Vaginoplastika: definīcija, metodes un indikācijas

Vaginoplastika: definīcija, metodes un indikācijas — uzzini par maksts rekonstrukciju, ķirurģiskajām metodēm, audu izvēli un atveseļošanos. Informācija transpersonām un pacientēm.

Autors: Leandro Alegsa

Vaginoplastika ir maksts veidošanas operācija. To veic, lai izveidotu vai atjaunotu maksti cilvēkiem, kuriem tā nav attīstījusies pareizi, kuriem ir traumas vai audzēji, vai kuri vēlas dzimuma apliecināšanas (gender-affirming) operāciju. Daži bērni piedzimst ar problēmu, kad maksts nav augusi pareizi (piemēram, MRKH sindroms). Ārsti to novērš, veicot vaginoplastiku vai citus rekonstruktīvos paņēmienus. Dažām sievietēm var nebūt apmierinātas ar maksts izskatu vai funkciju un viņas izvēlas ķirurģisku korekciju. Dažas transseksuālas sievietes lūdz vaginoplastiku, kad viņas no vīrieša kļūst par sievieti (dzimuma maiņas operācija).

Metodes

Vaginoplastiku var veikt dažādos veidos atkarībā no iemesla, pieejamajiem audiem un pacientes vēlmēm. Lielākajā daļā tiek izmantoti audi no citām pacienta ķermeņa daļām vai ķermeņa iekšējie slāņi, taču ir arī neķirurģiskas metodes.

  • Neķirurģiska paplašināšana (Frank metode) — regulāra dilatoru lietošana, lai izveidotu kanālu bez ķirurģijas. Piemērota dažos iedzimtu maksts nepilnību gadījumos.
  • Vecchietti procedūra — ķirurģiska metodes variācija, kur ar speciālu ierīci caur vēderu tiek radīts spitāls, kas pakāpeniski „vilc” audus, izveidojot neovagīnu; parasti ar minimāli invazīvu (laparoskopisku) pieeju.
  • McIndoe vaginoplastika — maksts kanāls tiek izveidots un oderēts ar ādas graftu; bieži izmanto ādas audus no citām ķermeņa vietām (saglabā saiti uz ādas izmantošanu).
  • Bukkālā mucosa (mutes iekšpuses) grafts — tiek izmantota mutes gļotāda, kas ir mitra un labi piemērota iekšējai oderēšanai.
  • Sigmoīdālā neovaginoplastika — izmanto zarnu segmentu (parasti sigmoidālo resnās zarnas daļu), lai izveidotu neovagīnu; šī metode nodrošina dabīgu mitrumu, bet var būt sarežģītāka un var radīt izdalījumus.
  • Pēdu/ādas transplantācija un lokālie plāksnes — atkarībā no nepieciešamības izmanto ādas plāksnes vai lokālos audu flapus, tostarp maksts lūpu audus.
  • Penile inversion vaginoplasty — bieži izmantota dzimuma apliecināšanas operācijās transsievietēm; tiek izmantots dzimumlocekļa ādas un dažkārt papildus citi audi, lai izveidotu maksti; pēc operācijas nepieciešama regulāra paplašināšana (dilatācija) vai seksuāla aktivitāte, lai saglabātu gropes dziļumu.
  • Davydov procedūra (peritoneālā vaginoplastika) — izmanto vēdera dobuma iekšējo slāni (peritoneumu), kas tiek pārvelts un veido vagīnas oderi; to var veikt laparoskopiski.

Indikācijas

  • Iedzimtas attīstības anomālijas — piemēram, maksts trūkums vai nepiemērota attīstība (MRKH, interseksuālas variācijas).
  • Transpersonu dzimuma maiņas ķirurģija (mākslīgas maksts izveide) — transseksuālām sievietēm.
  • Rekonstrukcija pēc audzējiem, staru terapijas vai traumām (traumatiska bojājums vai vardarbība).
  • Kosmētiskas vai funkcionālas sūdzības — piemēram, sāpes, diskomforts vai estētiskas problēmas.
  • Hroniskas infekcijas vai stenozes, kas neatsaucas uz konservatīvu ārstēšanu.

Izmeklējumi un sagatavošanās

Pirms operācijas nepieciešama rūpīga priekšizmeklēšana: ginekoloģiska apskate, attēldiagnostika (ultrasonogrāfija, nepieciešamības gadījumā MRI), asins analīzes un anesteziologa konsultācija. Transpersonu pacientēm bieži tiek rekomendēta psiholoģiskā izvērtēšana un hormonterapijas apspriešana. Ārstam jāzina par smēķēšanu, cukura diabētu vai citām hroniskām slimībām, kas var palielināt komplikāciju risku.

