc operācijas, ja pastāv risks no atlikušām vēža šūnām;
- Ķīmijterapija — parasti lieto progresējošos gadījumos vai kombinācijā ar radioterapiju;
- Lokālas terapijas priekšvēža stāvokļiem, piemēram, krēmi ar citotoksiskiem vai imūnmodulējošiem līdzekļiem;
- Bioloģiskā vai mērķterapija — iespējama atkarībā no audzēja specifikas un klīniskajiem pētījumiem.
Izvēloties ārstēšanu, svarīgi apsvērt arī funkcionālos un estētiskos aspektus. Multidisciplināra pieeja (vēža speciālists, ķirurgs, radioterapeits, onkologs, psihologs) palīdz panākt optimālu rezultātu.
Prognoze
Prognoze lielā mērā atkarīga no atklāšanas stadijas. Agrīni konstatēts vulvas vēzis parasti ir ārstējams ar labāku iznākumu. Ja vēzis izplatījies uz limfmezgliem vai attālināti — prognoze pasliktinās, un nepieciešama agresīvāka terapija.
Profilakse un uzraudzība
- HPV vakcinācija — samazina risku attīstīt HPV saistītus dzimumorgānu audzējus;
- Regulāras ginekologa pārbaudes un savlaicīga ārstēšana priekšvēža stāvokļiem (piem., VIN, lichen sclerosus);
- Smēķēšanas atmešana un veselīga dzīvesveida uzturēšana;
- Pēc ārstēšanas — regulāras kontroles pie ārsta, lai savlaicīgi atklātu iespējamu recidīvu;
- Pašpārbaude — pievērsiet uzmanību ilgstošiem simptomiem (nieze, čūlas, mezgliņi) un nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja tie parādās vai nepāriet.
Kad jāvēršas pie ārsta
Jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ginekologa, ja ir ilgstošs nieze, sāpes, čūlas, asiņošana vai ja pamanāt kādu mezgliņu vai ādas izmaiņas vulvas rajonā. Agrīna diagnostika un ārstēšana uzlabo izredzes uz izārstēšanos un samazina nepieciešamību pēc plašām operācijām.
Ja nepieciešama detalizētāka informācija par diagnostiku, ārstēšanu vai atbalstu rehabilitācijā un psiholoģiskā palīdzība, lūdziet ārstu skaidrojumu par jūsu individuālo situāciju un iespējām.
Meklēt