Riski un iespējamās komplikācijas

  • Asinsizplūdumi un infekcijas.
  • Šaurums vai rētu veidošanās (stenoze), kas var prasīt papildu korekcijas.
  • Samazināta jutība vai sāpes dzimumakta laikā.
  • Problēmas ar grafta integrāciju (atdelšanās) vai nekroze.
  • Ja izmantots zarnas segments — pastāv risks uz gremošanas sistēmas komplikācijām un hroniskām izdalēm no neovagīnas.
  • Anestezijas riski un komplikācijas saistībā ar vispārējo veselības stāvokli.

Atveseļošanās un pēcoperācijas aprūpe

Atveseļošanās ilgums atšķiras atkarībā no procedūras: no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Bieži vien nepieciešama hospitalizācija 1–7 dienas. Pēcoperācijas aprūpē ietilpst sāpju kontrole, higiēna, antibiotiku lietošana pēc vajadzības un regulāra kontrole pie ķirurga.

  • Dilatācija: daudziem pacientiem pēc operācijas jāturpina regulāri lietot dilatorus (paplašinātājus) noteiktu laiku, lai saglabātu kanāla dziļumu un platumu. Transsievietēm tas parasti ir obligāti pirmajos mēnešos vai pat gados pēc vaginoplastikas, ja nav regulāru dzimumaktu.
  • Seksuālā dzīve: parasti tiek ieteikts izvairīties no penetrējoša dzimumakta līdz pilnai sadzīšanai (parasti vismaz 6–8 nedēļas, atkarībā no ārsta norādījumiem).
  • Hidratācija un smērvielas: neovagīnai bieži nepieciešama papildu lubrikācija, īpaši, ja oderēšanai izmantoti ādas grafti.
  • Ilgtermiņa uzraudzība: regulāras kontroles, lai novērtētu funkcionālo rezultātu, infekciju vai rētu veidošanos.

Rezultāti un apsvērumi

Rezultāti mēdz būt labvēlīgi: daudzi pacienti ziņo par uzlabotu psihisko stāvokli, dzimumdzīves kvalitāti un fizisko ērtumu. Tomēr jāņem vērā, ka neovagīnas anatomija un jutība var atšķirties no dzimtās maksts. Smēķēšana, slikta cukura diabēta kontrole un citas veselības problēmas samazina veiksmīgas sadzīšanas iespējas.

Fertilitāte: ja pacientam ir saglabāti olnīcas un dzemdes struktūras, grūtniecība var būt iespējama; tomēr daudzos gadījumos (piemēram, ja ir noņemta dzemde vai tā nav attīstījusies) grūtniecība nav iespējama. Par šo aspektu jārunā ar speciālistu pirms operācijas.

Kad konsultēties ar speciālistu

Ja ir iedzimta maksts nepilnība, traumas, hronisks diskomforts, vai ja plānojat dzimuma maiņas operāciju, sazinieties ar ginekologu vai plastik ķirurgu, kas specializējas vaginoplastikā. Apsveriet iespēju saņemt multidisciplināru novērtējumu (ginekologs, plastikas ķirurgs, psihologs, uroloģis). Vienmēr apspriediet gaidāmās metodes priekšrocības, riskus un alternatīvas.

Par individuālu ārstēšanas plānu un precīzu riska novērtējumu konsultējieties ar savu ārstu vai specializētu klīniku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir vaginoplastika?


A: Vaginoplastika ir ķirurģiska procedūra, kuras laikā tiek veidota maksts.

J: Kam var veikt vaginoplastiku?


A: Vaginoplastiku var veikt bērniem, kas piedzimuši ar problēmām, kad maksts nav pareizi izaugusi, sievietēm, kurām nepatīk, kā izskatās vai kā jūtas viņu maksts, un transseksuālām sievietēm, kuras no vīrieša kļūst par sievieti.

J: Kādi ir daži veidi, kā ārsti veic vaginoplastiku?


A: Vairumā gadījumu vaginoplastikām izmanto audus no citām pacienta ķermeņa daļām. Var izmantot audus no mutes iekšpuses, ādas audiem, maksts lūpām vai zarnām. Transseksuālām sievietēm vagīnas izveidošanai var izmantot dzimumlocekli un sēkliniekus.

Vai transseksuālām sievietēm pēc vaginoplastikas ir jāveic kādi pasākumi, lai saglabātu savu jauno maksts?


A: Jā, transseksuālām sievietēm, kurām veikta vaginoplastika, jāturpina paplašināt jauno maksts, lai to saglabātu, izmantojot instrumentu.

J: Vai vaginoplastika ir izplatīta ķirurģiska procedūra?


A: Vaginoplastika nav ļoti izplatīta ķirurģiska procedūra.

J: Vai vīriešiem var veikt vaginoplastiku?


A: Lai gan vīriešiem var veikt vaginoplastiku, parasti to veic tikai kā daļu no dzimuma maiņas operācijas.

J: Kāds ir vaginoplastikas mērķis sievietēm, kurām nav medicīniskas nepieciešamības veikt operāciju?


A: Vaginoplastikas mērķis sievietēm, kurām nav medicīnisku iemeslu, ir mainīt maksts izskatu vai funkciju.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3